Veicinot dialogu ar latviešiem Rietumeiropā
   19.07.2011

16.jūlijā atjaunotajā Rīgas Biržas ēkā pulcējās Latvijas Kultūras ministrijas (KM) un Eiropas Latviešu Apvienības (ELA)pārstāvji uz kopīgu domu apmaiņu.

Apspriedē ar nosaukumu „Latviešu emigrācijas un diasporas problemātika un risinājumi” piedalījās  LR kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, vairāku citu ministriju pārstāvji, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, LR vēstnieks Spānijā Rolands Lappuķe, 3x3 kustības vadītāja Līga Ruperte, savulaik Īrijā strādājošais Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas mācītājs Uģis Brūklene. Klātesošie darbojās trīs grupu sesijās: Latviskā identitāte un piederības sajūta, Repatriācija un Pilsoniskā līdzdalība, saite ar Latviju. ELA prezidija loceklis Māris Pūlis no Lielbritānijas vadīja domu apmaiņu par latviskās identitātes saglabāšanu. Klātesošie secināja, ka latviskās identitātes saglabāšanai pamatu veido valoda, izglītība, kultūra un tradīcijas, kā arī uz ārzemju latviešu saliedētība. Katrā Rietumeiropas valstī stāvoklis ir savādāks. Lielbritānijā, Īrijā, Beļģijā emigranti koncentrējas lielākajos apdzīvotajos centros, bet citur dzīvo vairāk izklaidus. Izglītības ministrijas pārstāves klātesošos pārsteidza ar informāciju, ka Īrijā pastāv iespēja pilsētās ar lielu latviešu emigrantu skaitu skolās oficiāli apgūt latviešu valodu, taču no vecāku puses nav bijusi interese. Klātesošie bija vienisprātis, jāveicina sestdienas skolu darbība. Vācijas latviešu kopības pārstāvis Kristaps Grasis gan norādīja, ka bērni nebūs tie, kas skubinās vecākus brīvdienas veltīt latviešu valodas un vēstures apguvei. Lēmums ir vecāku rokās, tamdēļ uzmanība jāvelta vecāku pārliecināšanai. Diemžēl daudzi jaunie emigranti ir vīlušies Latvijas valstī un vēlas lai bērni labāk integrētos jaunajā mītņu zemē. Lai arī klātesošie izteica vēlmi iegūt speciāli sagatavotus mācību līdzekļus ārzemju latviešu bērniem, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve paziņoja, ka finansējums šādām aktivitātēm  nav pieejams.

Rietumeiropas latviešu organizāciju pārstāvji vienprātīgi pauda viedokli, ka Latvijas politiķiem, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai kopumā jāmaina viedoklis par jauno emigrāciju. Tā piemēram ārzemēs dzīvojošie lietuvieši skatās valsts TV kanālu (LTV World), kas speciāli domāts emigrācijā dzīvojošajiem tautiešiem. Tas ir nacionālais televīzijas kanāls, kurā var skatīties Lietuvas valsts televīzijas kanālu labākas pārraides. Latvijas sab. TV kanāli šādu iespēju nepiedāvā. Klātesošie norādīja, ka jāmācās no vecās „trimdas”, un jaunajiem emigrantiem jāpiedāvā pieredze, telpas latviešu īpašumos un informācijas aprite, kuru piedāvā laikraksts un portāls „Brīvā Latvija”.

Sanākušie aicināja apsvērt arī pilsoniskās līdzdalības veicināšanas pasākumus, kas ietver gan likuma normu grozījumus, gan Satversmes izmaiņas. Latvijas vēstnieks Spānijā Rolands Lappuķe par piemēru minēja Rumāniju, kur no ārzemēs dzīvojošajiem rumāņiem  parlamentā ievēlēts noteikts skaits pārstāvju. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars norādīja, ka Saeimas galvenā atbildība ir nodokļu pārvalde, budžeta veidošana, bet par to teikšanai jābūt nodokļu maksātājiem, kādi nav emigranti. ELA vadītāja Dace Lutere-Timmele   atgādināja, ka ne visi Latvijā dzīvojošie maksā nodokļus, savukārt tieši izbraukušie maksā nekustamā īpašuma, kā arī citus nodokļus un finansiāli atbalsta savas ģimenes. Ņemot vērā, ka  no Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem aptuveni desmit procenti varētu būt pametuši valsti, šis jautājums nākotnē noteikti būs aktuāls.

Repatriācijas jautājums šķiet bija vissāpīgākais. Latviešu biedrības Bēļģijā valdes priekšsēdētājs Aldis Austers norādīja, ka jāskatās uz Eiropas Savienības finansējumu, kas domāts darba spēka kustības jautājumu risināšanai. Citi uzsvēra Latvijā pieaugošās krievu valodas prasības, kas atbaida Rietumeiropā studējošos jauniešus atgriezties dzimtenē un būs būtisks šķērslis jaunajai emigrantu paaudzei integrēties Latvijā. Klātesošie bija vienisprātis, ka jāveido vienots interneta portāls, par visu, kas saistās ar atgriešanās iespējam Latvijā. Kā norādīja Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte Visi darba grupās tapušie priekšlikumi tiks iesniegti valdībā un tikšot ņemti vērā, veidojot valsts programmu „Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādnes”.

Vairāki jautājumi, gan palika pilnībā neatbildēti. Vai būs iespējams gūt finansiālu atbalstu ārzemju latv. izglītības un sabiedriskās dzīves organizēšanai, vai arī emigranti visu segs no savas kabatas? Neskaidrība arī par to, kura Latvijas ministrija koordinēs sadarbību ar ārzemju latviešu organizācijām? Viens otrs klātesošais uzskata, ka nevajadzētu lietot vārdu „diaspora”, jo pastāv latvisks apzīmējums - ārzemju latvieši. Tajā pašā laikā jākonstatē, ka ELA un Kultūras ministrijas organizētā domu apmaiņa ir pareizais ceļš, lai ministriju pārstāvji gūtu ieskatu par ārzemju latviešu problēmām un vēlmēm. Jācer, ka darba grupu priekšlikumi tiks ņemti vērā, veicinot dialogu ar Rietumeiropā dzīvojošajiem latviešiem.

Dainis Mjartāns