Eiropas Latviešu apvienības darbības prioritātes 2011. gadā
   14.04.2011

ELA darbības mērķis ir latviešu nacionāli polītisko interešu pārstāvēšana Eiropas mērogā, tās biedru organizāciju darbības saskaņošana informācijas, izglītības un kultūras jomā un sadarbības projektu veicināšana starp biedru organizācijām.

Nacionāli polītiskā darbība

ELA seko Latvijas valdības, polītisko partiju un Latvijas institūciju darbībai un cenšas attiecīgi uz to reaģēt, sevišķi ja tā skaŗ ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu intereses.

Sakarā ar Latvijas Valsts prezidenta š.g. 1. februārī Saeimai iesniegto priekšlikumu par grozījumiem Pilsonības likumā ELA  priekšsēde nosūtīja pateicību Valsts prezidentam, paužot cerību, ka tam sekos arī citas tikpat nozīmīgas iniciatīvas, piemēram, par vēlēšanām, izglītību un repatriāciju. (Sk. preses ziņojumu Brīvā Latvijā Nr. 7.)  ELA atgādināja, ka Latvijas valdībai un amatpersonām tā rudenī ir izvirzījusi vairākus priekšlikumus, kā veicināt attiecību veidošanu ar latviešiem, kuŗi dzīvo ārpus Latvijas.

Tuvojoties 10. Saeimas vēlēšanām, ELA lūdza deviņas lielākās Latvijas polītiskās partijas atbildēt uz trim jautājumiem, jo atbildes uz tiem interesētu ārpus Latvijas dzīvojošos pilsoņus. ELA atbildi saņēma no trīs partijām: Tautas partijas, Tēvzemei un Brīvībai/Latvijas Nacionālās neatkarības kustība un Visu Latvijai!.  Tūlīt pēc vēlēšanām ELA nosūtīja vēstuli Valsts  prezidentam, Vienotībai un Centrālās velēšanu komisijas priekšsēdim A. Cimdaram par sadarbību ar latviešu kopienām ārpus Latvijas. Prezidenta paspārnē dibinātā Stratēģiskās analizes komisija sakarā ar minēto vēstuli intervēja ELA priekšsēdi, un viņas atbildes ir publicētas lapā www.saki.lv. ELA valde nolēmusi panākt tikšanos ar ārlietu ministru un citām Latvijas valdības un Saeimas amatpersonām.

ELA ir pārstāvēta Pasaules brīvo latviešu apvienībā ar trīs valdes locekļiem. ELA piedalījās un ekonomiski atbalstīja PBLA priekšvēlēšanu projektu „Ejam balsot - Tava balss ir svarīga Latvijai”. Eiropā ir tautību grupas, kuŗām ir līdzīgs liktenis kā latviešiem. Nolemts uzņemt sakarus ar latviešiem draudzīgām tautu grupām un sadarboties ar to organizācijām.  ELA ir pievienojusies organizācijai  Europeans Throughout the World, kuŗas kanceleja atrodas Briselē.

Latvijas un latviešu tautas vēstures izpratnes veicināšana

2011. gadā aprit 20 gadi kopš PSRS sabrukuma. Sagaidāma pastiprināta uzmanība šai temai no plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības puses. Lai parādītu Padomju Savienības varasdarbus, ELA nolēmusi iepirkt lielā daudzumā DVD filmu "Padomju stāsts" (The Soviet Story) un to izplatīt augstskolās, plašsaziņas līdzekļu kanāļos, filmu nomās u.tml., kā arī piesūtīt dažādām organizācijām. Pasākums varētu būt veiksmīgs un sniegt salīdzinājumu ar pēdējā laikā televīzijas kanāļos daudzās Eiropas zemēs rādīto dokumentālo filmu par Otro pasaules kaŗu un noziegumiem, sevišķi no nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības puses. Projekta mērķa sasniegšanai būtu jāiegādājās  filmas 750 DVD kopijas, un tas nozīmē - lai sagādātu nepieciešamos līdzekļus (vērtējams uz 10 000 eiro), ir jālūdz citas latviešu organizācijas atbalstīt šo pasākumu. ELA sevišķi cer uz PBLA un Daugavas Vanagu līdzdalību.

Izglītības un kultūras projektu veicināšana

Ir svarīgi, ka bērniem jau kopš mazām dienām māca latviešu valodu un visu, kas ir saistīts ar latvietību. Latviešiem ārpus Latvijas bieži trūkst skolotaju un piemērotu mācības līdzekļu.

ELA vērsusies pie Latvijas valdības ar prasību organizēt skolotājus no Latvijas dažādās patvēruma zemēs Eiropā, kā arī izveidot valsts atzītu mācību programmu latviešu valodas apguvei, lai skolēni varētu nokārtot attiecīgos eksamenus. No Latvijas valdības jāprasa arī, lai tā nokārto, ka bērniem un jauniešiem kuŗi atgriežas Latvijā pēc tam, kad pavadījuši kādus gadus ārzemēs, nav skolās jāiestājas zemākā klasē, nekā tas atbilst viņu vispārējām zināšanām. ELA referente izglītības jautājumos Daina Grase ir sazinājusies ar 23 skoliņām āpus Latvijas, uzdodot jautājumus par materiālu un metodikas pieejamību, par paidagoģikas nodrošinājumu un par reintegrāciju Latvijas skolās. Jāveicina plašāka savstarpējā sadarbība sakarā ar mītnes zemju kultūras sarīkojumiem Eiropā, iesaistot ELA kultūras referentu Kristapu Grasi. ELA darbībai dažkārt jāmeklē nauda no Eiropas Savienības fondiem.

Informācija un komūnikācija, jaunu biedru organizāciju piesaistīšana

Lai iecerēto panāktu, ir svarīgi, ka darbojas savstarpējā komūnikācija un mēs būtu redzami uz āru.  Nolēma piestrādāt ELA profila veidošanā un rūpēties par sakaru uzņemšanu ar presi un citiem plašsaziņas līdzekļiem. Ir iekārtota ELA mājaslapa www.ela.lv.  Svarīgi ir rēgulāri informēt latviešu sabiedrību.
Pašlaik tiek meklētas un uzrunātas tās mītnes zemju latviešu kopienas Eiropā,  kuŗas vēl nav pievienojušās ELA vai ilgāku laiku bijušas neaktīvas.

ELA amatpersonas

Saskaņā ar statūtiem ELA prezidijā/valdē ir sešas personas. Vēl ir piesaistīti referenti. ELA priekšsēde ir Dace Lutere-Timmele (Latviešu kopienas Vācijā CP priekšsēde). Aldis Austers (Beļģijas Latviešu biedrības, priekšsēdis) ir priekšsēdes aizstājējs. Māris Pūlis (Latviešu nacionālās padomes Lielbritanijā  pārstāvis) ir ELA kasieris. Mudīte Hoogland Krasta (Zviedrijas Latviešu centrālās padomes valdes priekšsēde) ir lietvede. Melita Hartgers Rumberga (biedrības Nīderlande –Latvija priekšsēde) sastāda Eiropas latviešu organizāciju elektronisku adrešu sarakstu. Valdē ir arī Nīls Ebdens (Latviešu kopienas Vācijā valdes priekšsēdis).

Izglītības referente ir Daina Grase (Beļģijas Latviešu biedrības locekle). Kultūras referents ir Kristaps Grasis (Latviešu kopienas Vācijā valdes loceklis). Polītiskā referenta uzdevumus veic Aldis Austers. Lāsma Ģībiete (pašreiz darbojas Ungārijā) veic komūnikācijas referenta pienākumus. Lāsma Vaiče (LV agrāk bija ĪUMSILS paspārnē) ir uzņēmusies ELA projektu (sevišķi attiecībā uz Eiropas Savienības fondiem) koordinātores uzdevumus. ELA pārstāvji PBLA valdē ir Dace Lutere-Timmele, Lilija Zobena (Latviešu nacionālās padomes Lielbritanijā (LNPL) prezidija priekšsēde) un Andrejs Ritums  (Zviedrijas Latviešu centrālās padomes (ZLCP) vicepriekšsēdis).

ELA biedru organizācijas

2010. gada ELA biedru organizāciju sanāksmē 4.-5. septembrī Amsterdamā bija pārstāvētas šadas organizācijas: Beļģijas Latviešu biedrība, biedrība Nīderlande –Latvija, Daugavas Vanagu Fonds Lielbritanijā,  Daugavas Vanagi Vācijā,  Latviešu apvienība Francijā, Latviešu kopiena Vācijā,  Latviešu palīdzības komiteja Zviedrijā, Latviešu nacionālā padome Lielbritanijā un  Zviedrijas Latviešu centrālā padome. Iztrūka Īrijas, Norvēģijas, Šveices, Somijas, u.c. ELA biedru organizāciju pārstāvju.
2011. gadā ELA biedru organizāciju sanāksme noteikta 10. un 11. septembrī Parīzē, Francijā.

ELA prezidija vārdā
Mudīte Hoogland Krasta