2011. gads ir „Baltijas gads”
   22.09.2011

Trīs nedēļu gaŗumā Zviedrijā notika dažādi sarīkojumi par godu triju Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas divdesmit gadiem.

Dažas dienas pēc Pirmdienas kustības sanāksmes 15. augustā - 20. augustā Latvijas vēstniece Maija Manika uzaicināja tautiešus uz saviesīgu vakaru vēstniecības telpās, ar uzkodām, Latvijas alu un Iļģu mūziku. Bet visi viesi papildus nesa bagātīgi krautus groziņus ar dažādiem gardumiem! Vēstniece uzrunā pateicās Zviedrijai par atbalstu un īpaši premjēram Fredrikam Reinfeltam, ka viņš atvainojiess par Latvijai nelabvēlīgo Zviedrijas polītiku  no 1945. līdz 1990. gadam! Vēstniece teica  paldies arī Zviedrijas latviešiem par neatlaidīgo darbu Latvijas brīvības atjaunošanā un piebilda, ka, zinot minēto Zviedrijas polītiku, tas droši vien ne vienmēr ir bijis tik viegli.

Pēc sarīkojuma nopietnās daļas Iļģi vadīja jautro dziesmu un danču vakaru! 27. augustā notika Zviedrijas latviešu tikšanās ar Latvijas kultūras ministri Sarmīti Ēlerti. Interesantas pārrunas izvērsās saistībā ar jautājumu par latviešu tautas izceļošanu uz ārzemēm. Ēlerte pieminēja šī gadsimta interesanto fainomenu, ka, palielinoties cilvēku kustībai pāri robežām Eiropas Savienības ietvaros un tālāk, rodas jauna veida valstisks veidojumus, kuŗā daudzus cilvēkus vairs nevieno valsts territorija. Kas piepildīs šī vienotāja faktora atstāto tukšumu? Tautība, kultūra, valoda, tradicijas? Atbildes šodien nav. Jautājums ir aktuāls pirms vēlēšanām septembrī – kā jūtas ārvalstīs dzīvojošie latvieši, un kā viņi piedalīsies Latvijā notiekošajā?

No vēstniecības šai saulainajā sestdienā steigšus bija jādodas uz koncertzāli Berwaldhallen, kur atklāja 9. Baltijas jūras festivālu Stokholmā. Festivāls dibināts 2003. gadā un izveidojies par vienu no ievērojamākiem Ziemeļeiropas vasaras notikumiem. Piedalījās Četru valstu kultūras ministri – Lena Adelsone Liljerota, Zviedrija, Sarmīte Ēlerte, Latvija, Reins Langs, Igaunija, Arkņs Gelkners, Lietuva. Baltijas pārstāvji atzinīgi novērtēja gan Zviedrijas atbalstu laikā pirms neatkarības atgūšanas, gan pieliktās lielās pūles, lai veicinātu un nostiprinātu atgūto neatkarību. Baltieši bija sapulcējušies ar lieliem un maziem karogiem un sniedza saviem kultūras ministriem skaļu atbalstu.

Pulksten sešos sākās viens no spilgtākajiem notikumiem – rokās sadevās ministri: Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, Stokholmas lēņa gubernātors Pers Unkels un citas amatpersonas, latvieši, igauņi, lietuvieši ar draugiem un izveidoja Brīvības ķēdi kilometra gaŗumā gar krastmalu, godinot 1989. gada 23. augusta Baltijas ceļu - masu demonstrāciju, kad vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km gaŗu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. Saulainā dienā izcēlās karogi un tautastērpi, saistot Stokholmas iedzīvotāju un viesu interesi par Zviedrijas kaimiņvalstīm otrā Baltijas jūras krastā.

Atklāšanas vakara koncertu apmeklēja arī Zviedrijas karalis un karaliene. Visas koncerta biletes bija pārdotas, bet notika radio tiešraide. Skaista un varena skanēja mūzika no visām trim Baltijas valstīm. Latvijas Radio koris dziedāja Pēteŗa Vaska ”Zīles ziņa”. Koncerta nobeigumā trīs valodās, atkal sadevušies  rokās, visi kopā nodziedāja ”Atmostas Baltija”! Ļoti gribas ticēt, ka tikpat vienoti  varam arī ieiet nākotnē un pārvarēt tās pārbaudījumus! 3. septembŗa pēcpusdienā, gubernātora aicināti, baltieši atkal pulcējās, šoreiz Tesina pilī, gubernātora  dienesta telpās, tikai akmens metiena attālumā no Karaliskās pils. Skaistās baroka stila pils dārzā latviešu tautastērpi izskatījās vēl skaistāki! Draudzīgā gaisotnē skanēja cerīgi vārdi par ciešu sadarbību abpus Baltijas jūras. Zviedrijas baltiešu sabiedrības vārdā Pīters Lukseps pasniedza igauņu rupjmaizi un alu un sirsnīgi pateicās par lēņa vadības un valdības lielo uzmanību. Ar to arī beidzās Baltijas gada 2011 visintensīvākā daļa, bet rudenī vēl notiks seminārs par ekonomiku.

Māra Strautmane
Indra Wilson
Stokholmā, Zviedrijā