Ko sēsi, to pļausi
   22.09.2011

Mazs atskats uz priekšvēlēšanu notikumiem

Mēs nevaram vēl tautu „savest mājās pie Daugavas krastiem”, bet ikviens varam piedalīties valsts attīstībā. Varbūt arī tu dzīvo starp divām saulēm - ar kājām vienā zemē, bet ar sirdi Latvijā Arī tu vari palīdzēt Latvijai 17. septembrī, ejot balsot.

Tāds bija īsfilmas Palīdzi Latvijai autoru aicinājums ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pavalstniekiem. Pārraidē bija redzami vairāki dažāda vecuma balsstiesīgie, kas apliecināja  apņēmību piedalīties 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās un aicināja arī tos, kas atrodas tālumā, neatteikt savu līdzdalību balsošanā.

Filmas autori ir neatkarīga darba grupa, ko atbalstīja trimdas gados dibinātās organizācijas un pārstāvības Anglijā, Zviedrijā un Vācijā. Filmu veidojusi filmu sabiedrība Film Angels Productions režisore Anna Viduleja.

Informātīvo atbalstu sniedza laikraksts Brīvā Latvija.

Ja par 10. Saeimas atlaišanu no cilvēkiem, kas balsošanā piedalījās, 94. 3% bija nodevuši sava balsi, izmantojot sev dotās tiesības, tad būtu likumsakarīgi izpildīt arī valsts labā uzliktos pienākumus. Taču ir jau pierādījies, ka vienam otram daudz vieglāk ir atkratīties no pienākumiem, deklarējot: „Man Latvija neko nav devusi!” Tā mēs nonākam pie vecu vecās patiesības - ko sēsi, to pļausi.

Par vēlēšanu iespējām un informācijas trūkumu žēloties nevarēja. Dzīvojam modernās technoloģijas laikmetā, kad visiem ir pieejami tīmekļa pakalpojumi. Lielajā informācijas plūsmā reizēm ir grūti orientēties - kā atšķirt graudus no pelavām, un tas prasa kritisku pieeju, nepieņemot visu, kas uzlikts priekšā kā uz paplātes. Diemžēl Latvijā daudzos plašsaziņu līdzekļos avotos tiek pieņemts princips- „kā maizi ēd, tā dziesmu dziedi”. Ļoti netīkama pat līdz smieklīgumam, bija pārspīlētā ņirgāšanās akcija par Zatlera Reformu partiju un Zatleru pašu kā par visu nelaimju cēloni. Tīmekļa lietotāji varēja izsekot dažām interesantām debatēm „Izvēlies nākotni”, kuŗās ar lielu pašapziņu runāja Jānis Jurkāns, kas atgriezies polītiskā dzīvē, vienmēr korrektā Solvita Aboltiņa, uzstājīgais Jānis Urbanovičs un vēl citi. Ne vienmēr debates ritēja gludi. Bauskā izcēlās pat kautiņš, jo pie vārda netika kādas mazās partijas pārstāvis.

Laikrakstā Brīvā Latvija sešos priekšvēlēšanas kampaņas izdevumos bija gūstama objektīva informācija, polītisko komentētāju un polītiķu analitiskie raksti un intervijas.

Lai gan Anglijā neieradās neviens no deputātiem vervēt balsis, ieinteresētiem bija iespēja uzklausīt un iztaujāt polītologu Ivaru Ījabu Bradfordā, DVF īpašumā „Straumēni” un DVF namā Londonā, kur Ivars Ījabs iegriezās atceļā uz Rīgu. Viesis ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Polītikas zinātnes studiju nodaļas docents un vairāku latviešu un angļu valodā publicētu darbu autors.

Referātā par gaidāmām 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām polītologs galveno uzmanību veltīja piecām partijām, kuŗām bija reālas izredzes iekļūt Saeimā - Vienotība, Zatlera Reformu partija, Saskaņas centrs Zaļo un Zemnieku savienība un Visu Latvijai!/TB/LNNK. Vislielāko problēmu sagādā tā sauktās krievu partijas Saskaņas centra loma Saeimā. Jo vairāk viņus atstāj ārpus valdības opozicijā, jo lielāka kļūst viņu populāritāte un starptautiskos jautājumos cenšanās aizstāvēt Maskavas intereses. Savukārt, pieņemot SC par partneri koalicijā, plaisu radīs atšķirīgā izpratne par vēstures notikumiem un attieksme par latviešu valodu.

Referāta nobeigumā sākās pārrunas par vairākiem jautājumiem - gan par deputātu slepenajiem balsojumiem un melošanu, gan par žurnālistu neprofesionālismu, par ko liecina jautājumi intervijās; tika vaicāts, cik nopietna ir Maskavas ietekme Latvijā saistībā ar kustību Internacionāla Krievija, kuŗā darbojas arī dažas organizācijas Latvijā, un par protesta vēstuli Sarmītei Elertei integrācijas jautājumā. Pārrunas izraisīja arī krievu jaunās paaudzes polītiskā manifestācija nerunāt latviski, ja arī valodu labi pārzina, un Maskavas polītizēto kultūras pasākumu rīkošana Latvijā. Pārrunājamu jautājumu netrūka, bet referentam  steigšus bija jādodas uz lidlauku.

Jānožēlo Londonas latviešu sabiedrības vienaldzība, acīmredzot trūkstot interesei uzklausīt viesi no Latvijas un piedalīties pārrunās par Latvijas valstij nozīmīgiem jautājumiem. Apmeklētāju skaits bija gaužam niecīgs, īpaši maz bija  jauniebraucēju.

Zigrīda Daškevica