Vai pēdējā kauja?
   25.11.2011

Pagājusī nedēļa aizritēja Latvijas sarkanbaltajās krāsās – 18. novembris, kas  Daugavas krastmalā Rīgā pulcēja aptuveni 30 tūkstošus svētku salūta vērotāju, lāpu gājiens, kuŗā piedalījās vairāk nekā 1300 jauniešu un valdīja patriotisma piesātināta gaisotne.

Dažādos Latvijas dzimšanas dienas sarīkojumos piedalījās daudz jauniešu, vecāki bija kopā ar bērniem - mīlestība pret  dzimteni jāaudzina no mazotnes! Latvijas 93. dzimšanas dienu krāšņoja arī gaismas festivāls „Staro Rīga”. Svētku nedēļā Latvijā jau piekto reizi šogad piedzima trīnīši.

Taču Latvijas dzimšanas dienas nedēļā notika arī  apvienības Saskaņas centrs (SC)  partijas Saskaņa 2. kongress. Droši vien jāatgādina SC īsa vēsture – polītisko partiju apvienību Saskaņas centrs 2005. gadā izveidoja piecas partijas: Daugavpils pilsētas partija (partijas priekšsēdis Vitālijs Azarevičs),   Tautas saskaņas partija (Jānis Urbanovičs), partija Jaunais centrs (Sergejs Dolgopolovs), Latvijas Sociālistiskā partija (Alfrēds Rubiks) un Sociāldemokratiskā partija  (Egīls Rutkovskis). Trīs no tām (Tautas saskaņas partija, Jaunais centrs, Sociāldemokratiskā partija) vienojās par apvienotas Sociāldemokratiskās partijas Saskaņa (SDPS) izveidošanu, un tas notika pagājušajā gadā. Vēlāk arī Daugavpils pilsētas partija pievienojās Sociāldemokratiskajai partijai Saskaņa. Tātad tagad  apvienībā “Saskaņas centrs”  ir divas partijas – „Saskaņa” un Latvijas Sociālistiskā partija. Kā zināms, apvienības SC priekšsēdis ir Rīgas pilsētas galva Nils Ušakovs, partiju Saskaņa vada Jānis Urbanovičs (11. Saeimas deputāts un SC frakcijas priekšsēdis), bet Sociālistikās partijas priekšsēdis ir Alfrēds Rubiks (Eiroparlamenta deputāts).

Vēl ir vērts atcerēties, ka biedrības „Dzimtā valoda” vadītājs Vladimirs Lindermans aktīvi populārizē ideju, ka Latvijā krievu valoda ir vajadzīga par otru valsts valodu un ka tiek vākti paraksti, lai par šo jautājumu notiktu tautas nobalsojums.  No šā gada 1. novembŗa līdz 30. novembrim notiek parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsojušo pavalstnieku skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji. Ja Saeima šo likumprojektu neatbalstīs, notiks referendums. Tā kā jau tagad ir skaidrs, ka Saeima nepieņems lēmumu par otru valsts valodu, tad jāatzīst, ka paraksti šobrīd tiek vākti par referendumu, kaut arī formāli tas tā nav.

Nils Ušakovs vispirms paziņoja, ka neatbalsta šo parakstu vākšanu un SC tajā neiesaistīsies, bet pēc tam pats parakstījās par referendumu, jo tas esot pašcieņas jautājums. Rīgas domes priekšsēža rīcība rada atbalstītājus, un strauji palielinājās to pavalstnieku skaits, kuŗi parakstījās par tautas nobalsojumu. Pagājušajā nedēļā kārtējā LTV raidījumā „Sastrēgumstunda” jau minētais Lindermans demonstrēja savu attieksmi pret latviešu valodu apmēram šādiem vārdiem: „Kā!? Vai tad Latvijā kāds neprot krievu valodu? Tas nav iespējams, tā tam nevajag būt!”

Kongresā nekādi brīnumi nenotika – par partijas Saskaņa priekšsēdi atkal tika ievēlēts Jānis Urbanovičs, tomēr uzmanību saistīja daži visas apvienības līdeŗa Ušakova paziņojumi. Rīgas galva aicināja partijas biedrus un atbalstītājus parakstīties par grozījumiem Satversmē krievu valodas atzīšanai par otru valsts valodu. Ušakovs rīkojās viltīgi un par polītiku savā aicinājumā neieminējās, tikai runāja par cilvēkiem, kuŗiem vajag palīdzēt, jo viņiem bez savas valodas ir grūti utt. Ušakovs kongresā vēl izteicās, ka pašreizējā valdība nestrādās ilgi un nākamgad Saskaņas centra polītiķiem nāksies pārņemt darbu valdībā. Turklāt viņš arī paziņoja, ka partiju apvienībai Saskaņas centrs jāsāk gatavoties 2013. gada pašvaldību vēlēšanām, kuŗās nepieciešams nākt klajā ar „zvaigžņu komandu”, lai pārņemtu varu reģionos. Vārdu sakot, SC nopietni gatavojas varas pārņemšanai Latvijā. Trīs nedēļās - no 1. novembŗa līdz 21. novembrim - par ierosinājumu Satversmē noteikt krievu valodai oficiālo statusu parakstījušies 78 279 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sakopotā informācija. Vai izdosies savākt vajadzīgo parakstu skaitu, lai likumprojektu iesniegtu Saeimā, grūti paredzēt. Protams, var sevi mierināt ar domu, ka referendumam, ja tas notiks, būs vajadzīgi gandrīz 800 tūkstoši pavalstnieku parakstu, lai krievu valoda kļūtu par otru valsts valodu, bet tas reāli nav iespējams.

Notiekošais liek domāt, ka SC tā ir kā „pēdējā kauja”, lai tiktu pie varas, jo ir risks, ka Krievija ilgstoši negribēs atbalstīt cilvēkus, kas pie varas kā netiek, tā netiek. Turklāt Ušakovs, lai arī izskatās jauns un smuks un daudziem liek runāt par „demokratisku un eiropeisku” polītiķi, nupat ir nonācis sprukās, jo nesen publiskota viņa sarakste elektroniskajā pastā ar Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvi, kuŗam savulaik Latviju nācās atstāt tāpēc, ka viņš tika turēts aizdomās par spiegošanu. Lai gan Ušakovs vērsās policijā par sava e-pasta uzlaušanu un runāja par privātās informācijas izpaušanu publiski, viņš ar minēto vēstniecības darbinieku sarakstījās, būdams Saeimas deputāts 2008. gadā un ar Saeimas e-pastu, tāpēc publiskotā sarakste nav privātpersoniskas personīgās vēstules draugiem. Lai nu kā, sarakste met pamatīgu ēnu uz Rīgas pilsētas galvu un tagad gaismā parādās tas, par ko daudzi agrāk bija pārliecināti, – Maskava un Ušakovs ir nešķiŗami jēdzieni un runas par pašcieņu un „nabaga cilvēkiem” ir tikai acu aizmālēšanai. Tomēr jautājums patiesībā ir par ko citu – proti, vai mēs paši pratīsim nostāvēt, neiekāpjot nevienā grāvī?

Nacionālā apvienība ir piedāvājusi grozījumus Satversmē, lai daži panti tajā nebūtu grozāmi: piedāvātie grozījumi paredz Satversmes 77. pantā noteikt, ka nav grozāms Satversmes, 1., 2., 3., 4. un 77.pants. Taču attiecībā uz Satversmes 6. pantu, kas nosaka vēlēšanu sistēmu, tiktu saglabāta līdzšinējā grozīšanas kārtība - grozījumu apstiprināšana tautas nobalsošanā. Tas ļautu turpināt diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu. Reāli tas nozīmētu, ka nevar ierosināt, piemēram, grozīt latviešu valodas kā valsts valodas statusu.

Protams, SC neatbalsta Nacionālās apvienības rosinātos grozījumus Satversmē, ar kuŗiem iecerēts padarīt negrozāmus vairākus Latvijas valstiskuma pamatelementus - neatkarību, demokratiju, territoriālo nedalāmību, kā arī valsts valodu un simbolus. Taču arī koalicijas partneŗi pagaidām piesardzīgi izsakās par Nacionālās apvienības rosinātajiem grozījumiem Satversmē. Tiesa gan, Vienotības, Zatlera Reformu partijas (ZRP) un arī neatkarīgo deputātu pārstāvji šādu ieceri pavisam nenoraidīja un neizslēdza iespējamu atbalstu, uzsveŗot, ka šis jautājums ir nopietni jāizvērtē konstitūcionālo tiesību ekspertiem. Saeimas priekšsēdes biedre Inga Bite (ZRP) norādīja, ka pēc šo priekšlikumu iesniegšanas tie tiks vērtēti pēc būtības un ka ZRP ar cieņu izturēsies pret jebkuŗu koalicijas partneŗu iniciātīvu. "Apskatīsimies, kā šī ideja ir formulēta un kāds ir konkrēts likumprojekts, tad arī varēsim sniegt vērtējumu," teica Bite, skaidrojot, ka koalicijas partneŗi vēl nav ar to iepazinušies. "Mēs patlaban nezinām, vai tā nav atbildes reakcija uz parakstu vākšanu par krievu valodu kā otru valsts valodu un vai tur neslēpjas vēlme vēl vairāk sašķelt sabiedrību. Parakstu vākšana radikālizēja vienu sabiedrības daļu, bet vai šī iecere nevar to pašu izdarīt ar otru?" sacīja ZRP polītiķe. Bite arī norādīja, ka ir jāizvērtē, vai šādi grozījumi atbilst demokratijas būtībai, proti, ka vara pieder tautai. Nacionālās apvienības ierosinājumu Saeimā pagaidām atbalsta vienīgi Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis.

Aizstāvot demokratiju, nudien nedrīkstētu aizmirst, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu valoda ir un var būt valsts valoda, tāpēc derētu atcerēties jau minētās dziesmas – Internacionāles –  tekstu: „Tā ir pēdējā kauja, kas ar uzvaru nāks,” – pretējā gadījumā saskaņieši tiešām cīnīsies līdz uzvarai. Ja ne šodien jautājumā par valsts valodu, tad rīt un parīt jebkuŗos iespējamos variantos SC darīs visu, lai internacionāles vārdi piepildītos.

Sallija Benfelde

Foto: Žurnāls IR