Temīdas problēmas
   17.07.2012

Sportisti skries, lēks, peldēs un citādi demonstrēs savu meistarību. Starp citu, Latvijas pārstāvis BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs aizstāvēs savu pirms četriem gadiem Pekinā izcīnīto zelta medaļu, izredzes gūt augstas vietas ir arī citiem mūsu valsts sportistiem. Turēsim visi par viņiem īkšķi (kārtējo reizi cerot, ka brīdī, kad Latvijas delegācija iesoļos stadionā, attiecīgais ASV telekanālis nedemonstrēs reklāmu, kā tas pietiekami bieži ir noticis iepriekš).

Protams, ne visi, kas spēļu laikā atradīsies Londonā, tur būs ar labiem, nevis ar ļaunprātīgiem nolūkiem. Tieši tāpēc Londonas tiesas ir paziņojušas, ka spēļu laikā tās būt atvērtas ilgāk, nekā ierasts, lai nekavējoties varētu risināt jebkuŗu pēkšņi radušos jautājumu par likumpārkāpumiem. Vieglākā gadījumā runa varētu būt par ļaudīm, kuŗi ir tikai pārāk daudz iedzēruši un tāpēc vairs neprot sevi kontrolēt. Ļaunākajā gadījumā varētu būt nopietni, varbūt pat terroristiski uzbrukumi. Nedod Dievs, bet tieslietu sistēma Anglijā katrā ziņā būs gatava rīkoties pat ļoti ātri. Ne jau pirmo reizi. Lasītāji, iespējams, atcerēsies pērn notikušos nemierus Londonā un citās Apvienotās Karalistes pilsētās pēc tam, kad policija nošāva kādu cilvēku, ko policija uzskatīja par noziedznieku, bet daudzi tam nepiekrita. Toreiz vandalisms, huliganisms un marodierisms sita pat ļoti augstu vilni, ļaudis dedzināja celtnes un automašīnas, dauzīja logus, izlaupīja neskaitāmus veikalus u.tml. Arī toreiz tiesas darbojās ļoti veikli, dažos gadījumos pat cauru diennakti, lai ar tiem, kuŗi tika pieķerti noziegumos (ļoti liela loma bija Lielbritanijā visuresošajām video kamerām), varētu tikt galā nekavējoties. Tā tas arī notika.

Šī vēsts manu uzmanību saistīja tāpēc, ka Londonas tiesu lēmums ir krasā pretrunā ar to, kā šādi notikumi noris Latvijā. Acīm redzams ir salīdzinājums ar nemieriem, kas izraisījās 2009. gada janvārī pēc manifestācijas Doma laukumā. Toreiz „nemiernieki” izlaupīja alkoholisko dzērienu veikalus un pēc tam dauzīja policijas automašīnas, izsita vairākus logus Saeimas namā un vispār uzvedās ļoti vaļīgi, lai neteiktu krietni skarbāk. Vai kāds zina, kad notika pirmā tiesas sēde, kuŗā tapa pratināti apsūdzētie? - 2011. gada novembrī, tātad – gandrīz divus gadus pēc notikušā. Nekas īpaši konkrēts tiesā netika nolemts, process turpināsies vēl ilgi un dikti.

Par to, cik Latvijas tiesas spēj būt lēnas, esmu rakstījis arī citkārt, tostarp par nu jau nebūtībā aizgājušo Latvijas Pirmo partiju, kas laikā pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām rupji bija pārkāpusi priekšvēlēšanu kampaņas finanču noteikumus. Pirmā tiesas sēde par šo jautājumu notika …  pēc 2010. gada Saeimas vēlēšanām. Pats nu jau pirms laba laika biju iesaistīts goda un cieņas aizskaršanas prāvā. Pagāja vairāki gadi, iekams Augstākās tiesas Senāts pateica pēdējo vārdu (es uzvarēju). Jo lielāka šī problēma izvēršas uzņēmumiem. Investori nav nedz akli,  nedz kurli. Ja ir iemesls domāt, ka uzņēmējdarbības strīda atrisināšana prasīs gadu gadus, diez vai kāds īpaši metīsies ieguldīt naudu mūsu valstī. Acis vērsīsies citā virzienā. Runa  nav tikai par ilgstošajiem tiesas procesiem. Valdības izstrādātie noteikumi par maksātnespējas noteikšanu ir tik vaļīgi, ka tos var brīvi interpretēt, līdz beidzot mēs nonākam, piemēram, pie veiksmīgā pārtikas preču tirdzniecības uzņēmuma SIA Palink pasludināšanas par maksātnespējīgu tikai tāpēc, ka prasību pret to bija vērsusi viena privātpersona, kuŗas ieskatā uzņēmums tai ir palicis parādā. Pats par sevi saprotams, ka arī šāds notikums uzņēmējdarbības vidē nepalika nepamanīts.

Vai ir iemesls cerēt, ka stāvoklis uzlabosies? Varbūt. Saeima nule apstiprināja jaunu, Nacionālās apvienības (NA) izvirzītu tieslietu ministru Jāni Bordānu. Viņš bijis Latvijas Ministru prezidenta padomnieks tieslietu jautājumos, darbojies Tieslietu ministrijas ekspertu darba grupās, jau ilgstoši Latvijā pārstāvējis starptautisko autortiesību aizsardzības organizāciju, kā arī kādu brīdi pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā bijis Saeimas deputāts ar tā dēvēto „mīksto mandātu” (deputāts to saņem tad, kad par ministru kļuvis cits deputāts uz attiecīgo laika sprīdi noliek savu mandātu). Partiju maiņas ziņā J. Bordāns bijis sava veida staigātājs, Saeimā viņš pārstāvējis Latvijas ceļu, kādu laiku bijis arī Pilsoniskās savienības, Vienotības un Demokratisko patriotu rindās, savukārt, kā jau teikts, tieslietu ministra amatam viņu izvirzīja NA. Savā tīmekļa mājaslapā J. Bordāns raksta: „Esmu studējis tieslietas un nodarbojos ar polītiku, lai maniem dēliem būtu brīvība mācīties matēmatiku un filozofiju, jūras lietas, komerciju un lauksaimniecību un lai viņu bērni varētu mācīties mūziku un glezniecību.”

Saeima J. Bordānu amatā apstiprināja ar 59 balsīm, par viņa kandidātūru balsoja ne vien valdošās koalicijas pārstāvji no Vienotības, Reformu partijas un NA, bet arī astoņi deputāti no opozicijas - Latvijas Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kā arī Saeimas neatkarīgie deputāti (tie, kuŗi no Reformu partijas atšķēlās jau tad, kad tās nosaukums bija Zatlera reformu partija). Zaļo zemnieku balsis par tieslietu ministra kandidātu visnotaļ automatiski izraisa jautājumu, vai kandidāts apvienībai ir kaut ko solījis par  tās „premjērministra kandidātu”, ļoti smagos noziegumos apsūdzēto „Ventspils ķeizaru” Lembergu, bet J. Bordāns pats to noliedz, tātad pieņemsim, ka tas tā arī ir.

Tiekoties ar Latvijas goda konsuliem, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka jaunā ministra prioritāte būs tiesu sistēmas stiprināšana un tiesas procesu ātrāka virzīšana uz priekšu, jo „nokavēta taisnība ir liegta taisnība”. Pēc apstiprināšanas amatā jaunais tieslietu ministrs uzstājās Latvijas Radio. Tieslietu ministrijā jau esot izveidotas vairākas darba grupas, viņš paziņoja, kas izskata jautājumu par tiesu procesu paātrināšanu. Patlaban likums ļauj „pavilcināt procesu, paildzināt”, kā arī „vispār uzsākt tiesu procesu, kur tas, iespējams, nebūtu jāiesāk”. Saeimā jau ir iesniegti likumprojekti, kas paredzēti minēto „robu” aizpildināšanai. Ir iespēja – ļaut lietas dalībniekiem iesniegt rakstveida sūdzības bez nepieciešamības pašiem piedalīties tiesas procesā. Tāpat izmantojamas ir tiesās jau ieviestās modernās technoloģijas, un to izmantošana tieslietu ministra ieskatā „pat ir pienākums”. Mūsdienās patiešām ir iespējams izmantot videokonferences, lai prāvas dalībnieki tajā varētu piedalīties no attāluma. Tas novērstu patlaban visai biežo situāciju, kad viena prāvas dalībnieka promiene tiesai liek jautājumu atlikt, nereti uz ilgu laiku. Prāvās, kad lietā ir liels skaits apsūdzēto, advokātu un liecinieku (piemērs ir jau ilgstoši iztiesājamais jautājums par tā dēvēto digitālās televīzijas skandalu), tā var izvērsties gaužām lielā problēmā. Gadās arī kādam prāvas dalībniekam vai nu saslimt, vai simulēt slimību. Tieslietu sistēmā vajadzētu būt īpašam ārstu panelim, kas „saslimušo” cilvēku izmeklē, jo ir dzirdēts, ka ne īpaši godīgi ārsti tā dēvēto „slimības lapu” izsniedz arī tad, kad tam nav vienāda pamata.

Atliek cerēt, ka jaunajam tieslietu ministram veiksies. Demokratiskā un tiesiskā valstī tiesu sistēma ir pat ļoti būtiska valsts daļa. Ja Temīdai rokas kādā nozīmē ir sasietas, tad tās jāatraisa. Ja tiesneši pieņem nesaprotamus lēmumus, ir jārīkojas. Un pats galvenais – gan Latvijas sabiedrībai, gan arī mūsu valsts un citu valstu uzņēmējiem un investoriem ir jābūt pārliecinātiem, ka tiesāšanās procesi būs ātri, godīgi, racionāli un prognozējami. Bez tā visa par tiesiskumu tomēr ir pagrūti runāt.

Kārlis Streips