Redaktores sleja
   12.12.2011

Cienījamie lasītāji! Ir vairāki iemesli, kāpēc šonedēļ  vēlos jūs uzrunāt. Pirmais – vēlos tā gluži cilvēciski padalīties ar jums iespaidos par to, kāda noskaņa aizgājušajā nedēļās nogalē valdīja Rīgā.

Manā gluži personiskā ieskatā, protams, taču – neatminos gan, kuŗš dzejnieks to teicis, bet ideja apmēram tāda: neliek mieru kāda doma par tēviju. Kremt priekšā stāvošā tautas nobalsošana par otru valsts valodu. (Nu, neesmu jau nekāds izņēmums!) Kāpēc noticis tā, kā ir noticis? Neizpratni izteicis arī Valsts prezidents. Iekšlietu ministrs plašsaziņas līdzekļos paudis ziņu – nav pamata bažām par etnisku konfliktu izcelšanos. Ļoti gribas paļauties un ticēt, bet – vēl nesen finanču ministrs stāstīja, ka Snoras bankas slēgšana Latviju neietekmēs... Un, kad tas nepiepildījās, pamācīja tautu, ka pašiem jābūt gudrākiem un jādomā, kur glabāt savu naudu. Sirds lūst, skatoties pensionāru rindas pie Krājbankas bankomātiem un iedomājoties, cik uzņēmumu Latvijā bankrotēs, kas notiks, piemēram, ar lauku skolotāju algām utt. Ko līdzētu, teiksim, Dagdas pašvaldības vīru gudrība, ja šai pilsētā ir tikai viena vienīga – Krājbankas filiāle! (Šai mūsu avīzes numurā lasiet interviju ar latviešu uzņēmēju Kārli Āboliņu un kārtējo reizi pārliecinieties, ka riteni nav vajadzīgs izgudrot no jauna, – pašvaldību bankas ir reālitāte finanču pasaulē.)

Vājš mierinājums ir laikraksta Sestdiena intervijā bijušā Krājbankas prezidenta Mārtiņa Bondara teiktais, ka ne šis pirmais, ne pēdējais bankas krachs un Latvija nav nekāds izņēmums. Bet visvairāk sāp sirds par atkal sagrautajām cerībām un ticību. Vairāki trīsdesmitgadnieki man ir teikuši – „un lai mēs pēc visa tā, kas noticis, domātu par nodokļiem un krātu pensijām?! Mūsu mūžā šis ir jau trešais bankas krachs Latvijā!”Ko nu mēs – vecie, viedie – lai atbildam?

Piedodiet, novirzījos no iesāktās sāpes – par  valodu. Gribas raudzīt pēc cēloņiem. Iepriekšējā mūsu laikraksta komentārā Ojārs Celle raksta: „Asimilācijas spiediens, kaut vājš un neuzbāzīgs, ietekmē brīvā Latvijā dzimušos un augušos krievus. Veidojas Latvijas patriots pēc būtības, bet pēc satura krievisks prototips. (..) Kāda daļa no Latvijā dzimušās krievu minoritātes nākamā paaudzē sāks iekļauties latviešos. Protams, šim procesam ir spēcīgi kavēkļi – Lielā Krievija ir tepat blakus ar savu televīzijas un valodas ietekmi.”

Gados jaunā  krievu tautības polītoloģe Antoņina Ņenaševa nedēļrakstā Ir raksta: „Daudzi Latvijas krievvalodīgie šo aicinājumu (parakstīties par krievu valodu kā par otru valsts valodu – red.) uztvēra ļoti burtiski – mums ir pēdējā iespēja cīnīties par savu valodu un pievērst sev visas Latvijas uzmanību. Kuŗš šo iniciātīvu neatbalsta, tas nav savu vecāku cienīgs dēls vai meita. Tāds noskaņojums valdīja krievvalodīgajā informātīvajā telpā. (..) Arī latviešu plašsaziņas līdzekļi nav ideāls saliedēšanās piemērs.” Un iesaka: „Tad sāciet ar to, ka savās latviešu partijās izveidojiet ietekmīgu krievvalodīgo spārnu!” Jautājums – kādā valodā šis „spārns” runās? Un kāpēc – „krievvalodīgo”? Ebrējs Michails Hazans (ar viņu arī bija intervija mūsu laikraksta iepriekšējā numurā) un mans labs draugs čigāns Normunds Rudevičs apgalvo, ka nekad viņiem nav bijušas problēmas komunicēt latviešu valodā. Tik tiešām, tiklab ebreji, kā čigāni arī padomju varas gados bez problēmām bija apguvuši latviešu valodu un tajā runāja. Acīmredzot – mazākumtautības raksturīga iezīme, ko „lielajiem” nesaprast. Starp citu, uz šo saasināto izjūtu fona gluži vai priekā salēcos, kad, skatoties Krievijas un Latvijas hokeja veterānu spēli, izdzirdēju, ka savu runu atklāšanas ceremonijā krievu hokeja spožā zvaigzne krievs Vladimirs Tretjaks sāka ar vārdiem: „Dārgie draugi!” – latviešu valodā. (Ja jūs interesē šīs spēles rezultāts – 10:9 Latvijas labā, H. Balderis guva trīs vārtus!) Un Krievijas cilvēktiesību aktīviste Valerija Novodvorska likusi pie sirds, lai Latvijas krievi par kampaņu krievu valodas „bīdīšanā” par otru valsts valodu latviešiem atvainotos. Redziet, nu, prieki mijas ar rūpestiem, bet avīzes slejas nav bezgalīgas...

Tātad – otrs iemesls. Lūdzu, neaizmirstiet pasūtināt mūsu avīzi nākamajam gadam!

Strādāsim kopā!

Cieņā jūsu Ligita Kovtuna