EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
"Dvçseïu putenis" visvairâk vajadzîgs mums paðiem
64018

MÂRA LIBEKA    16.02.2016

 

Òemot vçrâ paðreizçjo ìeopolîtisko situâciju, ir pienâcis îstais laiks atkal celt gaismâ vienu no latvieðu tautas dzîvâkajâm leìendâm – stâstu par latvieðu strçlniekiem. To sapratuði arî Saeimas deputâti un pieðíîruði 935 000 eiro no valsts budþeta filmas "Dvçseïu putenis" uzòemðanai. Filmas kopçjâs izmaksas tiek plânotas 2,1 miljona eiro apmçrâ, tâpçc pârçjâ naudas summa bûs jâsavâc ziedojumu veidâ gan no Latvijas uzòçmumiem, gan arî citiem labdariem, kuriem ir svarîgi, lai ðî filma taptu un uz ekrâniem nokïûtu lîdz Latvijas valsts simtgadei.

 

Filmas veidotâji aizvadîtâ gada 17. novembrî Latvijas sabiedrîbai parâdîja filmas tîzeri jeb pieteikumu. Filmçðanas proves kauju ainu epizodçm, kuºu rezultâtâ tapis filmas video rullîtis, notika 2015. gada pavasarî Âdaþu poligonâ. Reþisors Dzintars Dreibergs un operators Valdis Celmiòð ðajâ procesâ iesaistîja lielu komandu, tostarp jaunsargus, Nacionâlo bruòoto spçku pârstâvjus, aktierus un specefektu speciâlistus. Video materiâlâ ieskaòoto mûziku radîjusi ASV dzîvojoðâ latvieðu komponiste un " Emmy" balvu ieguvçja Lolita Ritmane. Tas ir emocionâls skaòdarbs, kuºâ mûsdienîgas nokrâsas savijas ar oriìinâlu latvieðu strçlnieka Jâòa Friða iedziedâtu tautasdziesmas ierakstu, ko saglabâjis vîru kopas "Vilki" vadîtâjs Andris Balcers. "Ar Jâni Friðu, kâdreizçjo 7. Bauskas pulka strçlnieku, kurð pieredzçjis Ziemassvçtku kaujas, tikâmies 1982. gadâ mazâ dârza namiòâ Gaujâ. Viòam tolaik bija gandrîz 90 gadu, taèu atceros viòu kâ kolorîtu un dzîvespriecîgu vîru, kurð dalîjâs savâs atmiòâs un dziedâja dziesmas," pastâstîja Balcers. 

 

Reþisors Dzintars Dreibergs, kurð ieguvis maìistra grâdu kino reþijâ Baltijas kino skolâ Tallinâ un kurð ir ieguldîjis lielu darbu pie filmas "Sapòu komanda 1935" par Latvijas basketbolistu izlasi, uzsvçra, ka galvenais mçríis, uzòemot mâkslas filmu "Dvçseïu putenis" pçc rakstnieka Aleksandra Grîna româna motîviem, ir izstâstît vçsturiski nozîmîgu, personîgu stâstu mûsdienu kino valodâ. No gandrîz 800 lappuðu româna iecerçts izveidot filmu, kas attçlo galvenâ varoòa Artura Vanaga pieredzi Pirmâ pasaules kaºa laikâ, aizvedot lîdz apziòai par neatkarîgas valsts ideju. 

 

Veidojot filmu, iecerçts maksimâli saglabât Grîna spilgto, poçtisko un dokumentâli precîzo valodu. Strçlnieki pârsvarâ bija seðpadsmit, septiòpadsmit gadus veci zçni. Vieni no laukiem, citi – no Rîgas. Kâds ir zemnieka dçls, kuºu interesç tikai atgrieðanâs savâ lauku sçtâ, kâds cits – îstens Grîzîníalna puika. Visi iemesti vienâ kaºa putrâ, bet mçríis visiem viens – atgrieðanâs mâjâs un brîva Latvija. Filma palîdzçs latvieðiem apzinâties savas saknes un apjaust, cik daudz ir ziedots, lai mums bûtu sava valsts.

 

Dz. Dreibergs: „"Dvçseïu putenim" jâbût svarîgam vispirms mums paðiem, vienlaikus apzinoties, ka filmas veiksmes gadîjumâ tâ bûs interesanta filma arî pasaules mçrogâ. Sâkot darbu pie mûsu veidotâs spçlfilmas projekta, komandâ aicinâju radoðas personîbas ar latviskâm saknçm, kuºas dzîvo un strâdâ ârzemçs un kuras sevi pierâdîjuðas, îstenojot liela mçroga projektus pasaulç. Latvieðu izcelsmes komponiste Lolita Ritmane, kura dzîvo ASV, jau pçc pirmâs mûsu sarunas bija ar mieru uzsâkt darbu pie mûzikas komponçðanas "Dvçseïu putenim". Tas mums ir liels gods, jo Lolitas komponçtâ mûzika skan gan Holivudas seriâlos un animâcijas filmâs, gan arî vairâkâs Holivudas lielbudþeta filmâs. 

 

Komandâ ir iesaistîjies arî bijuðais rîdzinieks, reþisors un Òujorkas universitâtes profesors Boriss Frumins, kurð strâdâjis gan ar "Oskara", gan citu pasaules kino festivâlu nominantiem. Viòð turpina darbu pie rakstnieces Mâras Svîres uzrakstîtâ scenârija, kas iztulkots angïu valodâ. Mûsu komandâ ir iesaistîts arî ASV dzîvojoðais latvieðu producents Kriss Mathurs, kurð ieguvis "MTV" balvas.

 

"Dvçseïu putenis" ir stâsts par ïoti sareþìîtiem laikiem – latvieði ir cara armijâ, cînâs pret vâcieðiem, vienâ brîdî latvieði ir sarkanie, vçlâk kïûst baltie... Ðo vçsturisko fonu nav viegli izskaidrot visiem saprotamâ valodâ, tâdçï mums ar savu padomu palîdz radoðas personîbas no ârpuses.

 

Lai aplam netiktu parâdîti vçsturiskie fakti, filmas veidotâjus konsultç vçsturnieks Dagnis Dedumietis, kurð ir arî Ziemassvçtku kauju mûzeja direktors."

 

Komandâ ir iekïauts arî Nacionâlo bruòoto spçku virsserþants Ziedonis Loèmelis, kurð daïu savas dzîves pavadîjis kaºa apstâkïos, dienot divas reizes Afganistânâ un arî misijâ Irâkâ, bijis ievainots un labi saprot, kas ir kaºa ðausmas. Ziedonis aizvadîtajâ gadâ atteicâs no filmçðanâs lielâ Krievijas pilnmetrâþas filmâ polîtisku motîvu dçï. Viòam pieticis ar îsu brîdi Krimâ, lai atskârstu, kas tur notiek. 

 

"Viòð ir cilvçks, kuºâ ir vçrts ieklausîties. Ziedonim ir skaidra nostâja, ka dzîvç nav nekas drausmîgâks par kaºu," atzîst Dreibergs.

 

Savukârt rakstniece Svîre uzskata, ka miera laikâ, kad cilvçki cenðas sasniegt materiâlos labumus, pçkðòi pârslçgt savas domas uz kaºu ir pârâk sareþìîti.

 

M. Svîre: "Ðodien droði vien lielâkâ daïa jaunieðu neuzskatîtu sevi par strçlnieku mantiniekiem. Turpretim, ja, nedod Dievs, mums uzbruktu nelabvçlîgie kaimiòi, tad domâðana ïoti mainîtos un galu galâ daudziem pat nebûtu izredþu nepiedalîties, jo viòus iesauktu armijâ.

 

Lasot grâmatas par kaºu, îpaði "Dvçseïu puteni", jûtams, ka cilvçkus kaºâ pâròem kas lîdzîgs patriotiskam trakumam un viòi vairs nedomâ par savu dzîvîbu, nedomâ augstâs kategorijâs, jo pati vîrieða bûtîba ierauj kaºâ. Vîrietis ir dçkainis, un kaºa jautâjumâ arî dçkai ir sava nozîme. Ikviens puika taèu grib ðaut. Manuprât, tâdâ brîdî mûsu puiði ne ar ko neatðíirtos no Grîna attçlotajiem strçlniekiem." 

 

Filmas tapðana ir likusi daudziem atðíirt "Dvçseïu puteni" un beidzot to izlasît. Vairâkâs bibliotçkâs, kopð par filmu sâka runât un kopð parâdîts filmas pieteikuma video rullîtis, Grîna româns ir izíerts un daþâs bibliotçkâs pat veidojas rindas pçc ðîs grâmatas. 

 

Dz. Dreibergs:" Pçdçjâ laikâ draugu un paziòu lokâ ir sanâkuðas bieþâkas diskusijas par tçmu -, "kâ bûtu, ja bûtu". Esmu patîkami pârsteigts, dzirdot, ka lielâkâ daïa atzîst – nebaltâ dienâ nevis emigrçs, bet cînîsies par savu valsti. Arî plintes jau esot sarunâtas. Tas apliecina, ka valsts kâ vçrtîba nekur nav pazudusi. Grîns "Dvçseïu putenî" raksta, ka nav aizraujoðâkas spçles par kaºu, bet, nedod Dievs, lîdz tam nokïût. "

 

Filmu paredzçts râdît arî skolâs, jo mûsdienâs, kad bçrni un jaunieði maz lasa grâmatas, tieði ar kino palîdzîbu viòiem tiek dota iespçja uzzinât vairâk par Latvijas sareþìîto vçsturi.

 

Prieks, ka jau tagad ir daudz entuziastu, kuºi no sirds palîdz tikai tâpçc, ka vçlas, lai ðî filma bûtu. Tas attiecas gan uz tçrpu un rekvizîtu ziedoðanu filmas vajadzîbâm, gan filmçðanos masu skatos. Piemçram, nesen reþisoru uzmeklçjis kâds cilvçks, kurð mâjâs atradis divas senas pûralâdes no Pirmâ pasaules kaºa laikiem, bet mazbçrni tâs uzskatîjuði par nekam nederîgâm. Radoðâ komanda priecâjas par ðâdiem atradumiem un, tuvojoties filmçðanas brîdim, publiski izziòos rekvizîtu pieòemðanu.

 

Drîzumâ tiks uzsâkta arî aktieru atlase un filmçðanas vietu sagatavoðana un tiks veikti arî citi darbi, kas nepiecieðami, lai filmçðana varçtu notikt bez aizíerðanâs.

 

Tiem cilvçkiem, kuºi vçlas palîdzçt, lai "Dvçseïu putenis" taptu lîdz valsts simtgadei, lûgums ziedojumus ieskaitît

Swedbanka LV36HABA0551041185860

nodibinâjums "3 âboli"

Reì.nr. 40008178689

 

Visi ziedotâji, kuºi bûs financiâli palîdzçjuði, tiks publiskoti filmas titros.

 


 

Atpakaï


Apskatît komentârus (0)



atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:

JÛSU KOMENTÂRS:


Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA