Plašā lokā atzīmēti Valsts svētki Minsterē
   22.11.2011

Šogad Minsterē tiešām varējām manīt, ka esam daļa no valsts, ka mēs, latvieši, svinam svētkus! LCM pulcējās 200 cilvēki, vietējie kā arī latvieši no Ķelnes, Bonnas un Brēmenes un citām Vācijas pilsētām.

Kā jau parasts, pie Latviešu centra karogu mastos  tumsā apgaismoti četri Latvijas karogi- ienākot iekšā priekštelpā , pēkšņi iespēja piedalīties „staro Rīga“, jo fotogrāfijas  tiek projecētas uz sienas, un vari just, ka pastaigājies garām Latvijas Universitātei, vai esi Rolanda laukumā vai arī Bastejkalnā... Ieejot aulā, sienu noklāj vairāk nekā 10  metrus garš milzu Latvijas karogs- simbolu mums netrūkst, mēs jūtamies lepni un daļa no „Lielās Latvijas“.

Svinīgo Valsts svētku aktu ievadīja svētbrīdis, ko vadīja Laima Urdze. Latviešu Kopības Vācijā priekšsēdis Nīls Ebdens iepazīstināja ar PBLA balvu, to šogad ieguvuva  „Čikāgas Piecīši“. Viņi 50 gadus mācējuši apvienot svinīgo un jocīgo par Latviju un latviešiem.  Svētku runu teica Eiropas tiesas tiesnesis  Egils Levits. Viņš runāja par to, kā nauda kontrolē polītiku,  nauda kontrolē medijus, kur griezies Latvijā  ir koruptīvas struktūras.  Vēl joprojām pastāv neintegrēta divkopienu valsts. Pieļaujot izglītību divās valodās  veidojas segregācija- nevēlama divkopienu sistēma- valodas jāmāca, bet skolām jābūt latviskām.  Interese par politiku  nav liela, jo mediji nav neitrāli, tauta neciena politiķus. Tauta  nepārtraukti čīkst, bet nerīkojās.  Vajagot nopietni pētīt, kāpēc Igaunija  un Lietuva tikpat kā visās jomās ir Latvijai  priekšā.

Pēc svētku runas Kristaps Grasis veikli sakārtoja smalkos mikrofonus, lai varētu klausīties no Latvijas atbraukušo koklētāju Laimu Jansoni.  Viņu pieteica Lilija Tenhagen, paskaidrojot , ka Laima mācījusies kokli jau mūzikas skolā, studējusi Latvijā un Somijā. Nupat no 700 pasaules mūziķiem Laima Jansone iekļuvusi World Music Exchange, 30 izlasīto pulkā. Laimai ir tikai 24 gadi!   Koncertprogramma  saucas "Sidrabs", un kokles skaņas piebēra LCM aulu, kā smalka sidraba šķindieni! Pat vismazākie klausītāji atvērtām mutēm klausījās un skatījās  kā  ar abām rokām raujot stīgas var izstrinkšķināt, vai ar plaukstu dauzot kokli  dobji izklakšķināt, un maigi glāstot kokli izvilkt  dziedošo un mīļi medatīvo. Katrā ziņā  zāle bija klusa un kā noburta visas 50 minūtes! 

Tad mazs pārtraukums- jāapēd 50 kg kāpostu un milzu kalni ar desiņām! Par mielastu paldies jāteicAndrejam Lazdiņam, Dacei Brauķei, Aijai Ebdenei.  Jāizdzer kafijas litri  ar  pašceptām kūkām , klinģeri  (Rita Kizildaģ), pīrāgiem (Sanita Zariņa)... Galdi glīti saklāti. Tas galvenokārt mūsu  LCM Erasmus studenšu darbs- Agnese Krontāle, Krista Puriņa, un Anna Leščinska. Pavisam jaunās palīdzes Sabīne Bāliņa un Justīne Dundara pēc dejošanas  mazgāja un nesa trauku kalnus!

 Vakara programmā minsteriešiem uzstājās mūsu pašu dejotāji.Viņu vadītājas ir Maija Ozola un Inese El Tawil. Tautas tērpi gatavoti Latvijā  ("Made in Latvia"- ka Piecīšu fifīgajā dziesmā). Tērpi iegādāti ar LKV 1200 Eiro palīdzību. Tik pat ieguldījuši arī paši dalībnieki.  Dejotāju staltā  stāja un enerģija radīja lepnumu pašiem dejotājiem un mums visiem. Cik labi, ka tāda kopa ir radusies!

Dejotāju atelpas brīžos uzstājās arī tiko izveidotais nelielais „korītīs“. Te milzu paldies jāsaka skolotājai Ingunai Bērziņai, kas Ikšķilē izdomāja, ka te Minsterē nu vienkārši  vajag kori!  Ciemojoties pie brāļa viņa atlicina laiku arī mums LCM. Ar interneta palīdzību Guna  trenē  mūsu vietējo kora vadīšanas iesācēju un klavierspēlētāju Ilzi Erniņu.

Vakars turpinājās mierīgā garā. Klātesošie dziedāja, runājās, dejoja un pašiem par brīnumu, vakars jau bija pārvērties par rītu!  Sevišķi izturīgi bija tie, kas jau no rīta kopā ar Viktoru Kangeru bija spēlējuši volejbolu tuvajā Upenberga zālē.

LCM ēka ir mūsu mājas, pat mūsu mazā valsts. Ja kādreiz   licies, ka „te nu nekas nenotiek“, un „ar mums nu ir gals un beigas“ , tad tagad  gan tā vairs nav.  To labi varēja apstiprināt viens no LCM dibinātājiem Dr. Andris Kadeģis,  kas  skatijās  un priecājās par  visu. Latvijā tikko iznāca viņa atmiņu grāmata „Izrakteņi“. Viens no A.Kadeģa slepeniem talantiem ir arī veikli zīmēt  karikatūras.  Pirms pāris gadiem  viņš uzzīmēja tādu kārnu, iekritušu LCM ēku ar nošļukušiem karogiem un bēdīgu izstarojumu blakus savai vīzijai, par citādu LCM- tādu  resnu, piepūtušos, dūšīgu  māju, kur karogi plīvo un viss čum un mudž.  Par laimi tāds tagad ir  LCM- mazā Latvija Vācijā.

Zuze Krēsliņa Sila