Pie Tiesu pils fasādes - goda plāksni Napoleonam?
   02.12.2011

Kādā veidā Rīgas krievvalodīgā avīze Čas svinēja Latvijas Republikas 93. gadskārtu?

Ar atgādinājumu, ka "18. novembrī liktenīgi notikumi norisinājās ne tikai 1918. gadā. Tā, piemēram, taisni pirms 300 gadiem Rīgā pirmoreiz ieradās imperātors Pēteris Lielais. Maģistrāts sagaidīja viņu tālu ārpus pilsētas robežām, kaut gan toreiz par pilsētas galvu vēl nedienēja Nils Ušakovs."

Čas pasniedz šo atgādinājumu anonīmi, redakcijas vārdā. Cik daudz tajā tverts!
Sarmīte Ēlerte portālā www.delfi.lv veltījusi tam pašam Nilam Ušakovam trāpīgu apcerējumu: Kaķi, okupācija un latviešu valoda. Pie reizes bijusī kultūras ministre pieskaŗas Ušakova lēmumam "atjaunot reakcionārās Krievu impērijas varenības zīmi - - Uzvaras kolonnu (..). Rīgā nav vajadzīgs piemineklis kādai no reakcionārās Krievijas uzvarām kaŗā. Tad jau pieminekli drīzāk būtu pelnījis Napoleons, kuŗš iekaŗotajās zemēs ieviesa progresīvas pārmaiņas, cita starpā atcēla dzimtbūšanu, inkvizīciju, kur tā Dienvideiropā vēl pastāvēja, spīdzināšanu kā līdzekli kriminālprocesā un iedibināja Napoleona kodeksu, kas likts pamatā modernajiem Eiropas valstu civillikumiem, arī Latvijā šobrīd spēkā esošajam 1937. gadā pieņemtajam Civīllikumam."

Lieliski teikts! Un ne jau gluži pa jokam uzdrošinos ierosināt: Rīgā pie Tiesu pils fasādes piestiprināt plāksni par godu Napoleonam, jo Code Napoléon patiešām likts eiropiskās tiesvedības pamatā. Tā būtu pienācīga atbilde Ušakova, Guščina, Altuchova nodomam nākamgad Rīgā ar cieņu, bijību, pat sajūsmu pieminēt 200. gadskārtu kopš Krievijas uzvaras pār Napoleonu 1812. gada Tēvijas kaŗā.

Kāds gan Vidzemes, Kurzemes, Latgales latviešiem bija labums no tā, ka Napoleons cieta sakāvi Krievijas sniegos un cars Aleksandrs I kā uzvarētājs 1814. gadā iejāja Parīzē? Vīnes kongress 1815. gadā nostiprināja visdrūmākās reakcijas triumfu Eiropā, un t. s. Svētā alianse Krievijas vadībā apslāpēja brīves alkas visā kontinentā.

Tātad - goda plāksni Napoleonam pie Rīgas Tiesu pils fasādes. Un nav ko nolikt ziedus Barklaja de Tolli piemineklīša pakājē pie Esplanādes - priekš kam?

Varšavā nupat atklāts piemineklis bijušajam ASV prezidentam Ronaldam Reiganam, kas Polijā tiek godāts par viņa ieguldījumu Dzelzs priekškara sabrukumā. Un Rīgā? Kad beidzot Latvijas galvaspilsētā tiks uzsliets piemineklis Konstantīnam Čakstem, kad ieraudzīsim pieminekli Gunāram Astram?

Lielkrievu šovinisms, kas šoruden tiek pausts t.s. parakstu vākšanas ietvaros, ir baiss un biedīgs: attiecīgie plakāti, kas grezno avīzes Vesti Segodņa un Čas, ļoti atgādina Staļina un Hitlera laiku aģitpropa paraugus, kas redzami Edvīna Šnores filmā Padomju stāsts: uz sarkana fona, matiem vējā plīvojot, jaunietis, lūpas spītīgi sakniebis, tur asinssārtu karogu ar saukli - Krievu valodai valsts statusu! Un gaišmataina slavu meitene, drūmi raudzīdamās lasītājā, izstiepj prasīgu roku, vaicājot: Vai esi parakstījies par krievu valodu? Pēc piedurknes spriežot, viņa tērpusies ādas jakā – plintniece, vai?

Noskurinājos un meklēju kādu gaismas stariņu starp tumšajiem naida padebešiem - un ieraudzīju! Nezin kā man pagājis secen (vecuma aizmāršība? ), ka uzņēmēja Valerija Belokoņa apgāds Hercogiste Media jau pērnā gada aprīlī sākusi laist klajā ikmēneša žurnālu krievu valodā Otkryty Gorod (Atvērtā pilsēta) 10 000 eksemplāru metienā, kas domāts lasītājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Galvenā redaktore un tās vietnieks - Tatjana Fasta un Vladimirs Vigmans bija spiesti aiziet no avīzes Telegraf redakcijas, kad šis laikraksts mainīja īpašniekus.

Otkryty Gorod nešķielē Kremļa zvaigžņu virzienā un ir brīvs no naida. Jaunākais - novembŗa numurs sākas ar rubriku Pilsētai un cilvēkiem. Savā kārtējā ievadrakstā Tatjana Fasta mierīgā tonī aplūko trauksmainos pēdējo nedēļu notikumus Latvijā. Galvenais - ne kripatiņas naida! Konstatējot, ka etniskā spriedze aug, Tatjana Fasta nobeigumā raksta: "Bet zināt, kas mierina? Ka liela daļa latviešu elektorāta izprot nepieciešamību - laist krievus piedalīties varā. Par to liecina gan prese, gan aptaujas, Te prasītos līderis, kuŗš atradīs sevī drosmi to pārbaudīt."

Katrs vārds rūpīgi izsvērts. Neviens nevarēs piesieties. Ņemot vērā sakarsēto gaisotni, tas ir ļoti svarīgi.

Rubrika Ideju fabrika. Kas šajā žurnālā analizē notikumus Eiropā, Krievijā, pasaulē? Dmitrijs Bikovs - pazīstams rakstnieks un publicists, demokrāts, kategorisks Putina režīma kritiķis un pretinieks.

Vārdu sakot, paldies Valerijam Belokoņam!

Franks Gordons