Par spēku, kas vienotībā kā Nameja vijumā
   05.12.2017

 

 

Kad bija apritējušas 20 dienas pēc fonda „Namejs” akcijas sākšanas, fonda priekšsēdis atsaucās aicinājumam uz interviju Laika un Brīvās Latvijas redakcijā.

 

R. Graube. Šajās dienās ir paveikts neticami daudz, un īpaši vēlos atzīmēt, ka pārliecību par fonda „Namejs” idejas panākumiem deva tas, ka pati pirmā ar 1000 dolaru piešķīrumu atsaucās PBLA. Paldies priekšsēdim, Jānim Kukainim un viņa vietniecei Kristīnei Saulītei! Atbalstītāju vidū ir arī mecenāti Ināra un Boriss Teterevi, kuŗi līdz šim galvenokārt atbalstījuši kultūras un mākslas projektus, taču „Nameja” ideja iedvesmoja un pārliecināja viņus ziedot arī bojāgājušo kaŗavīru ģimeņu atbalstam. Gluži praktiski – Līgatnes rehabilitācijas centrā jau tagad veselību uzlabo 2009. gadā Afgānistanā bojā gājušā kaŗavīra Dāvja Baltābola vecāki (tēvs ir 1. grupas invalids), bet Jaunķemeros dziedējas misijā Irākā bijā gājušā Ginta Bleijas māte Antra.

 

Tie, kas ziedojuši fondam, saņem arī divu veidu nozīmītes.

 

Tās mēs saucam par „Nameja pogām”, un ir lielā poga un mazā. Jāteic gan, ka visi pieci tūkstoši pogu jau ir izdalīti, un valde spriež, vai un cik pasūtināt jaunas. Mazās podziņas mēs devām ikvienam, kas ziedoja šo vienu eiro vai vairāk. Vai arī mazāk – ja 11. novembŗa krastmalā, kad pie Prezidenta pils tradicionāli iededzām svecītes, kāds bērns ziedojumu kastītē iemeta, teiksim, 20 eirocentus, arī viņš saņēma mazo podziņu. Lielo saņēma tie, kuŗi ziedoja 10 un vairāk eiro. Atsaucība bija pārsteidzoši liela! 11. novembrī mūsu brīvprātīgie ziedojumu kastē savāca 2200 eiro, bet 18. novembrī, Bruņoto spēku parādes laikā – 3000 eiro.

 

Pirms uzrunājām sabiedrību, aicinājām kaŗavīrus ziedot 1 eiro mēnesī to dienesta biedru, zemessargu un viņu ģimeņu atbalstam, kam nepieciešama palīdzība. Viens eiro tiešām nav liela nauda, taču ja to savāc kopīgā fondā, sanāk zināma naudas summa, ko var praktiski likt lietā. Kaŗavīru vienībās bija liela atsaucība, arī Valsts prezidents un aizsardzības ministrs svētku parādē ieradās ar Nameja pogu pie atloka. Turklāt – ar to var labi nostiprināt sarkanbaltsarkano lentīti, ko mēs nēsājam novembrī.

 

Ideja par šo nozīmīti – pogu ir līdzīga tai, ko labi zina Apvienotajā Karalistē, kur nēsā piespraudes ar magones ziedu, un šī tradicija savukārt radusies, lai pieminētu un atbalstītu Pirmā pasaules kaŗa dalībniekus. Tā ir tautu vienojoša, humāna akcija, un ceru, ka tāda iedzīvosies un nostiprināsies arī Latvijā un latviešos visā pasaulē. Mūsu Namejs, tā vijums taču simbolisks, tas vēsta, ka vienotībā, kopībā ir spēks.

 

Šī akcija ir nozīmīga vēsturiskajā aspektā, tā ir iekļaujoša, jo tādējādi apliecinām, ka pieminām ne tikai šolaiku cīnītājus, bet arī tos, kas cīnījās par Latviju brīvības cīņās, leģionā, Otrajā pasaules kaŗā, un vēl arī starptautisko misiju veterānus.

 

Līdzīgi, kā Daugavas Vanagi piemin un atbalsta savus veterānus un leģionārus.

 

Un arī viņi to dara ar līdzīgu virsmērķi – patriotiskā audzināšana un vēsturiskās atmiņas saglabāšana. Īstenībā fonds „Namejs” ar šo mērķi arī radās, un nu tam seko gluži praktiska darbība. Ja tādas nebūtu, tad patriotisms ir tukši vārdi. Ziedojumu akcija ir reāla darbība patriotisma iedzīvināšanā.

 

Jau pagājušas pacilājošās novembŗa patriotu nedēļas, bet pilnīgi reāli turpinās pretējās ideoloģijas centieni no Austrumu puses – par Latviju kā „neizdevušos valsti” un tās „atkarību no Briseles, Vašingtonas” utt. Kā fonds darbosies tieši jauniešu vidē, jo zināms, ka „pirmais bastions” svešajai ideoloģijai ir mazākumtautību skolas, ir aicinājumi uz militārpatriotiskām nometnēm Krievijā…

 

Jā, darbosies, un jau darbojas. Latvijas Ģenerāļu kluba iniciēta notika akcija „Kaŗavīrs laikmetu griežos”, kuŗā piedalījās ap 300 jauniešu. Fonda plānos ir arī nometnes, pirmām kārtām starptautisko operāciju kaŗavīru bērniem, kad mēs apvienosim savus praktiskos jeb atbalsta mērķus ar patriotiskās audzināšanas uzdevumiem.

 

Šī „smadzeņu skalošana”, kompleksu radīšana attiecībā uz Latvijas valsti ir viens no pamatieročiem Krievijas arsenālā. Šobrīd ir laiks, kad vairāk nekā no lielgabaliem jāsargās no uzbrukumiem nacionālpatriotiskajām vērtībām. Būdams kaŗavīrs, es nebaidos no ienaidnieka. Jo tas, kuŗš skaidri pauž savu pozīciju, tādu pašu stāju var sagaidīt pretim – tās ir melnbaltās krāsas. Visvairāk jābaidās no pelēcības, no vienaldzīgajiem, no tiem, kas klusē un nepauž attieksmi, ne labo, ne slikto. Atturība, kas tik raksturīga latviešiem, šai gadījumā noteikti nav labākais attieksmes paušanas veids. Un šī „Nameja poga” līdz ar sarkanbaltsarkano lentīti liecinās par aktīvu, skaidru attieksmi.

 

Man rūp tas, ka pārāk bieži jaucam, kas ir valsts un kas tās pārvaldība. Šausmīgi skan – „es ienīstu šo valsti!” Tātad – savu māti, zemi, valodu?! Jā, var nepatikt veids, kādā valsts šobrīd tiek pārvaldīta, bet jāsaprot, ka šī noniecinošā attieksme ir ūdens uz pretinieka dzirnavām. Es mēdzu atgādināt ģenerāļa Kārļa Radziņa vārdus par to, ka „tev var būt vislabākais ložmetējs un vislabākā apmācība, bet, ja tev nav gribas cīnīties, tiem pirmajiem diviem nav nozīmes.”

 

Esmu nelabojams optimists, pārliecināts par to, ka gribam un varam savu valsti aizstāvēt. Un pamats tam ir mūsu tautas spēja konsolidēties, vienoties smagos brīžos – kā strēlniekos, kā Otrā pasaules kaŗa cīņās, leģionā, barikādēs…

 

… Valodas referendumā…

 

Arī tajā. Un vēl kāds fakts – pēc Krimas okupācijas būtiski palielinājies to brīvprātīgo skaits, kuŗi iestājās Zemessardzē. Pilsoņi – kaŗavīri apliecināja savu gatavību aizstāvēt savu valsti. Un es tam ticu.

 

 

***

 

UZZIŅAI

Atsaucoties Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājumam, biedrība „Latvijas ģenerāļu klubs” 2015.gada 21. jūlijā izveidoja nodibinājumu Valsts aizsardzības un patriotisma fonds „Namejs”. Fondā darbojas bijušie Nacionālo bruņoto spēku komandieri – valdes priekšsēdis Raimonds Graube, valdes locekļi Juris Dalbiņš, Dainis Turlais, kā arī sabiedrībā zināmas personas – bijušais SAB priekšnieks ģenerālis Jānis Kažociņš, uzņēmējs, LMT (Latvijas mobilais telefons) vadītājs Juris Binde un akadēmiskās zinātnes pārstāvis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Goda padomes priekšsēde ir eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

 

Fonda „Namejs” galvenie mērķi ir atbalstīt Nacionālo bruņoto spēku veterānus, kuŗi nodienējuši ilgus gadus NBS, un viņu ģimenes, saglabāt starptautiskajās operācijās bojāgājušo kaŗavīru piemiņu, kā arī veicināt patriotismu Latvijas sabiedrībā. Tā uzmanības lokā ir arī jauniešu militāri patriotiskās un ētiskās audzināšanas uzdevumi. 

 

10. novembrī fonds „Namejs” sāka aktīvu darbu, lai īstenotu savus mērķus un uzsāktu līdzekļu vākšanu veterānu, kaŗavīru un viņu ģimeņu atbalstam. 

 

Līdzekļi tiks uzkrāti fonda „Namejs” kontā. Pēc noteiktiem pieprasījumiem, par līdzekļu piešķiršanu lems komisija, ko veidos kaŗavīri, zemessargi un NBS veterāni. 

 

Fonds „Namejs” aicina ikvienu dot savu ieguldījumu, lai varam atbalstīt veterānus, kaŗavīrus un viņu ģimenes! 

ATCERIES SAVĒJOS! 

 

Valsts aizsardzības un patriotisma fonds „Namejs”

Reģ. nr. 40008240249

Konta nr. SWED bankā LV45HABA0551040447334

Pievienosimies arī mēs!