Par latviešu leģionu
   26.03.2012

Gadu gaitā mūsu laikraksta slejās par Latviešu leģionu ir bijuši neskaitāmi raksti, vairāki pat manis rakstīti. Biju domājis, ka beidzot šis temats ir izsmelts, līdz laikraksta 11. numurā izlasīju rakstu “Brīvprātīgi iesauktie, jeb lai runā fakti’. Šis raksts bija labs, precīzs, ņemts no Visvalža Lāča un Andreja Mežmaļa grāmatām, un man ir ļoti maz iebildumu, bet daži tomēr ir.

Rakstā minēts, ka “1943. gadā Latvijas vīrieši tika organizēti militārās vienībās, lai viņi izpildītu policijas funkcijas frontes aizmugurē. Tika skaidri apsolīts, ka viņu pienākums būs uzturēt kārtību pašu zemē. Vācieši lika savākt vienkopus vēl palikušos aizsargus, pievienoja daļu policijas un tad  paziņoja, ka tas ir policijas bataljons, kas pakļauts vācu kaŗa laika likumiem un pavēlēm.”

Manā atmiņā nekas tāds nav uzglabājies. Zinu, ka t.s. policijas bataljoni pirmo reizi tika organizēti divus gadus agrāk, 1941. gada rudenī, kad vācu vienības bija atdūrušās Ļeņingradas un Maskavas priekšpilsētās. Pirmajos bataljonos bija brīvprātīgie, kas nīda boļševikus un gribēja atriebt nomocītos vai aizvestos piederīgos. Tie tika iesaistīti Ļeņingradas frontē un Volchovā un vēlāk bija pamats 19. divīzijai. Nākamos gados daudzi no šiem bataljoniem tika iesaistīti cīņās ar partizāniem Polijā un Ukrainā.

1943. gadā, pēc vācu sakāves pie Staļingradas neviens vairs neticēja vācu uzvarai un brīvprātīgo kaŗotāju bija maz. Vienīgā vervēšana tajā gadā bija leģionā. Aizsargu organizāciju boļševiki likvidēja 1940. gadā, un vācieši to  neatjaunoja.

Tālāk rakstā teikts, ka “Latviešu leģionāri nav jāuzskata par vācu SS, jo 3) viņi nedeva SS zvērestu, 4) viņi nebaudīja SS privilēģijas un 5) viņi nenēsāja SS vienībām noteikto uniformu.

Pilnīgi piekrītu, ka mēs nebijām vācu SS, taču iepriekšējos teikumos rakstītais man nav skaidrs. Zvērestu mēs devām, un tas bija tāds pats kā vāciešiem, pat vācu valodā, Dievs un Hitlers bija minēti vienā teikumā, un vienīgā atšķirība bija tā, ka mūsu zvērestā bija pievienoti vārdi “im Kampf gegen Bolshewismus” (cīņā pret bolševismu), kādu vāciešiem nebija.

Nezinu, par kādām speciālām SS privilēģijām rakstā tiek runāts. Tāpat nezināju, ka vācu SS vīriem bijušas citas uniformas. Mūsu uniformas nāca no tām pašām noliktavām, kur vācieši dabūja savas. Varbūt domātas SS rūnas uz apkakles? 15. divīzijai oficiāli bija saulīte, 19. divīzijai - ugunskrusts. Esmu redzējis fotografiju, kur 19. divīzijas vīram SS vietā pie apkakles ir ugunskrusts, bet neatceros nevienu kaŗavīru no mūsu  piecpadsmitās ar saulīti. Pats nēsāju SS rūnas uz apkakles līdz pat kaŗa beigām, jo saulītes nekad netika izdotas. Karodziņš uz piedurknes nebija nekāda nelegālitāte, tāds bija mums visiem.

Beigās vēl gribu pielikt kādus teikumus par tematu, par kuŗu esmu rakstījis jau agrākos gados. Pukojos, ka leģiona kaujās kritušo skaits vērtēts uz 50 0000. Tas jau ir gandrīz tas pats, ko ASV zaudēja Vietnamas kaŗā! Rakstā tas jau uzdzīts līdz 80 000! Tas taču ir milzu skaitlis, ja pieskaita vēl tos, kuŗi krita krievu pusē! Mana vienīgā reference ir DV izdevums pag. gs. 70. gados  “Latvijas kaŗavīrs Otrajā pasaules kaŗā”, kur minēti apm. 16 000 kritušo vārdi. Grāmatas sastādītāji pieļauj, ka varētu būt divreiz vairāk, taču arī tas ir “tikai” 32 000. Protams, īsto skaitli mēs nekad neuzzināsim.

Domāju, ka šis ir pēdējais raksts, ko par leģionu rakstīšu, taču kas to var pareģot?

Dr. Paulis Dzintars