Par 16.marta notikumiem
   28.03.2013

16. marta skaļo protesta ļembastu pie Brīvības pieminekļa vispareizāk būtu saukt par bezkaunīgu huligānismu.

Tā saucamie „antifašisti” šoreiz ļoti pārcentās. Viņu izdarības tomēr nav skaidri sapratis iekšlietu ministrs. Varbūt viņam tiešām vajadzētu noiet malā. Jau daudzus gadus leģionāru piemiņas dienas sarīkojumu laikā notiekošās protesta izdarības nav Latvijas pašas „antifašistu” izdomājums. Īstie stratēģi un rīkotāji, kā jau mēs zinām, atrodas tālāk uz austrumiem.

Cilvēku prātos mazliet ir sajukusi pati 16. marta izcelsme un jēga. Mūsu leģionam tā izcelsmes un cīņu laikā bija viens vienīgs uzdevums – cīņa pret boļševismu, palīdzība noturēt fronti un nelaist Staļina ordām atgriezties mūsu zemē. Leģions cīnījās nepareizās uniformās, bet pareizā nolūkā – neļaut atkārtoties baigajam gadam.

Toreiz nevarēja tieši pieminēt cīnīšanos par brīvu Latviju. Par atkal brīvu valsti varēja tikai cerēt kā par gala iznākumu notiekošajam. Taču Latvijā bija doma, ka Rietumu sabiedrotie kaŗa beigās Baltijas valstis neaizmirsīs un Latvijas rīcībā būs no leģiona izveidots nacionāls latviešu kaŗaspēks. Cerības uz Rietumu palīdzību, izrādās, bija bez pamata, taču Rietumi latviešu un igauņu leģionārus par nacistiem pamatoti neuzskatīja. Ironiskā kārtā no viņiem pat izvēlējās uzticamus sargus Nirnbergas kaŗa noziedznieku prāvā, kur tos gan tiesas zālē vēlāk neielaida, jo pret to histeriski protestēja PSRS prokurors.

Šogad 16. martā Rīgā sirmie leģiona veterāni un viņu atbalstītāji atkal apliecināja cieņu saviem aizgājušajiem kaŗabiedriem. Par „antifašistisko” huligānismu pārsteigti laikam bija visi, bet atbildīga pirmām kārtām ir Ušakova Rīgas dome ar tās attiecīgajos amatos ieceltajiem funkcionāriem. Cerēsim, ka vēlētāji šīs vasaras domes vēlēšanās to vēl atcerēsies un par huligānisma atbalstītājiem nebalsos.

Nav tālu 9. maijs ar savu lustēšanos pie bēdīgi slavenā pieminekļa Pārdaugavā. Būtu tikai taisnīgi, ja kāda īsto „fašistu” kompanija tur uzstātos un svinības traucētu ar dārdošu Horsta Vesela maršu un citām līdzīgām dziesmām, noslāpējot svinētāju iecerēto programmu. Tā kā fašisms Latvijā nekad nav bijis populārs, jāšaubās, ka šāds „atmaksas” solis varētu notikt. Šķiet, huligānisms ir populārs protesta veids vienīgi „antifašistu” sabiedrībā.

Ojārs Celle