Okupācijas muzeja biedrība
   08.08.2012

...jūlija trešās nedēļas nogalē ir sasaukusi gadskārtējo jūlija pilnsapulci. Šoreiz tā notiek man ļoti pazīstamā vietā - viesnīcā Radi un draugi, jaunajā konferenču zālē, kas ir labi apgaismota un dzesināta. Nav arī jākāpj 4. stāvā, kā tas bija Rīgas Techniskās universitātes telpās. Tā kā esmu viena no biedrības revīzijas komisijas locekļiem, nolemju piedalīties. Turklāt Okupācijas muzejs taču ir viena no manām četrām lielajām mīlestībām Latvijā. Tāpēc esmu klāt, jo mani interesē, kas muzejā noticis, radio ziņās esmu dzirdējusi, ka valdība beidzot piešķīrusi līdzekļus muzeja pārbūvei.

Biedrībai tagad pievienojušies daži gados jauni biedri, bet nav vairs redzami vairāki tuvi paziņas no Amerikas, kuŗi ļoti aktīvi darbojās vēl tikai pirms pāris gadiem. Biedrības priekšsēža darbu tagad līdz ar ārlietu direktora un Nākotnes nama projekta vadītāja pienākumiem pašaizliedzīgi veic Valters Nollendorfs un vēl vienmēr bez algas. Bez algas tur šovasar darbojas arī ALA stipendiāti Pēteris Celms un Anda Simmons no ASV un Vaira Ziedare no Austrālijas. Mūzejs noteikti ir viena no tūristu slavenākajām „atrakcijām” Latvijā, pagājušā gadā to apmeklējuši ap 102 tūkstoši ceļinieku, un šogad muzeju naktī vien tur iegriezušies vairāk nekā 10 tūkstoši. 2. jūlijā muzejs saņēma atzinības rakstu no starptautiska uzņēmuma tripadvisor, kas ceļotājiem iesaka labākos restorānus, viesnīcas, atrakcijas utt. Okupācijas muzejs atzinības rakstā novērtēts par populārāko atrakciju pēc Vecrīgas, Pēteŗa baznīcas torņa un Operas. Tas ir ļoti augsts novērtējums, un tāpēc muzeja darbinieki un vadība var tiešām būt lepni par labi organizēto tūristu uzņemšanu un apkalpošanu.

Apmeklētāju vidū ir gan vienkārši cilvēki no ļoti daudzām pasaules valstīm, gan sabiedriskas slavenības un citu valstu augstas amata personas, ieskaitot mūsu pašu prezidentu Andri Bērziņu un galvaspilsētas lielvecāko  Nilu Ušakovu. Nez ko muzeja apmeklējums prasīja no Nila Ušakova, ja atceramies viņa parakstīšanos par krievu valodas statusu Latvijā. Augsto citu valstu amata personu vidū ir bijuši 3 prezidenti, 4 ministri, 11 vēstnieki un vairāku valstu parlamentārieši. Viņi visi par mūzeju izteikušies ļoti atzinīgi.

Šai rītā uz sapulci ir ieradusies arī pašreizējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Pēc Valtera Nollendorfa atklāšanas runas viņa sapulces dalībniekiem veltī uzmundrinošus vārdus. Ministre atzīst, ka muzejs dara  Latvijai ļoti svarīgu darbu, izskaidrojot cilvēkiem pasaulē Latvijas vēsturisko situāciju. Viņa pateicas katram muzeja darbiniekam par paveikto un atgādina, ka liels, ļoti liels darbs muzeju gaida arī dažos nākamajos gados, it sevišķi tāpēc, ka 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un 2015. gads Latvijai būs Eiropas prezidentūras laiks. Saprotams, ka ar to Rīgā ir sagaidāms liels tūristu pieplūdums, un tas no Muzeja darbiniekiem prasīs lielu atdevi. Liels un grūts darbs muzejam būs  pārcelšanās uz bijušajām ASV vēstniecības telpām un apmešanās tur, kamēr muzejā notiks pārbūve. Tad, novēlējusi sapulcei veiksmi, Žanete Jaunzeme-Grende dodas savās ministres gaitās. Viņa ir vienkārša un sirsnīga.

Tūlīt arī sākas sapulcei paredzētā darba kārta un biedrības priekšsēdis Valters Nollendorfs sniedz ziņojumu. Viņš ir lasījis vairākus referātus, piedalījies konferencēs un diskusijās, sniedzis laikrakstiem intervijas - gan no muzeja biedrības priekšsēža, gan arī mūzeja ārlietu direktora un Nākotnes nama projekta vadītāja viedokļa. Prioritāte Valtera Nollendorfa darbībā ir bijusi mūsdienīga ekspozīcija un daudzpusīga muzeja darbība Nākotnes namā. Darbs jaunās ekspozīcijas veidošanā rit ļoti veiksmīgi ar  mūsu jauno vēsturnieku pūlēm, bet Nākotnes nama būvniecību kavē Latvijas birokratiskās procedūras, jo vēl nav parakstīts pat līgums par technisko plānu izstrādi. Turklāt problēmas varētu radīt arī prezidenta drīzā pārcelšanās uz Melngalvju namu blakus muzejam, jo drošības zonā tiek iekļauta arī muzeja ēka.

Mūzeja direktore Gundega Michele savā ziņojumā uzteic darbiniekus, kuŗi sekmīgi turpinājuši augstākās izglītības papildināšanu; sevišķi izceļas muzeja vēsturnieki, jo Uldis Neiburgs jau ir iesniedzis doktora disertāciju, Ojārs Stepens savu disertāciju vēl izstrādā Latvijas Universitātē, un gids Dāvis Pumpuriņš ieguvis maģistra gradu vēsturē.

Muzejs sadarbojas ar Skolotāju biedrību un apbalvo skolēnus un viņu skolotājus, kuŗi piedalījušies gadskārtējā konkursā „Vēsture ap mums”. Sadarbība turpinās arī ar Sibīrijas bērnu fondu, darbs joprojām tiek veikts ar trīsgadīgo izglītības projektu Different Nations – Shared Experiences, ko vada Igaunijas organizācija Unitas Foundation, bet no mūzeja puses ar šo projektu strādā Andris Šillers. Kopā ar Kultūras ministriju muzejs izstrādā „Sabiedrības saliedēšanas (integrācijas) projektu” un turpina darbu ar Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platformu. Tā ir nolēmusi izveidot starptautisku tiesu komūnistu noziegumu izskatīšanai. Sagatavošanā ir ceļojoša izstāde par totalitāro varu noziegumiem. Izstādei Mūzeja vēsturnieki materiālus ir jau nosūtījuši.

Gundega Michele pastāsta, ka muzeja krājumā materiāli 2012. gada pirmajā pusgadā izmantoti publikācijai žurnālā Ilustrētā Pasaules Vēsture - par sacelšanos Noriļskā, publikācijās laikrakstā Diena par Latviešu leģionu, žurnālā IR - par bijušo Valsts drošības komitejas ēku Rīgā, arī I-phone un Android viedtālruņu un sociālo tīklu aplikācijas „Pacel karogu” izveidošanai un uzturēšanai. Ir labi zināt, ka muzejs joprojām informē pasauli par patiesiem notikumiem, kas sāpīgi skāruši latviešu tautu. Lelde Neimane un Aivars Reinholds vēl arvien vāc video liecības, tagad vairākumā gan no t.s. trimdas (ārzemju) latviešiem. Krātuvē līdz 2012. gada 1. jūlijam atrodas 2105 videoliecības. Viena videoliecība ilgst no 25 minūtēm līdz pat 11 stundām. Visas videoliecības kopumā ilgst 3763 stundas.

Ar Latviešu fonda financiālu atbalstu Audiovizuālo materiālu krātuves darbinieki Lelde Neimane un Aivars Reinholds no 2012. gada 26. aprīļa līdz 4. jūlijam strādājuši videoliecību ekspedīcijā ASV vidienes pavalstīs – Ilinojā, Minesotā, Viskonsinā un Mičiganā. Ekspedīcijas rezultātā krājums papildināts ar 91 videoliecību un 14 videoreportāžām, ievērojamu skaitu vēsturisku fotografiju kopiju un vairākiem priekšmetiem un oriģināldokumentiem. 2012. gada 14. jūnijā Audiovizuālo materiālu krātuves vadītājs A. E. Feldmanis uzrunājis Cēsu novada represētos ļaudis „Deportācijas. Cēsis. Litene” Latvijas armijas Cēsu Instruktoru skolas telpās.

Ceļojumu pa Latvijas skolām turpināja divas ceļojošās izstādes: „Latvija 1939–1991: no okupācijas līdz brīvībai” un „Pretējās pusēs: Latvijas kaŗavīri Otrajā pasaules kaŗā”. Tās paredzētas 9. un 12. klašu skolēniem, kā arī jebkuŗam interesentam. Izstādēm sagatavoti arī metodiskie materiāli. Līdz mācību gada beigām izstāde rādīta astoņās Kurzemes skolās, ar to iepazinušies aptuveni 2300 apmeklētāji. Izstādei „Latvija 1939.– 1991.: No okupācijas līdz brīvībai” ir izdarīti papildinājumi un uzlabojumi. Muzeja ceļojošās izstādes apmeklējuši aptuveni 14 250 interesenti 26 dažādās Latvijas skolās un sarīkojumos. Ar ziedotāju atbalstu muzejs turpina skolu atbalsta programmu. Ziedot līdzekļus ceļa naudas segšanai skolām iespējams arī ar tīmekļa vietnes www.ziedot.lv starpniecību.

Lai uzzinātu datus par financēm, biedru mapēs atradu informāciju, ka 2011. gadā valsts, tāpat kā 2009. un 2010. gadā,  piešķīrusi 28 816 latus, diemžēl Rīgas domes solītie 16 500 lati vēl arvien ir domes kasē. Par to laikam nav jābrīnās, ja atceramies, kas tagad vada Rīgas pašvaldību. Pilsētas galvam Ušakovam vārdu „okupācija” pār lūpām dabūt nācās ļoti grūti.

Sapulcē daudz laika tiek patērēts ar nolikumu apstiprināšanu, kas pēc manām domām ir īsta laika nosišana, bet arī tas pieder pie Latvijā pārmērīgās birokratijas procedūrām, kas katrai iestādei ir jāizdara, patīk vai ne.

Pusdienas ieturam turpat viesnīcas restorānā, kas tagad gan vairs nav viesnīcas aprūpē, kā bija manā laikā, bet ir iznomāts atsevišķam uzņēmumam. Visa grupa ir sadalījusies pa trim vai četriem pie atsevišķiem galdiņiem, tāpēc kopējas pārrunas nesanāk, bet tas nekas, pēc pusdienām pārrunām laika vēl  diezgan.

Mani vēl interesē informācija par Nākotnes namu, un pēc tās saprotu, ka līdzekļus pārbūvei piešķīrusi valdība, bet līdzekļi telpu aprīkojumam un ekspozīciju iekārtošanai jāgādā pašiem. Pēc jaunā Finanču komitejas priekšsēža Ivara Švānfelda ziņojuma man top skaidrs, ka  šīm vajadzībām būs nepieciešams viens miljons latu, bet ziedojumi un solījumi līdz šim sasnieguši tikai 600 tūkstošu latu līmeni. Tas nozīmē, ka līdzekļu rūpētājiem darba vēl ir daudz un mūsu sabiedrībai būtu jākļūst aktīvākai. Man jau šķita, ka savu pienākumu esmu izpildījusi, samaksājot pašas „Draudzīgā izaicinājuma” solījumu. Nu zinu, ka ar to nepietiek un  Klīvlandes Kredītbankas meitenēm atkal būs jāsūta e-pasts. To izdarīšu tuvākajā nākotnē un aicinu radus, draugus un paziņas darīt to pašu. Muzeja nozīme Latvijai ir pārāk svarīga, lai to atstātu pašplūsmā.

Astrīda

Foto: 2012. gada 21. jūlijā, Rīga pie viesnīcas Radi un draugi. No  kr.: Ivars Švānfelds, Anna Putniņa, Ieva Gundare, (aizmugurē) Jānis Andersons, Ģirts Zēgners, Egons Piķelis,  Inta Bušmane,  Andrejs Ozoliņš, Ojārs Celle, Ilze Kuduliņa, Juris Kaža, (priekšā) Uldis Grava, (priekšā) Guntars Krasts, (priekšā) Gundega Michele, (priekšā) Līga Strazda
2. rindā no vidus, no kr.: Valdis Bērziņš, Inese Auziņa-Smita, Valters Nollendorfs, Valdis Krastiņš, Ritvars Jansons,  Taiga Kokneviča