EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
No kalendāra var izsvītrot, bet no tautas atmiņas - NE!
34147

   21.03.2013

Lai gan 16. marts - Latviešu leģionāru piemiņas diena pēc Saeimas lēmuma 1998. gadā ir svītrota no kalendāra, tomēr ik gadu Rīgā, Lestenē un citviet Latvijā tiek godināta Otrā pasaules kaŗā kritušo latviešu kaŗavīru piemiņa. Šogad Latviešu leģionam aprit 70 gadi. 16. martu par Latviešu leģionāru piemiņas dienu 1952. gadā rosināja pieminēt Daugavas Vanagi.

Šā gada 16. marta rīts atausa saulains un bija labvēlīgs arī daudzu Latvijas patriotu ceļam uz Rīgu. Vispirms pārpildītajā Rīgas Doma baznīcā notika Latviešu leģionāru piemiņas dienas dievkalpojums, ko vadīja Doma draudzes dekāns Elijs Godiņš un mācītājs, teoloģijas zinātņu doktors Guntis Kalme, aicinot lūgt par Latviju, apzināties savas tautas un valsts vērtību. Pie ērģelēm bija Larisa Bulava, garīgas un patriotiskas dziesmas dziedāja Evita Zālīte (soprāns) un diriģenta Jāņa Sējāna vadītais Nacionālo kaŗavīru apvienības vīru koris.

Tai pašā laikā viesnīcā Hotel de Rome notika biedrības „Apvienība pret nacismu” rīkotā konference „Pasaule bez nacisma” ar Izraēlas Kneseta bijušās deputātes Marinas Solodkinas, Latvijas Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas (PCTVL) un Simona Vizentāla centra pārstāvja piedalīšanos. Rodas jautājums, kāpēc konference netiek rīkota 8. vai 9. maijā, kad Eiropa un Krievija svin uzvaru pār nacismu. Kāpēc tā notiek tieši Rīgā, un tieši tajā dienā, kad Latvijā piemin cilvēkus, kuŗu likteņus izkropļoja nacisms?

Pēc konferences Tatjana Ždanoka ar „biedru grupu” devās pie Brīvības pieminekļa un nolika divus vainagus sēru noformējumā „nacisma upuŗu piemiņai.” T. Ždanoka un Josifs Korens - „Apvienības pret nacismu” pārstāvji - aprunājās ar pašu aicinātajiem viesiem no ārvalstīm un atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Pa to laiku jau bija beidzies piemiņas dievkalpojums Doma baznīcā. Jaunieši ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas karogiem bija izveidojuši aleju leģionāru un viņu atbalstītāju sagaidīšanai. Gājiena tuvošanos varēja sadzirdēt pēc bungu un dūdu skaņām. Šoreiz karogu un gājiena dalībnieku bija krietni vairāk nekā pērn. Gājienam tuvojoties Brīvības piemineklim, pēkšņi atskanēja griezīgas sirēnas skaņas un krievu valodā dziedātā „Būchenvaldes zvans”... Tā savu Rīgas domei pieteikto „piketu un sapulci” uzsāka biedrība „Apvienība pret nacismu”, lai gan gājiena dalībnieku plakāti vēstīja: „NĒ – Staļina un Hitlera režīmiem!”, „NĒ – okupācijas varām! JĀ – brīvai Latvijai!”... Nožogojuma barjēras un policistu ķēde nošķīra abas puses. Tomēr sirēnas „grāva” tik neizturami, ka līdz nožogojumam izlauzās kāds latviešu patriots un apgāza datoru ar ieskaņojumu. Uz brīdi iestājās klusums. Drīz vien atsākās sirēnu gandošana un uzrunas nu jau latviešu valodā – katra ar savu skatījumu uz vēsturi...

Apturēt skaļo balaganu devās LR Saeimas Nacionālās apvienības deputāti Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Imants Parādnieks, bijusī Latvijas Tautas frontes (LTF) izdevuma Atmoda galvenā redaktore, tagad Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnāliste Elita Veidemane un citi, bet viņus apturēja policija. Rīgas domes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Uģis Vidauskis plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem skaidroja, ka biedrība „Apvienība pret nacismu” ir pieteikusi piketu un sapulci, un saskaņā ar likumu „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” to laikā atļauts izmantot megafonu, mikrofonu un citas skaņu pastiprinošas iekārtas. Lai gan Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs precīzēja, ka dome nekādas atļaujas neizsniedz un neko nesaskaņo, - rīkotājiem vienīgi jāiesniedz informātīvs pieteikums. Vai pasākums norit atbilstoši pieteikumam, par to jāgādā policijai. Ja tā nenotiek, policija var attiecīgi rīkoties...

Daudzkrāsainais ziedu paklājs pie Brīvības pieminekļa liecina, ka bija atnākuši daudzi, pēc policijas aplēsēm, aptuveni 3000, lai godinātu latviešu leģionāru piemiņu.

Pēc tam kupls pulks sanākušo devās uz Lesteni, kur Otrā pasaules kaŗā kritušo Latviešu leģionāru Brāļu kapos notika piemiņas sarīkojums un ziedu nolikšana. Tur pārapbedīti 1 070 kritušie, Piemiņas sienā ir ieraksti par 6 749 kritušajiem un 11 257 bezvēsts pazudušajiem.

Latviešu leģiona piemiņas sarīkojumi notika arī Liepājā, Jelgavā, Jēkabpilī un citviet Latvijā.

Valija Berkina

Foto: LETAS archīvs

 

Atpakaļ