Leģionāru piemiņas dienu no kalendāra var izsvītrot, bet no tautas atmiņas - ne!
   11.03.2014

Leģionāru piemiņas dienu no kalendāra var izsvītrot, bet no tautas atmiņas - ne!

VALIJA BERKINA

Šogad aprit 70 gadi, kopš 1944. gada 16. martā Veļikajas kreisajā krastā abas Latviešu leģionāru divīzijas -15. un 19. - cīnījās pirmo un pēdējo reizi visā Otrā  pasaules kaŗa laikā Latviešu virspavēlniecības vadībā. Tāpēc šoreiz 16.martā Latviešu leģionāru piemiņas dienā dievkalpojums Doma baznīcā un gājiens ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa ir īpašs notikums. Pēc tam, kā parasti, ļaudis dosies nolikt ziedus Latviešu leģionāru Brāļu kapos Lestenē.

Rīgas  dome atļāvusi rīkot piketu arī organizācijai „Apvienība pret nacismu”. Galvenais Latvijas „antifašists” Josifs Korens kopā ar saviem atbalstītājiem atkal ieradīsies Rīgā 16. martā, lai piedalītos „konferencē pret fašisma glorificēšanu”... 2013. gada novembrī Rīgas dome pieņēma grozījumus likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas policijai piešķiŗ plašākas pilnvaras dažādu notikumu laikā nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību. Valsts prezidents Andris Bērziņš LTV1 Rīta panorāmā aicināja netraucēt sirmos vīrus viņu biedru piemiņas sarīkojuma norisē.

Pirmo reizi Latvijā Latviešu leģionāru piemiņas dienai veltīts gājiens bija iecerēts 1989. gadā, taču Latvija tobrīd vēl bija  Padomju Savienības daļa un milicijas ķēdes liedza gājienam notikt. Ieceri izdevās īstenot 1990.gada 16. martā ar ziedu nolikšanu Brāļu kapos Rīgā. Savukārt pie Brīvības pieminekļa gājiens pirmo reizi notika 1993. gadā, kad apritēja 50 gadi kopš Latviešu leģiona dibināšanas. Līdz 1998. gadam ziedu nolikšanā 16. martā pie Brīvības pieminekļa piedalījušies gan polītiķi, gan augsti stāvošas militārpersonas.

Konfrontācijas un konflikti ap Latviešu leģionāru piemiņas dienu sākās 1998. gadā, kad 3. martā notika pensionāru pikets pie Rīgas domes, ko izgaiņāja policija. 15. martā Rīgā pie Brīvības pieminekļa ap 100 iedzīvotāju  piketēja pret iecerēto gājienu. Neapmierinātība tika pausta arī nākamajā dienā gājiena laikā, kad pret gājiena dalībniekiem tika izkliegti naidīgi  saukļi. Krievijas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, un atcere tika „pasniegta” kā „nacisma glorificēšana”. Pēc šiem notikumiem  atbildes reakcija bija - Latviešu leģionāru piemiņas diena 1998. gadā kļuva par Saeimas apstiprinātu piemiņas dienu. Tomēr jau 2000. gadā Latviešu leģionāru piemiņas diena 16. martā tika svītrota no oficiālo svētku un piemiņas dienu saraksta, paskaidrojot, ka šī diena nav svinama valsts līmenī, piemiņa godājama ģimenes lokā un dažādu nevalsts organizāciju rīkotos atceres brīžos.

Operas laukumā un pie Bastejkalna šogad plāno ierasties biedrība „Paspēlēsimies”, lai izvietotu stendus ar materiāliem par Latvijas vēsturi. Biedrības pārstāvis un Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas palīgs Jānis Eglīts stāsta, ka šie materiāli būs ņemti no dažādiem avotiem un atainos gan Latvijas brīvības cīņas 1919. gadā, gan Otrā pasaules kaŗa vēsturi, jo “leģionāri bija 1919. gada brīvības cīņu dalībnieku dēli”. Biedrības dalībnieki ir gatavi skaidrot vēsturi arī tūristiem angļu valodā. (Nosaukums „Paspēlēsimies” biedrībai  dots tāpēc, ka, būdama nevalsts organizācija, tā rūpējas gan par jauniešu izglītošanu, gan par bērnu rotaļu laukumu ierīkošanu Pierīgā.)
Visā Latvijā tiek godāta Latviešu leģionāru piemiņa, - leģionāri tiekas ar skolēniem, tiek atklātas izstādes, noris citi sarīkojumi. No kalendāra var izsvītrot Latviešu leģionāru piemiņas dienu, bet no tautas atmiņas - ne!