Latvijas un latviskuma nīdēji pāriet uzbrukumā
   16.11.2011

Oranži melnās Georgija lentītes vairs nav piemērotas "pēdējai kaujai". Lindermana un Osipova partneris Gapoņenko nu izdala tiem, kas parakstās par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu mēlei, jaunas, sarkanzilizaļas lentītes, kas simbolizē - uzmanību! - "triju nāciju - latgaliešu, latviešu un krievu - vienotību".

Kāds velnišķīgs gājiens - laikā, kad latvieši, sarkanbaltsarkanās lentītes locīdami, gatavojas svinēt savas vienīgās un neaizstājamās valsts proklamēšanas 93. gadskārtu.

Aprēķins ir skaidrs: izmantojot dažu jūsmoņu vēlmi pasludināt latgaliešu valodu par vienu no Eiropas reģionālajām valodām, atšķelt latgaliešus no pārējiem latviešiem, un tad latvieši Latvijā beidzot būs mazākumā! Tad krieviem nebūs grūti kļūt par otro Latvijas pamattautu Latkrievijā jeb Krievlatvijā.

Velnišķīgu kūleni nu metis Rīgas krieviskais lielvecākais Nils Ušakovs, kas piepeši nolēmis demonstrātīvi parakstīties par krievu mēles pacelšanu otras valsts valodas statusā. Šis īstais Makjavelli turklāt piebilda, ka Saskaņas centrs, ko viņš vada, "vispār joprojām" latviešu valodu uzskata par vienīgo valsts valodu - bet, redziet nu, viņš solidārizējas ar saviem nabaga pazemotajiem tautiešiem, kuŗu cieņa (!) iedragāta: runa ir "par trūkstošo cieņu pret lielu sabiedrības daļu". Nils Ušakovs, kā zināms, nav nedz turks, nedz arābs. Dzīvojot Tuvajos Austrumos, man ir nācies novērot, ka vīrs ar austrumniecisku mentālitāti ir gatavs likt lietā nazi, dunci vai cirvi, tiklīdz aizskarts viņa – vai viņa ģimenes - bieži vien iedomātais gods vai cieņa...

Intervijā NRA publicistei Elitai Veidemanei nesenais nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, kas kopā ar Osipovu  un Gapoņenko ievārījis šo parakstu vākšanas putru, uzsvēra, ka "okupācija" esot "tikai vārds". Paklausieties: "Tas, kas notika 1940. gadā, bija ģeopolītiskas situācijas atrisinājums no spēka pozicijām, bet noziegums tas nebija." Bravo! Vladimirs Lindermans acīmredzot jaunībā lieliski apguvis marksistisko dialektiku.

Veidemane: "Vai neesat mēģinājis uzzināt, kā ir, piemēram, Vācijā, vai tur valsts financē turku skolas?"
Lindermans: "Man šīs runas par turkiem apnikušas! Ir taču liela atšķirība."
Veidemane: "Protams, turki neokupēja Latviju."
Vispār jau Lindermans ir jēriņš salīdzinājumā ar tādu Kirillu Danilinu, kuŗš portālā www.rus.delfi.lv nācis klajā ar histerisku pamfletu, kam dots virsraksts: Kompensācijas par 20 aparteida gadiem.
Viņš apgalvo, ka latvieši "ar vārdiem un darbiem atbalsta rietumu fašistisko(!) okupāciju un agresiju pret citām valstīm - Dienvidslaviju, Iraku, Lībiju un citām". Viņaprāt izgaisusi pēdējā ilūzija par to, ka "iespējams kļūt par pirmās šķiras pavalstnieku, atzīstot savu tautu un vēsturisko dzimteni par noziedzīgām".

Un tālāk: "Krievu iedzīvotāju stāvoklis Padomju Savienības republikās, kas kopā ar Krievijas Federāciju kļuvušas par Rietumu kolonijām (!), visur ir vienāds."

Danilins apgalvo, ka "Latvijas aiziešana no PSRS sastāva" neesot bijusi leģitima.
Seko mūžīgais krievu jautājums: ko darīt? Danlins atbild: jāizraksta rēķins par 20 aparteida gadiem! Vajag knipsēt! Vajag fotografēt "izpostītās rūpnīcas un fabrikas, pionieŗu nometnes (1), intervēt cilvēkus, kuŗiem dzīvi salauzusi deindustriālizācija, privātizācija, denacionālizācija u.tml.". Vajag gatavot materiālus apsūdzības rakstam. Jāprasa (no kā - no latviešu etnokratiem s-F.G.) kompensācijas par 20 aparteida gadiem, pieprasa Kirills Danilins.

Rīgas krievvaloddīgā avīze Čas ziņo par 7. novembŗra mītiņu Daugavpilī. Izrādās, ka "Lielā Oktobŗa idejas dzīvo, kaut gan pagaidām vēl neuzvar, - Latvijā buržuazija mākslīgi sašķēlusi tautu". Tika nodziedāta Internacionāle un vākti paraksti, prasot piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu: "Tā būs pēdējā kauja..."

2005. gada aprīlī Rīgas krievvalodīgās avīzes Kommersant-Baltija šefredaktors, Rīgas domes deputāts Jurijs Aleksejevs portālā www.rus.delfi.lv nāca klajā ar rakstu: Zeme, kuŗā gribas atgriezties uz tanka. Informējot lasītājus, ka CNN reklāmas raidījumā par Latviju stāstīts kā par "zemi, kuŗā gribas atgriezties", viņš ierosina šo rakstu mazliet grozīt. Proti: "Zeme, kuŗā gribas atgriezties uz tanka."

Tagad, pēc sešarpus gadiem, Jurijs Aleksejevs portālā www.imho.lv pauž dziļu sašutumu par to, ka dažs labs krievu cilvēks uzdrīkstējies nostatīt vienā līmenī "brūno Raivi Dzintaru" un "cilvēktiesību aizstāvi" Vladimiru Lindermanu. Aleksejevs uzsveŗ: "Viens no viņiem taču ir fašists, otrs – antifašists." Tā esot principiāla atšķirība. Aleksejevs saprot, ka parakstu vākšanai nebūs panākumu – tāpēc vien, ka latviešu ir vairāk. Bet parakstīties vajag, jo "tā ir mūsu spēku skate". Tā esot vienreizēja izdevība beidzot, pēc 20 gadiem, "pateikt savu viedokli kā tautai (..). Neesiet stulbi lopi. Citas izdevības mums vairs nebūs."

Un beigās - neķītrība: savā laikā ebrēji cerējuši, ka ar fašistiem iespējams vienoties. "Ar ko tas viņiem beidzās - mēs zinām."

Zemāk nav kur krist!

Franks Gordons