Latvijas Radio un TV pārmaiņu priekšā
   14.09.2012

Pēdējā mēneša laikā  sperts plats solis uz priekšu jauna Latvijas elektroniskā sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa izveidē. Valdība piešķīrusi līdzekļus koncepcijas izstrādei un kopīga Latvijas Radio (LR) un LTV interneta portāla izveidei.

Latvijas sabiedriskās TV  reitings uz Eiropas valstu fona ir visnotaļ pieticīgs. Tikai 14% no valsts iedzīvotājiem skatās LTV1 un LTV7 kanālus. Vēl zemāka popularitāte sabiedriskajiem TV kanāliem ir vienīgi Lietuvā, Rumānijā un Ukrainā. Pavisam cita aina paveras salīdzinot radio reitingus. Lielā mērā pateicoties LR 2 programmas popularitātei, LR ir klausītākā sabiedriskā radiostacija Baltijas valstīs. Eiropas mērogā tā atrodas pirmajā desmitniekā, aiz sevis atstājot pat tādas radiostacijas, kā Radio France un Itālijas Rai.

Jaunā medija skeptiķi uzdod jautājumu, ko dos sabiedrībai LTV un LR apvienošana vienā raidorganizācijā? Mūsdienu attīstība liecina, ka pēdējo gadu laikā notikušas izmaiņas plašsaziņas līdzekļu lietošanas paradumos. Vērojama tendence, ka nevis laikraksti, radio, TV sasniedz indivīdus un veido auditoriju, bet indivīdi izvēlas mediju saturu meklējot informāciju virtuālajā vidē. To it īpaši veicina  TV, radio un interneta  platformu saplūšana. Arī Latvijas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem jāiet kopsolī ar tehnoloģiskajiem jauninājumiem. It īpaši ņemot vērā, ka turpmākajos gados Latvijas lauku teritorijās tiks attīstīts platjoslas internets. Ņemot vērā iepriekšminēto tiek arī intensīvi strādāts pie jaunas sabiedriskā Radio un TV  koncepcijas izstrādāšanas. Par pamatu tiek ņemts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes  apstiprinātais koncepts, kas sevī iekļauj trīs jaunā sabiedriskā medija modeļus. Pirmais modelis paredz saglabāt pašreiz atsevišķi strādājošo Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, taču piedāvā veidot  trešo sabiedrisko multimediju platformu. Otrs modelis paredz veidot jaunu sabiedrisko mediju, LR un LTV apvienojot, taču neierobežojot abu raidorganizāciju redakcionālo daudzveidību. Daudz radikālāks ir trešais modelis, paredzot apvienotu LR un LTV ziņu dienestu, bet pārējo saturu iepirkt no neatkarīgajiem producentiem.

Lai līdz gada  beigām taptu skaidrs saturiskais un tehniskais nākotnes sabiedriskā radio un TV veidols kopumā  strādās 15(!)  darba grupas. Pārraudzību par katru no darba grupām veiks projektu vadītāji - Kolumbijas universitātē zinības guvusī Zane Čulkstēna un   Gints Miķelsons, kurš savulaik absolvējis Minsteres latviešu ģimnāziju. Liela vērība tiks pievērsta auditorijas izpētei, tehnoloģijas, kā arī finanšu modeļiem. Darba grupām apspriešanai tiek piedāvāti arī ārvalstu  modeļi. Piemēram, britu raidorganizācijas „BBC” misija  ir bagātināt cilvēku dzīves ar programmām un pakalpojumiem, kas informē, izglīto un izklaidē, savukārt Somijas medija „YLE” misija stiprināt demokrātiju un somu kultūru. Būtisks ir jautājums vai BBC kā raidorganizācijas modelis ņemot vērā auditorijas novecošanu un specifiskās intereses lauku reģionos vispār Latvijā ir ieviešams? Pētīti un apmeklēti tiks sabiedriskie  mediji Igaunijā, Lietuvā, Šveicē, Nīderlandē un Zviedrijā.

Jaunais sabiedriskais medijs prasīs ievērojamus ieguldījumus, jo tam jābūt atbilstošam  mūsdienu audio un vizuālo tehnoloģiju attīstībai. Īpaša nozīme paredzēta radio un TV kopīgam interneta portālam, kuram būtu jākļūst par vadošo informācijas iegūšanas avotu Latvijā, kā arī ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem.

Dainis Mjartāns
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis