Gundega Saulîte 13.12.2016
Valmieras teâtra Apaïajâ zâlç jauna izrâde – „Emmijas laime” pçc R.V. Fasbindera 1974. gadâ uzòemtâs filmas „Bailes saçd dvçseli” (Ali: Fear Eats the Soul) scenârija motîviem. Reþisores Mâras Íimeles materiâla kârtojumâ un iestudçjumâ nelielâ spçles laukumâ skatîtâju tieðâ tuvumâ risinâs divu cilvçku satikðanâs un satuvinâðanâs uz apkârtçjâs sabiedrîbas fona. Darbîbas vieta – Vâcija; galvenie varoòi – viòa – Emmija, sieviete pâri pusmûþam, un viòð – gados jauns arâbs no Marokas.
Stâsts ir par neparastu pâri un par neiespçjamu mîlestîbu. Tomçr jûtas uzðíiïas tieði ðo divu cilvçku starpâ, un tiek pârbaudîtas ar lîdzcilvçku ignoranci, brîþam pat klaju naidu. Tik daudz kas abus galvenos varoòus ðíiº – gan nesaderîgais vecums, kultûras fons, dzîves pieredze, gan temperamentu daþâdîba un pat zinâma valodas barjera. Un tik daudz kas ir arî kopîgs – dziïa vientulîba, ilgas pçc zaudçtas ìimenes siltuma, izpratne par labo un ïauno.
Izrâdes ansamblis aizrautîgi îsteno reþijas prasîbas – ainas raiti seko cita citai, uzburot priekðstatu par daþâdiem sabiedrîbas slâòiem, to dzîvesveidu un ikdienas vajadzîbâm. Ar îpaðu vitalitâti un enerìiju uzlâdçtas ainas arâbu bârâ, kur pirmo reizi satiekas izrâdes varoòi. Tâ ir populâra imigrantu pulcçðanâs vieta; skan sveðâda, temperamentîga un skaïa mûzika, jauni, spçkpilni puiði dejo. Iestudçjumâ lieliski izdevies iemiesot priekðstatu par sveðo mentâlitâti, kas sâkumâ atbaida un tiek uztverta ar piesardzîbu, bet vçlâk aizrauj un pat spçj iejûsminât, ne velti, kâ izrâdâs, bâru sâk apmeklçt arî vietçjie iedzîvotâji.( Uzteicams choreografes Lindas Mîïâs un komponista Emîla Zilberta darbs.) Ir arî citu sabiedrîbas slâòu raksturojoðas ainas – sieviðíîbâ pieticîgu apkopçju grupa, Emmijas meita Krista ar visai aprobeþoto vîru Eiþenu asprâtîgâ Ievas Puíes un Aigara Apiòa atveidâ, pârmçru gâdîgâs un acîgâs Emmijas kaimiòienes, ko tçlo Baiba Valante un Ilze Pukinska, Elînas Vânes bâra îpaðniece Barbara, sveðâ zemç apjukusî iebraucçja no Ukrainas Jolanda Mâras Vîgantes asprâtîgâ izspçlç, vçsi vienaldzîgais lielpilsçtas iedzîvotâjs, acîmredzot, ierçdnis – Mârtiòð Meijers, savos uzskatos iecirtîgais veikalnieks – Juris Laviòð. Taèu nevar noliegt – tieði arâbu grupa ir tâ, kas uztur notikumu pulsçjoðo ritmu un dzîvîgo garu.
Izrâdes centrâ ir Emmija, ko aktieriski atdevîgi atveido Inese Ramute. Vientulîbas un apnicîbas mâkta bûtne, mâtiðía sirds, kas atplaukst savâs jûtâs, kaut tâs brîþam mulsina viòu paðu. Ðî ârçji necilâ sieviete mîlestîbas vârdâ ir spçjîga gan panest apkârtçjo nievas, aizdomîgumu, gan rîkoties patiesi paðaizliedzîgi. Ârçji iespaidîgs ir Jânis Znotiòð Emmijas iemîïotâ, vçlâk vîra Ali lomâ – jauns un spçkpilns milzis. Aktieris izveidojis îpatnçju runas veidu – atseviðíie, ne vienmçr pareizi lietotie vârdi (sveðzemnieks taèu!) tiek sastrçdzinâti izgrûsti no kâdiem neiedomâjamiem bûtnes dziïumiem. Tomçr grûti samanâmi kâdi pavisam konkrçti signâli par viòa dvçselç notiekoðo, darboðanâs visas izrâdes gaºumâ ir stipri vienveidîga, iekðçji bremzçta un pieklâjîgi atturîga. Lîdz ar to ðis tçls uzdod daudz minçjumu un jautâjumu – ko viòam nozîmç ðî neiespçjamâ mîlestîba?
Pirms pirmizrâdes reþisore Mâra Íimele vairâkkârt uzsvçrusi, ka viòas ieskatâ ðis dramatiskais materiâls ðodienas apstâkïiem ir ïoti aktuâls. Tik tieðâm, ja vien to uztveram kâ pamâcoðu stâstiòu par temu „dzîvosim draudzîgi”. Atceraties? – Visi man labi bija, Kad es pati laba biju... Ðîs galveno varoòu un sabiedrîbas attiecîbas tâlâk un dziïâk neatklâjas, tikai apliecinâta patiesîba – kâ tu man, tâ es tev. Ðis princips jau ir aktuâls vienmçr, un to cilvçkiem ir jâmâcâs savâ dzîvç îstenot. Ðajâ notikumu izklâstâ ir viegli pamanît arî to, ka stâsts bûtîbâ ir saðûts baltiem diegiem. Varbût tâpçc, ka pirmavots – filmas scenârijs – tomçr izveidots krietni pasen – pagâjuðâ gadsimta septiòdesmito gadu sâkumâ, kad situâcija Vâcijâ un Eiropâ vispâr bija krietni vien atðíirîga no tâs, kas satrauc iedzîvotâjus paðlaik. Protams, imigranti tiek pieminçti, taèu lîdz aktuâlam polîtiskas, ðobrîd aktuâlas problçmas apsprieðanai iestudçjums neaizsniedzas. Taèu ir viena otra neveiklîba, kaut vai, uzsverot vâcu sabiedrîbas negatîvo attieksmi pret iebraucçjiem, visai sarkastiski tiek raksturots aprobeþots veikalnieks, kuºð ietiepjas un pieprasa, lai pircçjs ar viòu runâ vietçjâ valodâ. No ðodienas pozîcijâm skatoties, ðî aina ir melîga, kaut labi nospçlçta. Mçs taèu arî prasâm un gaidâm, lai iebraucçji izturçtos ar cieòu pret mûsu paradumiem un mûsu valodu.
Acîmredzot, lai pieðíirtu notikumiem plaðâku rezonansi, izrâdes laikâ uz videoekrâniem tiek râdîtas mûsdienu pasaules notikumu chronikas. Tur ir Irâka, Sîrija, demonstrâcijas Eiropâ, Angela Merkele un vçl daudz kas. Taèu tas izskatâs kâ tîri mechânisks „paplaðinâjums”.
Izrâdes beigas, tâpat kâ sâkuma epizode, ir uzsvçrti ironiskas. Ja sâkumâ vçl pirms ieieðanas zâlç mûsu vidû izrâdes dalîbnieki uzsâka un nodejoja tradicionâlu vâcu tautas deju, tad beigâs visi „daudzu tautîbu bçrni” uzsvçrtâ saskaòâ un gauþi nepamatotâ optimismâ dej kâdreiz tik populâro „Putniòu deju”.
Tagad ir iznâcis tâ, ka skatîtâjs tiek uzrunâts izrâdes siþeta lîmenî: mîlestîbas stâsts pats par sevi ir gana amizants, turklât aizrautîgi un daudzkrâsaini iedzîvinâts. Lîdz kâdiem plaðâkiem apvârðòiem iestudçjums diemþçl neaizsniedzas: ko îsti par ðodienas situâciju Eiropâ un pasaulç domâ un ko grib pateikt „Emmijas laimes” veidotâji, tas paliek neatklâts.
Atpakaï
Apskatît komentârus (0)