Krievu valoda ceļā uz referendumu
   03.12.2011

Parakstu vākšanā par Satversmes grozījumiem, kas piešķirtu krievu valodai otras valsts valodas statusu piedalījušies 183 046 vēlētāji, liecina  provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti.

Galīgie parakstu vākšanas rezultāti varētu būt zināmi trīs līdz četru nedēļu laikā, kas nepieciešamas saņemto parakstu pārbaudei.

CVK vadītāja vietnieks Raimonds Olehno izteicies, ka referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu varētu notikt aprīlī vai maijā.

CVK dati liecina, ka visvairāk parakstu saņemts Rīgā – 89 481 paraksts, kā arī Daugavpilī, kur atbalstu valsts valodas statusam krievu valodai pauduši 27 857 vēlētāji. Savukārt citviet Latvijā, it īpaši Kurzemes novados, atbalstu Satversmes grozīšanai pauduši vien daži vai pat neviens cilvēks, piemēram, Alsungā, Nīcā un Rucavā parakstīties nav devies neviens balsstiesīgais, bet Apē, Dundagā, Jaunpilī un Vārkavā – viens vēlētājs. Parakstu vākšanas vietās ārvalstīs saņemti 1050 paraksti.

Biedrības „Dzimtā valoda” rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Jaunākie pētījumi liecina, ka trešā daļa krievu, kuri dzīvo Latvijā, izjūt piederību Krievijai. Izdevuma "Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011: Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja" atvēršanas svētkos klātesošajiem informēja viena no pētījuma veicējām Brigita Zepa.

Noskaidrots, ka 32,9% krievu izjūt piederību Krievijai, savukārt 71,9% Latvijā mītošie krievi atzinuši, ka izjūt teritoriālo piederību Latvijai.

Pētījuma dati liecina, ka piederību Latvijai izjūt 82% latviešu, un tikpat liels daudzums latviešu izjūt piederību pilsētai, kurā viņi mitinās. Savukārt piederības sajūta Baltijai ir 19,9% latviešu, bet Eiropai - 21,2%.

Pētījumā iegūtā informācija liecina, ka nepieciešamību prast latviešu valodu atbalsta 93% latviešu un 72% krievu.  Simpātijas pret Latvijas karoga krāsām pauž 87% latviešu un 72% krievu. Krasākas atšķirības vērojamas attiecībā uz Latvijas himnas uztveri - saviļņojumu par himnu atzinuši 71% latviešu un tikai 40% krievu.

Dati liecina, ka par tīru vidi Latvijā vairāk norūpējušies ir latvieši - 82% nekā krievi - 77%.

BL