EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Ko Ķīna spēj!
25441

   03.08.2012

Kārļa Marksa laikā Anglija bija "pasaules farbrika": tur ražoja visu - no tvaika dzinējiem līdz vilnas audumiem. Tagad "pasaules fabrika" ir Ķīna: gandrīz viss, ko mēs pērkam, ir Made in China - no augstvērtīgiem un komplicētiem datoriem līdz apģērbiem, apaviem, traukiem.

Ķīniešu izveicīgums, rūpība, darba spēja, tas, ko sauc par drive, pārsteidz, radot apbrīnu un, jāatzīst, skaudību.

Jūnijā un jūlijā vien trīs ziņas no Pekinas lika ieplest acis.

Sekmīgi beidzās kosmosa kuģa Šenžou 9 lidojums. Starp trim astronautiem, kuŗi laimīgi nolaidās Ķīnas ziemeļrietumos, pirmoreiz bija sieviete - Liu Yang. Tā bija pirmā reize, kad ķīniešu astronauti, atstājot kosmosa kuģi, saslēdzās ar t.s. space lab module. Tādējādi ir likts pamats projektam - 2020. gadā ievadīt kosmosā pastāvīgu space station, kur cilvēki varētu atrasties ilgāku laiku. Vārdu sakot, šai jomā Ķīnai ir izredzes panākt ASV, bet "Gagarina mantiniekiem" sen vairs nav kādreizējā plašā vēriena.

No zvaigžņotās debess nolaidīsimies grēcīgajā zemē, kur ķīnieši arī veic brīnumus: jau 2006. gadā tika atklāts dzelzceļš, kas Ķīnas vidieni savieno ar Lhasu Tibetā un vietumis šķērso augstienes, kuŗas paceļas ap 5000 metru virs jūras līmeņa, bet tagad ar pilnu jaudu tiek izbūvēts pasaules visaugstākais autoceļš - Karakoram Highway 1300 kilometru gaŗumā, kas pāri Hindukuša kalnu grēdai (4700 metru virs jūras līmeņa) savieno Kašgaras pilsētu Sinczjanas (Hsinkiang) provincē ar Pakistānas galvaspilsētu Islamabadu. Šī pašaurā ceļa pārvēršana par modernu maģistrāli, kur attālumu no Ķīnas robežas līdz Islamabadai būs iespējams pārvarēt 20 stundu laikā pašreizējo 30 stundu vietā, prasa milzīgas pūles un varenu techniku apvidos, kur bieži ir zemes nogruvumi un temperātūra svārstās no + 40 Celsija gradiem vasarā līdz - 40 Celsija gradiem ziemā. Nākas rakt tuneļus, un tiltu skaits sasniedz simtu.

Tā ir Ķīnas dāvana Pakistānai, un izdevumus - 400 miljonus dolaru - sedz Ķīnas bankas. Šī dāvana Ķīnai, protams, atmaksāsies, jo pa šo modernizēto autoceļu pāri kalniem, pāri lejām Ķīnā ražotās preces tiks nogādātas līdz Karači ostai Indijas okeana krastā, - tālāk tās saņems visa pasaule...

Grandiozi ir projekti, kas tiek izstrādāti Pekinā: sadarbībā ar citām valstīm tiek plānota transkontinentāla dzelzceļa maģistrāle, kas sāksies Tjancziņā pie Dzeltenās jūras, šķērsos Ķīnas rietumu novadu un Kazachstānas plašumus, Uzbekistānu, Turkmenistānu, būs prāmis pāri Kaspijas jūrai (apejot Krieviju!), tālāk Azerbaidžāna, Gruzija, Turcija, Balkāni, Italijas ziemeļi un cauri Francijai līdz Londonai - ar atzarojumu uz Spāniju. Un tie būs ātrgaitas pasažieŗu un preču vilcieni, nevis "sutas kumeļi".

Te nu man teiks: bet autoritārais režīms, disidentu vajāšana, kompartijas vienvaldība? Tas tiesa, diemžēl. Taču šķiet, ka šai ziņā pavīd cerību stariņš: Ņujorkā iznākošā, labi informētā avīze Epoch Times  "no drošiem avotiem dabūjusi zināt", ka Ķīnas kompartijas 18. kongresā, kam jāsanāk oktobrī vai novembrī, tikšot ievadīta demokratizācija. Proti, jebkuŗas sociālas izcelsmes pavalstnieki varēšot sūtīt delegātus uz komisiju, kuŗai jāizstrādā jauna konstitūcija, kas garantēšot tiesības brīvi dibināt jebkuŗas biedrības vai partijas. Tikšot paziņots, ka KP ceļš kā valdošajai partijai nu esot noslēdzies un ikkatrs partijas biedrs varēšot pats lemt – palikt partijā vai izstāties no tās.

Izredzes šķiet pārāk rožainas - tā īsti negribas tam ticēt. Bet kas var zināt - varbūt Pekinā virsroku gūs prāgmatisms, veselais saprāts?

Franks Gordons


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA