Kārlis Padegs Mākslas muzejā
   16.11.2011

Latviešu mākslā nav daudz mākslinieku, kuŗi gan ar savu dzīvesveidu, gan mākslu jau dzīves laikā saistītu īpašu sabiedrības uzmanību, radot ap sevi teiksmainu gaisotni, leģendas, stāstus, apbrīnu un arī nosodījumu, paļas, pat skaudību.

Viņu centrā, nav šaubu, ir Kārlis Padegs (1911-1940) ar savu ekstravaganto ģērbšanās manieri, bohēmu, mūžīgajiem izlēcieniem, lai viņu ievērotu un par viņu runātu, ar dāmu aplenkumu, ar izteikto personības šarmu un izsmalcināto mākslu, sevišķi zīmējumiem, brīžiem pilniem dramatisma un traģikas, citkārt vieglas erotikas piesātinātiem, bet vienmēr ar elegantu, tikai viņam vien raksturīgu līniju, stāstījuma veidu. Sarkasms un ironija tajā savienojas ar smiekliem caur asarām un vieglprātīgu atbrīvotību. Ikviens atrod sev sirdij tuvo – sievietes apbrīno viņa spēju atklāt slēptākās ilgas, kungiem patīk viņa vīrišķība, kuŗā nav vietas sentimentam, daiļā dzimuma apjūsmošana, kuŗā noteikta vieta ierādīta intīmai pusei – kaislei un zināmai izlaidībai. Kārlis Padegs līdz ar tēlnieka Andŗa Vārpas veidoto bronzas tēlu iepretim Rīgas Latviešu biedrībai Vērmanes dārzā, kur 1934.gadā līdz ar Valdi Kalnrozi viņš bija sarīkojis gleznu izstādi, ko tautā dēvē par „Zem liepām”, - tagad ir kļuvis teju vai par Latvijas galvaspilsētas simbolu, nu, vismaz par noteiktu iekšējas brīvības, izmeklēta švīta un sieviešu elka zīmi, un pie tā ik dienas krājas ziedi.

Nodzīvojis tikai pilnus 28 gadus, Kārlis Padegs paspēja atstāt neskaitāmus šodien par klasiku kļuvušus darbus – gleznas, zīmējumus, ilustrācijas. Šobrīd nereti šķiet, ka mākslinieks savā daiļradē tēlojis mūsu laiku ar tā ēnas pusēm, pietrūkst tikai viņa izsmalcinātības un inteliģences.

Pieminot Kārļa Padega 100. dzimšanas dienu, 4. novembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē tika atklāta viņa darbu jubilejas izstāde „Trauslais izaicinājums”. Vienlaikus skatāmas vēl divas viņam veltītas skates – Hēges zālē izlikti veltījumi Kārlim Padegam, bet Mazajā zālē II stāvā – „Padegs un pilsoniskā madāma”. Visas šīs izstādes veidojis Kārļa Padega pētnieks, mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs. Viņš mākslinieka dzīvē un daiļradē iedziļinājies kopš 1976. gada, tātad tai veltījis 35 sava mūža gadus. Likumsakarīgi, ka līdz ar jubilejas izstādi tika atvērta arī Jāņa Kalnača monumentālā monografija „Rīgas dendijs un autsaiders Kārlis Padegs”(apgāds „Neputns”).

Abi šie lielie notikumi 4. novembŗa vēlā pēcpusdiena Mākslas mūzejā Valdemāra ielā pulcināja tik lielu interesentu pulku, ka atklāšanas ceremonijas laikā visi gribētāji nevarēja pat iespraukties visai šaurajās telpās. Tik daudz ļaužu izstāžu atklāšanā nekad iepriekš nav novērots, sacīja muzeja ļaudis. Mākslinieki, kollekcionāri, daudzi ietekmīgi, prominenti cilvēki, bijušie un pašreizējie polītiķi, piemēram, eksprezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu, bijusī kultūras ministre Sarmīte Elerte uzskatīja par nepieciešamu būt klāt šajā nozīmīgajā Latvijas kultūras notikumā (Rīgas pilsētas galvu gan neredzēja).

Atklāšanu vadīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, raksturodama jubilāra izcilo lomu latviešu mākslā. Ļoti koncentrēti uzstājās jaunā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Savās bērnības atmiņās dalījās Kārļa Padega brālēns Andris Padegs. Arī gleznotāja Džemma Skulme bija Padegu  satikusi un izjutusi šīs personības vienreizību.

Baltā zāle šajā izstādē pārvērtusies līdz nepazīšanai. Ierastie baltie stendi pārkrāsoti silti pelēkos toņos, kas jauki  saskaņojas ar kolonnām. Uz tiem labi izceļas Kārļa Padega gleznas, kuŗu nemaz nav tik daudz, un zīmējumi. Kā atzīmēja Māra Lāce, Tik plaša mākslinieka izstāde līdz šim nav bijusi, atzina arī mūzeja direktore Māra Lāce  – puse darbu ir no muzeja krājumiem, otra – no kolekcionāriem. Apskatei izlikts teju viss, ko laiks paglābis no iznīcības. Un mēs iegrimstam pagājušā gadsimta 30. gadu atmosfairā ar tās šlāgeŗiem un Jāņa Vintera dziesmām (no kuŗām jubilāram īpaši tuva bijusi viena – „Draugs, nevaicā”), ar tā laika frantiem un dāmām, cigarešu dūmiem un vīna izgarojumiem, ar sieviešu pielūgsmi un mīlestības alkām, flirtu un izaicinājumiem. Starpstāvā balti klāts gadiņš ar zīmi, ka tasir rezervēts jubilāram, uz tā porcelāna kafijas tasīte, glāzīte un sarkana roze, – mēs viņu gaidām, bet jubilejas viesis neatnāks. Ir jau 61 gads, kopš viņš aizgājis uz neatgriešanos.

Kārļa Padega izstāde ir zīmīga arī ar to, ka tā ir pēdējā pirms lielās mūzeja ēkas rekonstrukcijas, kas sāksies 2012. gada janvāŗa vidū. Nākamā izstāde tiks atvērta 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Māris Brancis