Kā top Covid-19 vakcīna Latvijā?
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Dr. biol. Andris Zeltiņš intervijā Irēnai Bērziņai    25.08.2020

 

 

Par Covid-19 ir atrodamas neskaitāmas publikācijas un viedokļi. Dažkārt ierindas lasītājs ir neizpratnē, lasot pretrunīgus viedokļus par vīrusa bīstamības pakāpi. Kur tad ir patiesība?

Patiesība ir kaut kur pa vidu. Oponējot tiem, kas saka, ka tā ir vētra ūdens glāzē, varētu minēt publicētos faktus par vīrusa izraisītām sekām un blakusparādībām, ko šis vīruss ir radījis tiem, kas ir pat relātīvi viegli slimojuši: grūtības elpot, nogurums, esošo slimību saasināšanās. Šīs sekas var izraisīt nozīmīgu darbaspējīgo cilvēku skaita samazināšanos. No otras puses,  ir pagājis tikai pusgads kopš pasaule zina par Covid vīrusu, tāpēc arī daudzās valstīs noteikti stingri karantīnas pasākumi.

 

No kuŗienes tad īsti tas ir atceļojis pie mums?

Molekulāri bioloģiskie dati diezgan skaidri parāda, ka vīruss ir pārnests no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Es teiktu – lielā mērā tas ir saistīts ar cilvēku saimniecisko darbību, jo cilvēki apgūst aizvien jaunas territorijas pārtikas ražošanai, vietas, kur līdz šim cilvēki nav bijuši, tādējādi viņi nonāk kontaktā ar tur esošajiem dzīvniekiem, kas rada inficēšanās risku.

 

Cik daudz ir zināms par šo vīrusu?

Šādi vīrusi virusologiem ir pazīstami. Ja paskatāmies uz vīrusa genoma uzbūvi, tad nav pamata domāt, ka tas ir mākslīgi radīts. Līdzīgi koronovīrusi dzīvniekiem tika atklāti jau pagājušajā gadsimtā. Šī vīrusu grupa spēj inficēt gan cilvēkus, gan dzīvniekus. Lielākā daļa cilvēku organismu ar dzīvnieku izcelsmes vīrusu tiek galā, taču, ja starp šiem individiem būs cilvēks ar vāju imūnsistēmu, tad vīruss tur var „aizķerties”. Notiek nelielas vīrusa izmaiņas, pielāgošanās cilvēka organismam. Rezultātā – šodien mums ir pandēmija ar gandrīz 20 miljonu saslimušo un ap 700 tūkstošiem mirušo. ASV un Ķīnas zinātnieki gatavojas veikt pētījumu, lai tik tiešām noskaidrotu, vai Uhaņas tirgus un eksotiskie dzīvnieki patiešām ir tā vieta, no kuŗienes vīruss ir cēlies.

 

Kāpēc neaizliedz eksotiskās gaļas lietošanu pārtikā?

Valsts likumdošana nosaka, kas ir pārtikas produkti. Taču ne visās valstīs šāda likumdošana pastāv. Ķīnā vienmēr bijuši populāri eksotiski ēdieni, kas balstīti tautas tradicijās.

 

Populārs ir viedoklis, ka šī slimība līdzīga gripai. Droši vien tāpēc arī dažādas  valstis reaģēja dažādi.

Šis vīruss nav tik ļoti mainīgs kā gripas vīruss, bet tam ir augstāks pārneses koeficients, tas ir lipīgāks nekā gripas vīruss. Saslimušais inficē vismaz divus un vairāk cilvēkus. Tas ir augstāks rādītājs nekā gripai. Es skaidrotu valstu valdību  reakciju ar to, ka sākotnēji trūka informācijas, cik bīstams ir šis vīruss, jo tas ir pilnīgi jauns, epidemiologiem nebija nekādu statistiskas datu, līdz ar to ļoti grūti izteikt jebkādas prognozes. 

 

Pasākumi, kas tika veikti Latvijā, izrādījušies diezgan efektīvi

Roku mazgāšana, distance, sejas maskas. Ir viedoklis, ka šīs maskas nav efektīvas. Manuprāt maskas tomēr mazina risku. Pirmajās pāris dienās cilvēks nemaz nezina par savu saslimšanu, tāpēc maskai ir liela nozīme, īpaši slēgtās telpās, pasākumos, sabiedriskajā transportā, lidostās, lidmašīnās. Neapšaubāmi, šis vīruss ienesīs nopietnas pārmaiņas ikdienas dzīvē un paradumos. Jau tagad  patmazi bērni sveicinoties dod elkoni, nevis roku.

 

Sociālajos tīklos lasām arī, ka vīruss esot mākslīgi radīts. Vai tas  mīts, vai patiesība?

Ja vīruss būtu mākslīgi izveidots, tad vakcīna, visticamāk, jau būtu tirgū. Turklāt, mākslīgi radot šādu vīrusu, sekas nav prognozējamas.

 

Labas, drošas vakcīnas izveide – tie ir apmēram 15 gadi, bet mums sola to izstrādāt  pusgada – gada laikā. Kā tas  iespējams?

Pusgada laikā izveidot vakcīnu, kas atbilstu visām Pasaules veselības organizācijas prasībām, tātad veikt pirmsklīniskos un klīniskos pētījumus – tas varētu būt izdarāms tikai tad, ja pētniekiem vai farmācijas kompanijai jau ir iepriekšēja pieredze. Vairākas farmācijas kompānijas ir strādājušas, piemēram, pie pirmās SARS vakcīnas pirms 20 gadiem. Pēc būtības tā ir laba iestrāde – vakcīnas platforma, uz kā bāzes var izstrādāt COVID vakcīnu. Pirmā tāda kompanija bija no ASV – Moderna/National Institute of Health – viņi jau uzsākuši trešās fazes klīniskos pētījumus vairākās pasaules valstīs. Arī Oksfordas Universitāte sadarbībā ar britu-zviedru kompaniju AstraZeneca – viņi ir tikuši līdz 3. klīnisko pētījumu fazei. Daudzu valstu valdības jau ir rezervējušas vakcīnu dozas no šīm kompānijām.

 

Arī Latvijas pētnieki strādā pie vakcīnas izveides?

Pavisam ir četri  dažādi virzieni, pie kā strādā farmācijas kompānijas. Pirmais virziens balstīts uz vīrusa nukleīnskābēm. Pasaulē līdz šim vēl nevienas šāda veida vakcīnas nopērkamas nav, tas ir kaut kas pilnīgi jauns. Otrs virziens balstās uz modificētiem vīrusiem, kas producē daļiņas, kam uz virsmas būs tas Covid kronītis, veidojot antivielas. Šī ideja manuprāt,  ir diezgan perspektīva. Trešais virziens ir uz koronvīrusa atsevišķiem proteīniem balstīts, kas ir tikai paņemta daļa no šā vīrusa un īpašā formā sagatavota tā, lai pret to veidotos antivielas – tiek veidota vakcīnas formula kopā ar dažādām palīgvielām. Vakcīna, pie kuŗas mēs šeit,  Rīgā,  strādājam,  arī pieder pie šīs grupas. Mēs „iemontējām” daļu no koronvīrusa proteīna mākslīgā augu vīrusā. Ceturtais virziens ir mēģinājums atrast jau esošās vakcīnas, kas būtu izmantojamas koronvīrusa slimniekiem. Viena no tādām ir, piemēram, tuberkulozes vakcīna.

 

Tas ir tas lielais jautājums, kuŗš pētījumu virziens dos rezultātu?

To varēsim redzēt tad, kad sāksies apjomīgie klīniskie pētījumi ar daudziem tūkstošiem dalībnieku, kad vienu un to pašu vakcīnu pārbaudīs dažādās pacientu grupās, dažādās valstīs visā pasaulē. Vakcīnas iedarbība atkarībā no rases un vecuma var būt atšķirīga.

 

Kāpēc joprojām visi ir ļoti piesardzīgi?

Tāpēc, ka neviens nezina, vai un kā vakcīna pasargās no vīrusa. Rietumu pasaulē grūti iedomāties, ka kāds, zinot to, ka cilvēki no šī vīrusa smagi slimo un arī mirst, būtu gatavs organizēt klīnisko pētījumu, kur vispirms cilvēkus vakcinē un pēc tam mākslīgi inficē. Tātad īstā atbilde par vakcīnas efektivitāti būs tad, kad tā tiks pārbaudīta reālos vīrusa infekcijas apstākļos.

 

Esam izmēģinājuma trusīši?

Civīlizētās pasaules ētika to nepieļauj.

 

Un kāda ir izeja? Primāti? Šimpanzes?

Jā, ir veikti šādi pētījumi, primātos vakcīnas „strādā”. Tomēr joprojām trūkst informācijas par to, vai vakcīna aizsargās cilvēkus un, ja aizsargās, tad cik efektīvi.

 

Latvijas valdība piešķīrusi piecus miljonus eiro valsts pētījumu programmai Covid-19 seku mazināšanai”. – kāds ir jūsu pienesums šajā projektā?

Viena no programmas sastāvdaļām ir  jaunu vakcīnu radīšana. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbojas ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu. Mēs piedāvāsim jaunus mākslīgos vīrusus, pie kuŗiem ar Organiskās sintēzes institūta izstrādāto ķimikāliju  palīdzību varēs „piešūt” gabaliņus no jaunā SARS vīrusa. 

 

Uz jūsu pētījumu centra izstrādātās vakcīnas izveides platformas bazes Šveicē tiek izstrādāta vakcīna.

Mēs ar Šveices kompānijām vakcīnu izstrādē sadarbojamies jau  kopš 2002. gada. Koronavīrusa vakcīnas izstrādei kompanija SAIBA ir izveidojusi vairāku universitāšu un privāto laboratoriju konsorciju, kas izmanto mūsu izstrādāto vakcīnas izveides platformu, ko mēs Rīgā izveidojām jau pirms sešiem gadiem. Platforma ir materiālu un darbību komplekss, kas veiksmes gadījumā dod iespēju izveidot jaunu vakcīnu.

 

Kā tapa šīs vakcīnas platforma?

Sākums bija interesants. Mūsu akadēmiskās darbības virziens ir saistīts ar augu vīrusiem, un mēs  nepieciešamo augu vīrusa genu, kas ir šīs platformas pamatā, ieguvām no inficētām lillijām piemājas dārzā...

 

Kāpēc tieši šis augu vīruss ir tik nozīmīgs? 

Tāpēc, ka tas ir „elastīgs” un tajā var „iemontēt” gabaliņus no citiem vīrusiem. Mēs ar genu inženierijas palīdzību augu vīrusa karkasā ievietojam tādus proteīna gabaliņus,  pret kuŗiem gribam dabūt antivielas. Koronovīrusa gadījumā tas ir gabaliņš no šī vīrusa, taču princips nemainās. Tā ir šīs mūsu platformas būtība. Uz mūsu izstrādātās platformas pamata jau ir izveidotas vairāk nekā 10 dažādas eksperimentālās vakcīnas.

 

Jūs uzsākāt dalību pētījumā ļoti laikus?

Tiklīdz februāra sākumā Šveicē tika atklāts pirmais Covid-19 gadījums, kollēgas ar mums sazinājās un aicināja uzsākt darbu pie vakcīnas. Mums atlika tikai ievietot koronavīrusa fragmentus mūsu platformā.   Mūsu darba uzdevums bija  radīt sistēmu, kas ļauj iegūt vakcīnu lielos daudzumos.

 

Kādā stadijā šis pētījums ir pašreiz?

Rūpnīcā gatavojas saražot vairākus tūkstošus dozu, lai varētu veikt pirmās klīniskās fazes pētījumus, kas pēc būtības parādīs, vai vakcīna nav indīga.  Pagaidām par efektīvitāti var spriest no netiešiem eksperimentiem.

 

Kad šī vakcīna varētu būt gatava?

Oktobrī – novembrī šī vakcīna varētu būt gatava nākamajam pētījumu posmam. Pašlaik tiek diskutēts, kuŗā valstī veikt pirmās fazes pētījumus. Ar šo vakcīnu tiks vakcinēti brīvprātīgie cilvēki.  Vakcīna tiek gatavota arī primātu pētījumiem – process norit parallēli, jo ir milzīgs laika spiediens.  Parasti vakcīnu izstrāde notiek soli pa solim, tāpēc process norit daudzus gadus. Covid gadījumā mums ir laika limits. Šeit ir tā stratēģiskā atšķirība. Tāpēc Covid vakcīnu projekti ir liels izaicinājums visām farmācijas kompanijām.