Galējības - kreisā un labējā
   25.10.2013

Alfreds Rubiks, kuŗa Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) ietilpst Saskaņas centrā (SC), nolēmis arī šoreiz balotēties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kaut gan SC frakcijas līderis Jānis Urbanovičs licis saprast, ka SC savā kandidātu sarakstā Rubika partiju neiekļaus: Saskaņas centram šī LSP ir "pārāk sarkana" un, paliekot SC sastāvā, var kaitēt Saskaņas centra izredzēm pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām iespraukties valdības koalīcijā. Tomēr, kā jau teikts, Rubiks gatavs balotēties kā LSP "vienpatnis".

Viņš Eiroparlamentā jau paguvis sabojāt SC kā "mērena spēka" reputāciju, attaisnodams staļiniskās deportācijas kā visnotaļ likumīgas akcijas.

Te vietā ir norāde, ka LSP ir viltus "sociālisti", jo Rubika partijas pārstāvji piedalās it visās starptautiskajās komūnistisko un marksistiski ļeņinisko partiju konferencēs.

Tas gan: Latvijas politiskās skatuves kreisajā stūrī rosās arī vēl citas grupas un personas.
Einārs Graudiņš, piemēram, sevi lepni dēvē par padomju cilvēku ("biju, esmu, būšu") un savos blogos uzstājas kā marksisma teorētiķis un starptautiskā imperiālisma apkaŗotājs.
25. septembrī Rīgā notika pikets pie Francijas vēstniecības ar saukli "Rokas nost no Sīrijas!". Piketā piedalījās nieka 15 cilvēki, taču tie pārstāvēja gan kaut kādu „Marksistu kustību” gan apvienību „Sociālais bloks”.

Un ko tagad dara Vladimirs Iļičs Lindermans, kādreizējais Krievijas nacionālboļševiku vadoņa Eduarda Limonova šķēpnesis? Lindermana partija Par dzimto (krievu) valodu (Zarja) pašvaldību vēlēšanās taču cieta graujošu sakāvi... Nu, par Lindermanu neraizējieties: viņš "sadziedājies" ar dziesminieku Kasparu Dimiteru, un abi divatā mēģina pulcināt aktīvistus cīņai pret šausmīgo apgrēcību – Rīgā paredzēto manifestāciju Eiropraids-2015.  Anarchoateists Lindermans vienā frontē kopā ar īsteni pareizticīgo Kasparu Dimiteru, kas aizgūtnēm cildina autoritāro 15. maija režīmu, - vai nav dīvaini?

No kreisā kakta dosimies uz labējo.
Vēl nesen šajā kaktā grozījās visai radikāls vienpatnis – Uldis Freimanis, kas neatlaidīgi tiecās ieviest jaunu svinamo dienu - 1. jūliju, suminot Lielvācijas vērmachta dimdošo iesoļošanu Rīgā 1941. gadā. Pēc Ulda Freimaņa pēkšņās nāves labējā ekstrēmisma stafeti, šķiet, pārņēmis cits vienpatnis - superlatviskais "spridzinātājs" ar krievisku vārdu un uzvārdu Igors Šiškins, kas kārtējo reizi nonācis Drošības policijas redzes lokā: pērnā gada oktobrī viņu pieķēra brīdī, kad viņš grasījās pirkt sprāgstvielu. Viņš esot gribējis sprāgstvielu izmantot  "pret NATO" un pret ķīniešiem (!), kas nopirkuši dzīvokļus Cēsīs. Tikmēr Šiškins jau ir stājies tiesas priekšā, un prokurātūra iesniegusi tiesā ierosinājumu - izbeigt „Gustava Celmiņa centra” darbību.

Šo klubiņu Šiškins nodibinājis aizliegtā Pērkoņkrusta vietā. Jāatgādina, ka ik gadu 16. martā Šiškins parādās atklātībā vai nu ar kāškrusta karogu, vai ar kāškrusta uzšuvi uz jakas piedurknes.

Un - last but not least - portalā www.focus.lv savu labēji ekstrēmistisko stāju gaŗi un plaši apliecinājis Roberts Klimovičs, „Vēstures pētnieku biedrības” priekšsēdis. Klimoviča apcerējums - "par faktiem, žīdiem un ebrējiem" - liek secināt, ka minētā biedrība pieskaitāma pie t.s. revīzionistiem, kas noliedz holokaustu vai iztēlo to kā "starptautiskā žīdisma pārspīlējumu".

Roberta Klimoviča diždarbs mudžēt mudž no klajiem meliem līdz murgainām fantazijām, un tā vien liekas, ka viņš smēlis savas "gudrības" no tādām grāmatām kā „Zem Skorpiona zīmes”.

Klimovičam žīds ir ne tikai Markss, bet arī tīrasiņu ārietis Engelss, ne tikai Rotšilds, bet arī Rokfellers - protestants, kuŗa senči nākuši no vācu zemēm un kuŗa uzvārds - rock feller (klinšu gāzējs) drīzāk atgādina senās ģermāņu varoņteikas. Heinricha Himlera tuvāko līdzgaitnieku "žīdu jautājuma galējā atrisinājuma īstenošanā" Heidrichu viņš dēvē par manu tautieti un viņa vārdu raksta kā Geidrihs, tātad viņa istočņiks (avots) ir kāda krievu melnsimtnieka sacerējums. Aplamību Klimoviča traktātā ir milzums. Piemēram: Klimovičs apgalvo, ka sefardiem - jūdiem, kas mita Ziemeļafrikā, raksturīgi blondi mati un zilas acis, kamēr "austrumu" jūdi (acīmredzot t.s. Ostjuden) aškenazi, tostarp šo rindiņu rakstītājs, drīzāk atgādina "zemcilvēka" tipu. Jā, esmu dzimis tumšmatis, un deguns man tiešām ir līks (kā Arafatam).

Klimoviča traktāta "kronis" ir šī  rindkopa: "Vēl viens no retajiem jautājumiem, kuŗā cionisti un lielinieki sadarbojās, bija Izraēlas valsts dibināšana un holokausta mītoloģizācija ar nolūku iegūt līdzekļus un varu, lai novērstu uzmanību no saviem noziegumiem - Palestīnā un Gulagā, kā arī no īstenās to lomas pasaules krīzēs, kredītu naudas sistēmā un kaŗu izraisīšanā."

Portāls www.focus.lv gan uzsveŗ, ka Klimoviča raksts neatspoguļo portāla viedokli, taču raksts publicēts, respektējot vārda brīvību saskaņā ar Satversmes 100. pantu. Tiek publicēti "visdažādākie viedokļi, kuŗu paušana nav pretrunā ar Latvijas likumiem".

Nav pretrunā, ir pretrunā - neņemos spriest, jo neesmu tiesībnieks. Esmu pat pateicīgs portālam www.focus.lv par izdevību iepazīties ar šī kunga savārstījumu. Ir taču jāzina, kas Latvijā atgremo Lielvācijas nacionālsociālistiskās ideoloģijas "atziņas".

Franks Gordons