Atspēkojot Latkrievijas entuziastu argumentus
   21.12.2011

Saskaņas centrs (SC) ar abiem U - Urbanoviču un Ušakovu priekšgalā uzņēmies šantāžēt t.s. latviskās partijas: ja Saeima piekritīs tam, ka tur, kur krievvalodīgo daudz, tie varētu komūnicēt ar valsts iestādēm krieviski, tad SC deputāti nelauzīs zvērestu un nebalsos par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Bet ko šis piedāvātais kompromiss nozīmētu? Ka krievu mēle iegūs reģionālas valodas statusu. Taču kur tad šī "lingvistiskā kopiena" dzīvo kompakti? Būs jāveido reģions "Purčik" (Purvciems) vai reģions "Dvinsk" (Daugavpils), jo šos vietvārdus latviski tik grūti izrunāt, vai ne?

Taču - jokus pie malas. Pati par sevi Lindermana, Osipova un Gapoņenko iniciātīva ir vistīrākā provokācija; ar divām valsts valodām Latvija kļūtu par Latkrieviju, un starptautisko tiesību aspektā šāds nosaukums būtu pilnīgi leģitims - atcerieties Austroungāriju un Čechoslovakiju! Ņemsim vērā, ka tiem 40% Latvijas krievvalodīgo kaimiņos atrodas Krievijas Federācija  vismaz ar 110 miljoniem etnisko krievu. Samērs, kas salīdzināms ar 1938. gada situāciju, kad Sudetijas vāciešus pret čechiem musināja Lielvācija ar tās 70 miljoniem Herrenvolk'am (kungu tautai) piederīgajiem.

Latkrievijas entuziasti neskopojas ar argumentiem par labu oficiālai divvalodībai Dievzemītē. Tos viegli atspēkot.

Nenogurdināmais Nikolajs Kabanovs avīzē Vesti Segodņa raksta, ka Savienotajās Valstīs spāņu valoda izplatības ziņā ir otra pēc angļu valodas un tur bieži vien lasāmi publiski norādījumi abās valodās. Taču tā ir tīri praktiska padarīšana, īpaši ASV dienvidrietumu pavalstīs, un nevienam nav ne mazāko šaubu par to, ka angļu valoda tur no krasta līdz krastam - from sea to shining sea - ir vienīgā oficiālā. Šī lielvalsts "pauž sevi" angliski. Punkts.

Tai pašā avīzē liek galdā argumentus kāds Aleksandrs Olbiks. Viņš vaicā - kāpēc zviedru valoda, kas ir dzimtā tikai 6 procentiem  Somijas iedzīvotāju, tur ir valsts valoda? Latvijas Avīzes 6. decembŗa numurā Juka Rislaki paskaidro: "Likumā noteikts, ka zviedri iemācās somu valodu, bet somi - zviedru valodu (..) Zviedriski runājošie somi vienmēr ir dzīvojuši Somijā, ir patrioti, visi ir pavalstnieki un visos kaŗos cīnījušies par Somiju." Tātad - īpašs gadījums!

Olbriks mums stāsta, ka Indijas kaklakungu un kolonizātoru valodai - angļu mēlei - tur ir valsts valodas statuss. Tāpēc, ka Indija tautību un valodu ziņā ir raiba valsts, un to efektīvi pārvaldīt no viena centra bez angļu valodas būtu grūti. Līdzās "otrajai darba valodai" - hindi tur dažās pavalstīs atzītas 22 vietējās valodas. Atkal īpašs gadījums!

Olbiks, protams, mums degunā bāž Šveici - šo turīgo paraugvalsti, kur valsts valodas statuss ir vācu, franču, italiešu un retoromāņu valodai, kaut gan attiecīgajā valodā runājošo īpatsvars ir 65,7 %, 20,4 %, 6,5 % un 0,5 %. Arī tas ir īpašs, pat ļoti īpašs gadījums: šveicieši jau vairākus gadsimtus apzinās sevi par vēsturiski izveidojušos kopību, vāciski Eidgenossenschaft. Sākās ar to, ka dažu novadu (kantonu) zemnieki deva zvērestu būt vienotiem un pretoties Habsburgu dinastijas kundzībai. Pakāpeniski izveidojās Confederatio Helvetica - CH (tas ir šīs valsts oficiālais nosaukums, turklāt latīņu valodā...).

Tātad, Latkrievijas entuziasti, nejauciet ļaudīm galvu.

Ak tā, paliek vēl Beļģija. Tā ir divvalodīga, tā ir divkopienu valsts, taču tur valoņi un flāmi mīt kompakti katrs savā reģionā, un tikai tas, ka galvaspilsēta Brisele šai ziņā ir jaukta un tur mājo ne tikai karaļnams, bet arī Eiropas Savienības vadība un parlaments, attur Beļģiju no pilnīgas sadalīšanās divās suverēnās valstīs.

Vārdu sakot, Latkrievijai nebūt, jo citādi vairs nebūs Latvijas.

Franks Gordons
Foto: www.liepaja24.lv