Fricis Osis – pašaizliedzīgais bēgļu palīgs
Pēteris Alberts    04.01.2024

 

 

Fricis Osis visbiežāk tiek pieminēts sakarā ar Otrā pasaules kaŗa bēgļiem Kurzemē.

Viņš dzimis 1907. gada 8. augustā, Ventas (tagad Tārgales) pagasta Rotenburgas muižas (vēlāk Sarkanmuižas), “Ošos”, Jēkaba un Jūlijas četru bērnu ģimenē. 

 

Pēc Ventspils valsts ģimnāzijas beigšanas (1926) Fricis sāka studēt agronomiju Latvijas Universitātes  Lauksaimniecības fakultātē (1929) un tika uzņemts studentu korporācijā Tervetia (1931).

 

Pēc nelaimes gadījuma laukos, kuŗā gāja bojā tēvs Jēkabs Osis (1928), Fricis pārņēma saimniekošanu “Ošos”. Viņš arī darbojās Sarkanmuižas lauksaimniecības biedrībā un pašvaldībā, bija pilnvarotais lauksaimniecības biedrībā “Bekona eksports”, pie Labības biroja un “Latvijas Centrālā sēklu eksporta”, nodibināja kooperatīvu pienotavu un bija tās direktors. Tāpēc vēlāk viņš bija atbrīvots no dienesta vācu armijā.

 

Fricis Osis 1931. gada pavasarī satika Staldzenes skolas skolotāju Austru Amāliju Skoliņš-Skolmeisters, kuŗa jau bija saderinājusies un kuŗai jau bija noteikta kāzu diena. Ceriņu ziedu laikā Fricis ar savu motociklu piebrauca pie Austras vārtiņiem, un viņi abi kopā aizbrauca. Friča un Austras kāzas notika 1932. gada 2. janvārī Ventspils baznīcā. Ģimenē auga divas meitas un četri dēli; no kuŗiem divi mira nepilna 2,5 gadu vecumā.

 

Friča Oša ģimene 1941. gadā bija izsūtāmo sarakstos. Fricis tika brīdināts un 14. jūnijā bija pazudis, neviens mājās nezināja, kur viņš atrodas. Austra jūnija sākumā aizbrauca uz Rīgu obligātajos skolotāju kursos; arī viņas adrese nebija zināma. “Ķērāji” bija ieradušies “Ošos”, bet bērnus bez vecākiem nepaņēma. Tā toreiz par mata tiesu no izsūtīšanas izglābās Ošu ģimene.

 

Kaŗa laikā Fricis Osis bija Latvijas Centrālās padomes (LCP) Zviedrijas bēgļu laivu sakarnieks. 1944. gada vasarā un rudenī “Oši” bija pilni ar bēgļiem. No savām mājām Kurzemē sabraukušiem bēgļiem Fricis Osis veda ēdienu –  gaļu, pienu un maizi. Par to viņš vācu laikā vismaz divas reizes tika apcietināts.

 

Fricis Osis centās ģimeni glābt, nogādājot uz Zviedriju. Kad pienāca aizbraukšanas diena, Fricis bija Ventspils cietumā. Viņa māte, trīs māsas, sieva grūtniece ar trim bērniem devās bēgļu gaitās 1944. gada 10. novembŗa agrā rītā no Jūrkalnes ar vienu no pēdējām LCP laivām “Centība”. Slapji un nosaluši pēc 13 stundu brauciena viņi nokļuva Hervīkā (Herrvik) Gotlandē, Zviedrijā. 

 

Fricis Osis savai ģimenei nosūtīja vēstulīti ar prāmi “Rupuci”, kas Zviedriju sasniedza 1945. gada 9. maijā. Pēc tam ģimenei no Friča nekādas ziņas nepienāca kādus 10-12 gadus.

 

Fricis pats mēģināja nokļūt Zviedrijā 1945. gada 10. maijā no Ventspils ar tvaikoni  “Rota”. Pie Gotlandes krastiem PSRS ātrlaivas braucējus panāca. Vienu laivu nogremdēja, pārējiem bēgļiem bija jāsasēžas “Rotā” un velkonī. Tos atgrieza atpakaļ uz Ventspili. Vācieši bija kapitulējuši, bet Kurzemes krastā krievi vēl nebija ieradušies. Fricis devās uz Jūrkalni, lai meklētu citu laivu, ar kuru nokļūt Zviedrijā. Tas neizdevās, un 1945. gada 23. maijā viņu arestēja.

 

Pa ceļam uz šķirošanas nometni Kuldīgā Fricis izmuka un pievienojās mežabrāļiem. Rudenī viņš nopļāva paša sēto labību; pie mežabrāļiem palika līdz 1946. gada rudenim. 

 

Frici Osi atkal apcietināja. Čekas “Stūra mājā” Stabu ielas un Brīvības ielas stūrī, Rīgā, viņš tika mocīts un apsūdzēts, balstoties uz KPFSR Kriminālkodeksa 58¹a. pantu. Apsūdzības punkti: 

1. Lielu zemju īpašnieks (Ošiem bija ap 70 ha.;

2. Studējis agronomiju;

3. Bijis korporelis;

4. Bijis aizsargs;

5. Ģimene nelikumīgi atstājusi PSRS.

 

Frici Osi notiesāja par “tēvzemes nodevību” ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem, polītisko tiesību atņemšanu uz 5 gadiem un mantas konfiskāciju. Sods jāizcieš cietumā Archangeļskā. 

 

Frici Osi atbrīvoja 1954. gada 9. oktobrī, spriedumu atcēla un viņu reabilitēja 1956. gada 26. oktobrī. Viņš atgriezās Latvijā, uz īsu laiku arī “Ošos” (1957-1959), kur tolaik bija kolchozs “Liesma”. Fricis vēlreiz apprecējās, otrās sievas vārds bija Sofija, otrā ģimenē bija divas  meitas un trīs dēli.

Pēc 32 gadiem pirmā sieva un vecākā meita Inesa bija ieradušās Rīgā un satika Frici vēl vienu reizi pāris mēnešus pirms viņa pāragrās nāves. Viņš mira 1976. gada 8. oktobrī, Ventspilī, apbedīts Doku kapos, Ventspilī.

 

Noticis tā, ka Fricim Osim ir atvases gan Zviedrijā, gan Latvijā. Dzīve turpinās, dzimta turpinās.