Apjukums
Sallija Benfelde    06.07.2021

 

 

Nupat publiskoti partiju jūnija reitingi. Piecu procentu barjeru šajā reitingā pārvarējušas piecas partijas. Ja balsstiesīgie balsotu tā, kā norādījuši aptaujā un ja vēlēšanas notiktu rīt, Saeimā iekļūtu deviņas partijas. 

 

Pēdējā laikā sociālajos tīklos īpaši izcēlies 13. Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kuŗš šī gada janvārī nodibināja partiju „Likums un Kārtība” (LunK) un kuŗa skandalozākais paziņojums bija, ka masku valkāšana un ierobežojumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju līdzinās holokaustam. Aptaujā Gobzema partija saņēmusi  3,3 procentu atbalstu, bet Saeimā tā iekļūtu, jo rezultāti tiek aprēķināti pēc īpašas formulas.  Protams, vai paziņojums par holokaustu, kas sociālajos tīklos izraisīja pamatīgu viļņošanos, būs ietekmējis partijas reitingu un kā ietekmējis, uzzināsim pēc mēneša jūlija aptaujā.

 

Atbilde uz jautājumu, kāpēc Alda Gobzema izturēšanās brīžam vairāk atgādina tāda cilvēka rīcību, kuŗam ir mentālas problēmas, šķiet, tālu nav jāmeklē. Viņa līdzšinējais atbalstītājs Ainārs Šlesers ir paziņojis, ka dibinās pats savu partiju, bet tas nozīmē, ka naudas Gobzema partijai vairs var nebūt. No LunK  valdes tūlīt pēc Šlesera paziņojuma par partijas dibināšanu pie viņa aizgāja skandalozais, par publicistu sevi dēvējošais Sandris Točs. Pēc Gobzema ieraksta sociālajos tīklos par holokaustu par aiziešanu no partijas paziņoja arī divas neatkarīgās Saeimas deputātes – partijas līdzpriekšsēdētāja Jūlija Stepaņenko un partijas valdes locekle Ļubova  Švecova. Stepaņenko un Švecova 13. Saeimā tika ievēlētas no partijas „Saskaņa”, bet tad no partijas un tās frakcijas aizgāja, kļūstot par pie partijām nepiederošām deputātēm un jau drīz sāka atbalstīt Gobzema nostāju daudzos jautājumos, bet janvārī iestājās viņa nodibinātajā partijā. Deputātes skaidro, ka viņām ir nepieņemama Gobzema izturēšanās. „Es nevēlos izlikties, kas viss ir kārtībā un rēgulāra cilvēkus aizvainojoša publiska komunikācija no mana kollēģa puses ir norma,” skaidroja Stepaņenko. Neilgi pēc Stepaņenko paziņojuma par izstāšanos paziņoja arī Švecova, sakot, ka Gobzema partijā iestājusies kopā ar Stepaņenko un tāpēc kopā ar viņu arī izstājas no tās.

 

Abas bijušās „Saskaņas” deputātes savā ziņā bija Gobzema partijas „smagsvari , un viņu aiziešana liek domāt, ka viņas vairs netic tam, ka partija iekļūs Saeimā, ja apdraudēts tās financējums un tās vadītājs turpinās līdzšinējā stilā. Protams, Šleseram partija vēl ir jānodibina, bet šobrīd tomēr liekas neticami, ka LunK noturēsies kopā līdz Saeimas vēlēšanām un tajā iekļūs. Visticamāk, ka vismaz daļa vēlētāju, kuŗi ir neapmierināti ar visu un visiem un kurus nebiedē Gobzema skaļi paustā vēlme draudzēties ar Krieviju, nobalsos par tikpat izcilu populistu – Aināru Šleseru.

 

Gobzems polītikā parādījās 2018. gadā, pievienojoties tobrīd Artusa Kaimiņa vadītajai partijai KPV LV. Partija viņu izvirzīja kā savu kandidātu premjera amatam. Gobzems bija zvērināts advokāts un plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams, solot aizstāvēt Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo tuvinieku un cietušo intereses tiesā, lai viņi varētu saņemt kompensācijas no „Maxima” veikalu tīkla. Advokāts solīja aizstāvēt viņus bez maksas, apgalvojot, ka viņa honorāru varēšot maksāt tad, kad saņems kompensācijas. 2018. gada novembrī, jau pēc tam, kad pēc 13. Saeimas vēlēšanām Valsts prezidents Gobzemu nominēja kā premjera amata kandidātu, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) lēma par Alda Gobzema izslēgšanu no advokatūras. Lēmums bija saistīts ar LZAP disciplinārlietu komisijas lēmumu, un lēmums pieņemts saistībā ar Gobzema vērstajiem izteikumiem pret nogalināto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, kas esot nopietns reputācijas jautājums. Gobzems šo lēmumu pārsūdzēja, bet pagājušajā gadā Administrātīvā apgabaltiesa atzina par pamatotu Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu par Alda Gobzema izslēgšanu no advokātu rindām.

 

Kā zināms, Gobzemam divu nedēļu laikā neizdevās izveidot valdību, viņa rīcība bija chaotiska, ar skaļiem un pretrunīgiem paziņojumiem, viņu netbalstīja pat daudzi paša partijas biedri un Valsts prezidents atsauca Gobzema kandidatūru premjera amatam. Gobzems turpināja  ālēties, šķeļot partiju un tās atbalstītājus, līdz 2019. gada februārī partija viņu izslēdza no savām rindām. Ar skandāliem beidzās arī Gobzema aizstāvja misija Zolitūdes lietā. Vairāku Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības tiesa nolēma neizskatīt un lietu slēgt, jo Gobzems  kā prasītāju pārstāvis atkārtoti nebija ieradies tiesas sēdē. Neapmierināti bija arī vēl citi Gobzema klienti Zolitūdes lietā, bet Gobzems apgalvoja, ka viss ir kārtībā.

 

Notikušais Gobzemam šajos gados nav traucējis apgalvot, ka viņš ir vienīgais polītiķis, kuŗš spētu vadīt valdību un padarīt Latviju par laimīgu un plaukstošu zemi. Skaļi, populistiski un brīžam klaji melīgi apgalvojumi ir plūduši straumēm. Brīžam tie ir pretrunīgi – piemēram, pandēmijas sākumā Gobzems klaigāja par to, ka jāievieš masku valkāšana un ka valdība iznīcinās iedzīvotājus, bet kopš masku valkāšana iekštelpās tika noteikta kā obligāta, polītiķis ir kļuvis par vienu no kaimsīgākajiem karotājiem pret tām, tāpat kā visu laiku uzstājas pret vakcinēšanos. Pagājušā gada novembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izteica Gobzemam rakstveida brīdinājumu par  “aicinājumu nelietot” masku Covid-19 krizes laikā un par iespējamo uzturēšanos veikalā bez maskas. Toreiz komisijā vēršas viena no Saeimas deputātēm, norādot, ka polītiķis aicina iedzīvotājus neievērot likumus un noteikumus, tādējādi radot draudus sabiedrības veselībai. Nupat, pirms dažām dienām, vairāku Saeimas frakciju deputāti ar iesniegumu ir vērsušies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā saistībā ar deputāta Alda Gobzema izteikumiem sociālajos tīklos, aicinot piespraust dzeltenu sešstaru zvaigzni, ko Otrā pasaules kaŗa laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem.

 

Lielāki un mazāki skandāli visu laiku ir pavadījuši Gobzemu, kopš viņš iesaistījās polītikā, un tos rūpīgi radījis viņš pats, pārkāpjot jebkuras ētikas, morāles un veselā saprāta robežas. Viņa saukļi ir līdzīgi Šlesera saukļiem, polītiķis visu laiku aicina gāzt valdību, iecelt sevi par premjeru. Līdz šim gan nekas neliecina, ka Gobzems spēj līdz galam izdarīt kaut vienu lietu vai pasākumu, ko iesācis. Manuprāt šis polītiķis, par spīti tam, ka bieži izskatās vismaz smieklīgs, lai neteiktu skarbāk, ir bīstams Latvijai, jo ir skaidri redzams, ka viņa galvenais uzdevums ir radīt jukas, nestabilitāti un viņam ir vienalga, kas notiks ar Latviju un tās iedzīvotājiem, ja vien var gozēties populāritātes saulītē un saņemt kādu financējumu. Amerika vai Krievija, Rietumi vai Austrumi –  manuprāt tas Gobzemu neinteresē, ja vien var gūt kādu labumu sev. Gan domāju, ka viņš un viņa partija neizturēs konkurences cīņā ar Šleseru vai citiem populistiem, bet apdarudējums mūsu valstij tas tomēr ir.