EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS

Zviedrijas neaizmirstamā baltiešu leģionāru izdošana Padomju Savienībai 1946. gadā


Pēteris Alberts 14.03.2024

Pēc Otrā Pasaules kaŗa Zviedrijā bez civiliem bēgļiem bija nonākuši vairāki baltiešu leģionāri. Tos, kuri nenomainīja uniformas pret civiliem tērpiem tika internēti un izdoti PSRS. Pirms izdošanas Zviedrija pieredzēja ļoti lielus protestus. Šogad pagājuši apaļi 30 gadi kopš Zviedrijas valdība un kaŗalis izdotiem atvainojās 1994. gadā. Tomēr, viena daļa zviedru sabiedrība, pārsvarā kreiso politisko spēku pārstāvji, piemēram rakstnieks P.U. Enkvists grāmatā “Leģionāri”, un citi vēl joprojām mēģina izdošanu attaisnot, pat faktus sagrozot vai noklusējot. Lasīt vairāk ...



Kaŗš: atbalstītāji, pretinieki un izvairīgie


Sallija Benfelde 14.03.2024

29. februārī Putins paziņoja, ka "absolūtais krievu tautas vairākums atbalsta karu ar Ukrainu". Neatkarīgi sociologu pētījumi liecina, ka otrā kara gada laikā aptaujās var vērot nelielu "speciālās militārās operācijas” atbalsta kritumu. Turklāt būtiski ir samazinājies to skaits, kuru nostāja ir kategorisks "jā" karam. Var teikt, ka stingra atbalsta un kopumā pretkara noskaņojuma paudēju skaits ir vienāds, bet ir paplašinājies to cilvēku loks, kuru nostāja ir nenoteikta un atsvešināta. Par to liecina projekta Re: Russia projektā veiktie pētījumi. Aptaujātajiem tika piedāvāti arī divi atbilžu varianti: "Grūti atbildēt” un "Negribu atbildēt”, kas ļāva izvairīties no noteiktas atbildes. Lasīt vairāk ...



Vai patriotisms ir izklaide?


Sallija Benfelde 07.03.2024

Tagad Latvija, Lietuva un Igaunija dara visu, lai palīdzētu Ukrainai. Kur ir diasporas latvieši? Vai dara visu iespējamo un šķietami neiespējamo, kā to kādreiz darīja “vecās trimdas” organizācijas? Lasīt vairāk ...



Kompromiss vai nodevība?


Sallija Benfelde 29.02.2024

Šogad februārī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja liecina, ka katrs trešais jeb 34 procenti Latvijas iedzīvotāju drīzāk atbalstītu kaŗadarbības pārtraukšanu, pat ja Ukrainai tās vārdā jāpiekrīt kompromisiem. Pētījums tika veikts pēc Latvijas Televīzijas raidījuma “Kas notiek Latvijā?” pasūtinājuma. Aptaujā tika jautāts, vai ņemot vērā kaŗa gaitu kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimu, Doņeckas un Luhanskas apgabalus, iedzīvotāji atbalsta visas okupētās territorijas atbrīvošanu, vai arī ir vajadzīgs kompromiss, okupētās territorijas atstājot Krievijai, lai kaŗu pārtrauktu. Jāpiebilst, ka kopš 2022. gada 24. februāŗa, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu, ir okupētas vēl citas, ne tikai minētās territorijas. Lasīt vairāk ...



Vēlēšanas 21. gadsimta Gulagā


Sallija Benfelde 29.02.2024

Krievija un Baltkrievija ir kļuvušas par policejiskā valstīm, kurās valda Staļina režīms. Tā savas valstis vērtē gan to iedzīvotāji, gan vērotāji no malas. Svētdien, 25. februārī, Baltkrievijā notika parlamenta un pašvaldību vēlēšanas. Pirmās kopš 2020. gada prezidenta vēlēšanām, kad visvairāk balsu ieguva tagadējā opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska, bet Lukašenko paziņoja, ka uzvarējis esot viņš. Notika plašas protesta demonstrācijas, pašieceltais prezidents, diktators Lukašenko pret protestētājiem vērsās ar bruņotiem vīriem, opozīcija bija spiesta emigrēt no Baltkrievijas, tāpat kā daudzi godīgu un demokrātisku vēlēšanu atbalstītāji. Lasīt vairāk ...



Vistumšākā nakts pirms rītausmas


Sallija Benfelde 22.02.2024

Mēdz sacīt, ka stundas pirms saullēkta ir vistumšākās. Krievijā un arī Baltkrievijā ir tumša nakts, bet saullēkts vēl tālu, ļoti tālu. 16. februārī izskanēja ziņa, ka Krievijas kolonijā miris nu jau uz 28 gadiem notiesātais Putina pretinieks Aleksejs Navaļnijs. Pēc Kremļa opozicionāra Borisa Ņemcova nošaušanas uz tilta netālu no Kremļa 2015. gada februārī Navaļnijs bija kā pēdējā lāpa, kas rāda ceļu tumšā naktī. Lasīt vairāk ...



Raibie EP vēlēšanu saraksti un personības


Sallija Benfelde 22.02.2024

Vai šogad karš Ukrainā, karš Izraēlā un Gazā, arī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas rudenī ietekmēs to, vai pilsoņi piedalīsies vēlēšanās? Vai notiekošais ietekmēs izvēli? Un visbeidzot – vai arī pirms EP vēlēšanām notiks tādas apmelošanas kampaņas, kādas notika, piemēram, pret Eviku Siliņu valdības veidošanas laikā? Lasīt vairāk ...



Simboliskie “divi procenti”


Juris Lorencs 22.02.2024

NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs paziņojis, ka 2024. gadā 18 NATO valstis piešķiršot savai aizsardzībai vismaz 2 % no no nacionālā kopprodukta (Gross Domestic Product jeb GDP). Tas ir ievērojams pieaugums, jo 2023. gadā divu procentu kritēriju izpildīja tikai 11 no 31 NATO dalībvalsts. Lasīt vairāk ...



Putins netaisās atkāpties


Juris Lorencs 13.02.2024

Amerikāņu polītiskā komentētāja Takera Karlsona intervija ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Šīs intervijas nozīmi nevar novērtēt par zemu. Ieskatam daži komentāri, ar kuriem sociālajos tīklos dalījušies polītikas vērotāji tepat Latvijā. Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks: “Ir pilnīgi skaidrs, ka Takera Putina intervijas rezultāts būs Krievijas propagandas uzvara ASV. Takera klausītāji neies pārbaudīt Putina vēstures fantāzijas, bet tas kalpos iekšpolītiskiem mērķiem, vēl vairāk polarizējot ASV sabiedrību. Šādus žurnālistus sauc useful idiots.” Lasīt vairāk ...



Ukraina. Kaŗš. Pekle


Sallija Benfelde 13.02.2024

Latvijā un citviet pasaulē mediji vēstīja, ka Krievijas armija naktī uz sestdienu, 10. februāri, kārtējo reizi īstenojusi dronu uzbrukumu Ukrainas teritorijai. Tā rezultātā nogalināti vairāki cilvēki, tostarp bērni. Tikmēr frontē aizvadītajā diennaktī notikušas 111 sadursmes. Krievija palaida dronus no Čudas raga okupētajā Krimā un Kurskas apgabala Krievijā. Šo trieciendronu galvenie mērķi bija Odesa un Harkiva. Lasīt vairāk ...



Piezīmes pirms EP vēlēšanām


Sallija Benfelde 07.02.2024

10. februārī Latvijā noslēgsies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 8. jūnijā. Latvijai EP ir deviņas deputātu vietas, un jau tagad ir skaidrs, ka cīņa par šīm vietām būs sīva. Lasīt vairāk ...



Vai Saeima kā ģimenes bizness?


Sallija Benfelde 31.01.2024

Vismaz trīs Saeimas deputāti ir vajadzīgi, lai izveidotu grupu sadarbības veicināšanai ar kādas valsts parlamentu. Tādu grupu Saeimā pašlaik ir 42. Ir arī grupa sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu, kuŗā ir 19 Saeimas deputāti: astoņi no Aināra Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā”, divi no Nacionālās apvienības, trīs no partijas “Progresīvie”, divi no Zaļo un zemnieku savienības un viens deputāts no Jaunās Vienotības, arī viens pie partijām nepiederošs deputāts. Kopš pagājušā gada septembŗa grupas vadītājs ir Ainārs Šlesers. Jāpiebilst arī, ka 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja un tika ievēlēti tēvs un dēls Vilis un Kristaps Krištopani, arī tēvs un dēls Ainārs un Ričards Šleseri. Ķīnas grupā ir gan abi Krištopani, gan abi Šleseri. Lasīt vairāk ...



Eiropas nākotne un EP vēlēšanas


Sallija Benfelde 23.01.2024

Pagājušā gada “Eirobarometra” rudens aptauja liecina, ka Latvijā 42% iedzīvotāju par svarīgāko problēmu, ar kuŗu saskaras Eiropas Savienība (ES), atzīst kaŗu Ukrainā. Vēl 24% Latvijas iedzīvotāju par svarīgu problēmu ES atzīst imigrāciju, kā arī tikpat – 24%, uzskata, ka tā ir starptautiskā situācija kopumā. Lasīt vairāk ...



Lielo vēlēšanu gads


Sallija Benfelde 17.01.2024

Pavisam aplama, Latvijai pat kaitīga ir nostāja, kas jau brīžiem izskan no dažiem polītiķiem, proti, mēs rūpēsimies par Latviju un nevis par Eiropu. Tā faktiski Latvija tiek nolikta pret Eiropu un atgādina Putina nostāju, ka Eiropa ir slikta un nepareiza. Patiesībā tas ir absurds, tā netiešā veidā padarot Eiropu par ienaidnieku. Turklāt kandidēs arī polītiķi, kuŗi vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā runāja par to, ka jādraudzējas ar Krieviju, ka tas ir izdevīgi utt. Tagad, protams, par to viņi klusē, runā par to, kā glābs Latviju un latviešus, bet nav nekāda pamata domāt, ka savus uzskatus par Krieviju viņi ir mainījuši. Tādēļ katra pilsoņa balss, kuŗš ir īsts patriots, šajās Eiroparlamenta vēlēšanās ir svarīga. Lasīt vairāk ...



Gribi mieru, gatavojies kaŗam


Juris Lorencs 17.01.2024

Pamatīgs satricinājums Zviedrijas un Latvijas, patiesībā visas Eiropas informācijas telpā. Drošības polītikai veltītā konferencē, kas 7. un 8. janvārī notika Zviedrijas kalnu kūrortā Selēnā (Sälen), šīs valsts civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bulins (Carl Oskar Bohlin) aicinājis savas valsts iedzīvotājus būt gataviem iespējamam kaŗam. Lasīt vairāk ...






Arhīvs
2024 (18)   
2023 (78)   
2022 (119)   
2021 (101)   
2020 (94)   
2019 (71)   
2018 (76)   
2017 (51)   
2016 (63)   
2015 (88)   
2014 (102)   
2013 (21)   
2012 (12)   
2011 (15)