EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Vçrtîbas un ietekme
129784
Foto: Dmitrijs Suïþics, F64

Sallija Benfelde    05.09.2023

 

 

 

Valdîba top. To veido trîs partijas: Jaunâ Vienotîba (JV), Zaïo un zemnieku savienîba (ZZS) un Progresîvie, kuºiem kopâ ir 52 balsis. Kâ zinâms, Nacionâlajai apvienîbai bija iebildumi pret Progresîvajiem, bet Apvienotajam sarakstam – pret Zaïo un zemnieku savienîbu, jo to veido arî smagos noziegumos apsûdzçtâ un jau pirmajâ instancç notiesâtâ Aivara Lemberga partija „Latvijai un Ventspilij”. Sarunâs par to, kuºa partija strâdâs vai nestrâdâs valdîbâ, ne reizi vien tika sacîts, ka Lembergs taèu vadîðot visu valsti, ja vien kaut kâdâ veidâ bûs saistîts ar valdîbu. Droði vien ir vçrts atgâdinât, ka savulaik Lembergs, kuºð nekad pats nav strâdâjis valdîbâ vai bijis ievçlçts Saeimâ, bieþi vien sçdçja pie galda koalîcijas partiju apspriedçs, un ZZS ir pildîjis viòa vçlmes. Savulaik arî daudz tika runâts par t.s. “burtnîciòâm”, kuºâs Lembergs ierakstîja visus, kuºus atbalstîja ar naudu, ko Latvijâ ironiski dçvçja par “stipendijâm”. Citiem vârdiem sakot, atbalsts idejâm partijâm tika pirkts par naudu. Kaut kâdas burtnîciòas ar ierakstiem, kuºos bija ne uzvârdi, bet daþâdi apzîmçjumi, kratîðanâs tika atrasti, bet ne polîtiíi, ne pats Lembergs neliecinâja pret sevi, tâdçï jâteic, ka tâ bija situâcija, kad viss it kâ ir skaidrs, bet pierâdîjumu îsti nav. Jebkuºâ gadîjumâ pastâvçja un joprojâm pastâv uzskats, ka Lembergs patiesîbâ vadîjis valsti, pats paliekot aizkulisçs. Manuprât, ðis risks pastâv arî ðodien, bet jâteic, ka kopð “stipendijas” laikiem daïa polîtiíu, kuºi, visticamâk, bija tâs saòçmçji, ir prom no polîtikas. Liela daïa Saeimas deputâtu vairs nevar bût ðo “stipendiju” saòçmçji, jo tolaik vienkârði vçl bija pusaudþu vecumâ vai polîtikai nebija pat ne tuvu. Vçrtçjot AS saraksta pausto par ZZS un to, ka ar ðo partiju savienîbu kopâ strâdât nav iespçjams, sabiedriskâs polîtikas centra “Providus” direktore, polîtoloìe Iveta Kaþoka sacîja, ka Latvijas polîtikâ, viòasprât, “ideoloìiskâm atðíirîbâm ir minimâla nozîme tad, kad tiek veidotas valdîbas”, un aiz epiteta “ideoloìiskas atðíirîbas” parasti slçpjas polîtiskie manevri, lai izsistu sev izdevîgâkas pozîcijas un iegûtu papildus vai nu amatus, vai arî populâritâti sabiedrîbâ. Kaþoka arî pauda, ka ka AS nav nekâdu bûtisku ideoloìisku atðíirîbu ne ar ZZS, ne ar Jauno Vienotîbu. Viòa arî atzina, ka bûs interesanti, kâda bûs Apvienotâ saraksta taktika, ja viòi nonâks opozîcijâ, – vai uzturçt retoriku pret ZZS polîtiíi Aivaru Lembergu, vai sâkt manevrçt un meklçt iespçjas tuvinâties ar ZZS, lai varbût kaut kad uztaisîtu kâdu alternatîvu koalîciju.

 

Nacionâlajai apvienîbai iebildumu pret ZZS nebija, toties kâ ïaunums un  gandrîz vai Kremïa partija, kas ir pret Latviju, tika nosaukti Progresîvie. Jau agrâk esmu skaidrojusi, ka Latvijâ jçdziens “kreiss” cilvçku prâtos lielâkoties saistâs ar komûnistiem, Krieviju un okupâciju, aizmirstot, ka sociâldemokrâti ir kreisi un ka viòu galvenâ interese ir atbalsts sociâlajos un arî cilvçktiesîbu jautâjumos. Latvijâ Progresîvie savulaik izpelnîjâs negâtîvu attieksmi, jo viòu programmâ bija ierakstîts, ka nepilsoòiem jâatïauj piedalîties paðvaldîbu vçlçðanâs, kâ tas ir vairâkâs Eiropas valstîs. Protams, teorçtiski tas ir saprotams  – ja cilvçks zinâmu laiku legâli ir nodzîvojis kâdâ valstî, tad var balsot tajâ paðvaldîbâ, kurâ dzîvo. Latvijâ situâcija gan bûtiski atðíiras, piemçram, no Skandinâvijas. Latvijâ nepilsoòi lielâko tiesu vairâk ir orientçti uz Krieviju, daudzi neprot latvieðu valodu un pat negrib mçìinât iegût Latvijas pilsonîbu. Progresîvie ðad un tad runâ un grib rîkoties, balstoties teorijâs, bet ne vienmçr protot savietot teorijas ar reâlo dzîvi. Varçtu teikt, ka ðî partija mçdz izturçties kâ “polîtikas pusaudþi”, bet uzskatît viòus par Kremïa partiju nav pamata. Jebkurâ gadîjumâ, manuprât, var piekrist polîtoloìes Kaþokas sacîtajam par to, ka ne jau ideoloìija, bet ietekme ir tas, kas ir pamatâ AS un NA rîcîbai. Protams, ðo partiju vçlçtâjiem par Lemberga un/vai Kremïa ietekmi tiek skandinâts no rîta lîdz vakaram, un, protams, vçlçtâji tam tic.

 

Lai gan Apvienotais saraksts ir atteicies strâdât valdîbâ, ïoti iespçjams, ka viòi centîsies raisît sarunu par vçlçðanu sistçmas maiòu, un arî Ðlesera partija „Latvija pirmajâ vietâ” (LPV) un Rosïikova “Stabilitâtei!” saka, ka viss notiekot nepareizi tâdçï, ka neesot pareizâs vçlçðanu sistçmas. Diskusijas par vçlçðanu sistçmu manuprât varçtu viest skaidrîbu jautâjumâ par to, vai tieðâm  to mainot, viss kïûs labi un vçl labâk. Satversmç paredzçtâs proporcionâlâs vçlçðanu sistçmas vietâ esot vajadzîga jauktâ, lai vçlçtâji var balsot nevis par partiju un tâs kandidâtiem, bet par „labiem cilvçkiem”. Protams, Satversmç minçto vçlçðanu sistçmu var mainît, ja Saeimâ par to nobalsos nevis vienkârðs vairâkums no klâtesoðajiem, bet kârtîbu, kâdâ izdarâmi grozîjumi Saeimâ nosaka tâs 76. pants. Ðis pants nosaka, ka Satversmi Saeima var grozît sçdçs, kuºâs piedalâs vismaz divas treðdaïas Saeimas locekïu. Grozîjumus pieòem trijos lasîjumos ar ne mazâk kâ divu treðdaïu klâtesoðo deputâtu balsu vairâkumu. Kâ zinâms, citos jautâjumos Saeimas sçde var notikt, ja tajâ piedalâs puse deputâtu. Bet par  vçlçðanu sistçmu, kâ jau minçju, var diskutçt, jo tâda publiska diskusija ir vajadzîga, lai vçlçtâji zinâtu un saprastu, ko sistçmas maiòa var vai nevar dot. Bieþi izskan aizdomas, ka sponsori “pçrk partijas”, lai tâs strâdâtu viòu, ne visas sabiedrîbas un valsts interesçs. Jâteic, ka sponsoriem “nopirkt” tos, kuºi nekandidç no partiju saraksta, bet individuâli, nav grûtâk kâ “pirkt partiju”, solot tâs vadîtâjiem daþâdus labumus un izdevîgumu. Nav tâ, ka valstîs ar jaukto vçlçðanu sistçmu, nav korupcijas, lobçðanas un tml., bet, ja vçlçðanu sistçmas maiòa samazina augoðo spriedzi, to var darît. Gan jâatceras, ka arî sistçmas maiòa prasîs zinâmas finanses jeb naudas tçriòus. Un galu galâ parlaments vienmçr ir sabiedrîbas spogulis. Ja vçlçtâji tieðâm domâ, ka viòiem nav nekâdas atbildîbas par savu izvçli, ka emocijas ir labâkais ceïvedis, ðos grozîjumus Satversmç var izdarît, kâ saka, mîïâ miera dçï. Tikai jârçíinâs ar to, ka vilðanâs pçc tam, visticamâk, bûs vçl lielâka. 

  

 


 

Atpakaï