Fakts. Šā gada Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) konkursā “Sadarbības projekti ar diasporas medijiem 2025” noraidīts laikrakstu “Laiks” un “Brīvā Latvija” kopprojekts ar “Latvijas Avīzi” “Diasporas un Latvijas mediji sadarbībā un vienotībā”. Iemesli dokumentēti divēji: vispirms pienāca ziņa, ka “Noraidīts (nepietiekams finansējums)”, tai sekoja Lēmums nr.253, kurā teikts: “(..) kopprojekta pieteikumam kvalitātes vērtēšanas kritērijos piešķirtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo (..),” tādēļ komisija ieteica Padomei noraidīt projekta pieteikumu.

Nu, tad raudzīsim redzēt, kas tieši bijis par iemeslu skarbajam lēmumam, ar kuru tiek pārtraukts aizvadītā gadā lieliski noritējušais mūsu laikrakstu sadarbības projekts ar lielāko nacionālo laikrakstu “Latvijas Avīze”. Jāpiebilst, ka strādājām ar lielu prieku un entuziasmu – “Latvijas Avīzē” pat parādījās vairākas lasītāju balsis ar atzinī­giem vārdiem par iespēju izlasīt vairāk un dziļāku informāciju par diasporas aktivitātēm, savukārt “Laika” un “Brīvās Latvijas” lasītāji teica atzinīgus vārdus par Māras Libekas, Jura Lorenca un Sallijas Benfeldes profesionālajiem rakstiem. 

Kā zināms, Latvijā joprojām aktuāla ir Diasporas likuma mērķu un uzdevumu īstenošana, ko nevar paveikt bez informācijas. No vienas puses, Latvijā ļoti, ļoti pietrūkst ziņu par “vecās trimdas” un jaunās diasporas ieguldījumu šodien un vēsturē, par kopīgo kultūrtelpu, kas nebūt neaprobežojas tikai ar dziedāšanu Dziesmu svētku koros un dancošanu deju kopās. Savukārt diasporai, īpaši Amerikā, šobrīd ir svarīgi zināt, kas notiek Tēvzemes aizsardzībā (VAD dienests!), politikā, zinātnē, izglītībā, remigrācijas procesos utt. Īpaši, ka sniegtā informācija ir droša, profesionāla, saprotama – kādu to var uzrakstīt tikai augstas raudzes žurnālisti. Bet – ak, vai! – viena no divām vērtētājām/ekspertēm melns uz balta rakstiski apšauba mūsu žurnālistu “spēju sekmīgi īstenot projektu, īpaši oriģinālsatura veidošanā, ņemot vērā, ka daudziem (SIC!) nav atbilstošas profesionālās kvalifikācijas.” Te vietā piebilst, ka “daudzu” jau mūsu nemaz nav – vien četri: Māra Libeka, Sallija Benfelde, Ligita Kovtuna un Juris Lorencs. Minētajām trīs žurnālistēm ir piešķirts Valsts augstākais apbalvojums – Libekai un Benfeldei Triju Zvaigžņu ordenis, Kovtunai – Atzinības krusts un citas balvas par darbu profesijā. Savukārt Jura Lorenca bagāto profesionālo pieredzi žurnālistikā vēl papildina darbs Diasporas organizācijās un Latvijas preses speciālkorespondenta ārzemēs pieredze. Paskatīsimies, kas ir vērtētāji – no 11 ar valsts budžeta līdzekļiem apmaksā­tiem ekspertiem, kas uzņēmušies atbildību lemt par Latvijas valsts budžeta piešķīrumiem presei, nevienam nav profesionālās kvalifikācijas žurnālistikā. Nav arī neviena diasporas pārstāvja.

Kad šo izbrīnu izteicu klātienes sarunā ar SIF sekretariāta direktori Inesi Kalvāni un Padomes priekšsēdi Karinu Ploku, sarunā piedaloties arī Kultūras ministrijas parlamentārajai sekretārei Signei Grūbei, atbilde bija vairāk nekā pārsteidzoša, proti – profesionāļi nepiesakās! Aptaujāju piecus pazīstamus amata brāļus – žurnālistus: vai esat jel kad lasījuši vai redzējuši iespēju pie­teikties lēmējos, tieši neviens neko tādu nebija ne dzirdējis, ne redzējis. Vēl kāds interesants fakts: ekspertu pulkā ir Latvijas Universitātes asociētā profesore Marita Zitmane, kura nu ir lieciniece laikraksta “Diena” tiesvedībā pret SIF, un, jāteic, ļoti nepārliecinoši pamato savus “ekspertes” lēmumus “Dienas Žurnālu” izvērtēšanā finanšu atbalstam no valsts. Ko “vērta” ir vien ekspertes atbilde tiesā: “Pieteikumu vērtēju vairāk no subjektīvā skatu punkta” un “paļāvos uz otra vērtētāja viedokli”! Par to, kāpēc vērtētājos nav diasporas pārstāvja, atbildes nebija.

Minētajā sarunā ar amatpersonām uzdevu vēl vairākus jautājumus, piemēram, par divu ekspertu, kas vērtēja mūsu projektu, diametrāli pretējām domām par tā aktualitāti. Proti, uz jautājumu, vai tad nederētu trīs vai cita nepāra skaitļa ekspertu viedoklis, atbildi nesaņēmu. Līdzīgi kā nesaņēmu ne komentārus, ne atbildes attiecībā uz amatpersonu domām par slēdzienu kvalitāti. Arī par Lēmuma kvalitāti, kurā visas t.s. pretenzijas pret projekta pieteikumu ietērptas vienā 67 vārdu teikumā, kas “aizved” arvien tālāk no skaidrības.

Eksperti uzdod jautājumu – “kā tieši notiks sadarbība satura tapšanā (..), kāds ir sadarbības modelis (..) kā veidosies publikāciju sinerģija (?!-L.K.)” Ja vien eksperti būtu iepazinušies ar mūsu abu redakciju – “Laika” un “Brīvās Latvijas” un “Latvijas Avīzes” aizvadītā projekta gaitā tapušo saturu, šāds jautājums, visticamāk, nebūtu radies. Tas ir izlasāms arī šagada projekta pieteikumā, ja nu to izlasa... Mēs, diasporas laikrakstu žurnālisti, piedāvājam “Latvijas Avīzes” un tās portāla lasi.lv lasītājiem informāciju, kas ir mūsu rīcībā un ko ir svarīgi zināt Latvijā. Un otrādi. Pāris piemēri – raksti par trimdas labdarības darbu Vītolu fondā, Latvijas Universitātes fondā, Amerikas latviešu apvienības nozarē “Drošais tilts”, kas Latvijas izglītībā un zinātnē ienesuši miljonus. Nav noslēpums, ka diasporas prese raksta par notikumiem un personālijām, kas nacionālajā presē parādās maz vai neparādās nemaz. Svaigākais piemērs – 8. maijā Lestenes Brāļu kapos es nesatiku nevienu žurnālistikas “amata brāli”, kas būtu aprakstījis Stāvstropa Latvijas brīvībai pārvešanu, novietošanu un iesvētīšanu Latvijā. Un tas bija ļoti, ļoti svarīgs, vēsturiski nozīmīgs un daiļrunīgs fakts šodienas ģeopolitiskajā situācijā. 

Toties vērtējumā tiek norādīts kā milzīgs trūkums tas, ka “nav paskaidrojuma projekta budžeta pozīcijām.” Augstais Dievs, kam gan citam, ja ne publikāciju tapšanai pēc minimālām likmēm tiek izmantoti tie daži piešķīruma tūkstoši!? Turklāt drīz pēc projekta pieteikšanas, 18. februārī, redakcija saņēma SIF aicinājumu precizēt tāmi. Tajā tika pieprasīts precizēt tāmes pozīciju attiecībā uz administratīvajām izmaksām, lai tā nepārsniegtu 30% no projekta kopējām. To arī izdarījām. Ja ekspertiem radās papildu jautājums skaidrot citas budžeta pozīcijas, kāpēc tas netika uzdots? Mēs taču precīzi pa­skaidrotu, kur tieši nauda tiks izmantota! Katrā ziņā šīs naudas summas ir nesalīdzināmi niecīgākas  par tām, kas tiek samaksātas no valsts budžeta, saudzīgi izsakoties, paviršiem vērtētājiem.

Projekta pieteikums nav ticis skatīts kopumā. Īstenībā gri­bas teikt skaidri latviski – tā ir utošanās, ar mērķi samazināt konkursantu loku.

Toties vairākkārt tiklab Kal­vānes kundze, kā arī Plokas kundze teica vārdus par milzīgo atbildību valsts budžeta naudas izmantošanā. Man jautājums – vai, pieņemot neprofesionālu un paviršu ekspertu slēdzienus, netiek pārkāpts šis – bez ironijas! – svētais noteikums? Vairākkārt nācās dzirdēt arī apgalvojumus “mēs nejaucamies vērtēšanas komisijas darbā” un “mēs paļaujamies uz SIF lēmumiem”, bet vai tā nav skaidra amatpersonu bezatbildība?

Piekasīgs lasītājs teiks – bet kā tad ar mediju neatkarību, saņemot valsts finansējumu? Jautājums vietā, tālab paskaidrošu – valsts sniedz finansiālu atbalstu, lai Latvijas mediji būtu neatkarīgi un sniegtu pārliecinošu informāciju, savukārt SIF šo naudu sadala. Un te nonākam pie valsts naudas “dalīšanas” principiem. Šai pašā konkursā tikpat lielu finansējumu, kāds paredzēts diasporas un nacionālā medija sadarbības atbalstam, saņēma Daugavpils Facebook orgāns “Chayka” (latviski - “Kaija” - putns, kas izpletis spārnus pie krieviskās Daugavpils robežzīmes!). Tas esot integrācijas nolūkos… Atļausiet pasmaidīt! Eksperti “domā”, ka Facebook tas pats medijs vien ir.

Un vēl piekasīgais lasītājs varētu teikt – ja jau jums ar abo­nentu daudzumu un reklāmām vien nepietiek, tad kāda vērtība jūsu medijam? Mana atbilde – pēc šādas loģikas, tie vērtīgākie Tēvzemes preses izdevumi būtu “Kas Jauns” un “Privātā Dzīve”, jebšu tiem visvairāk lasītāju. Piedodiet, kolēģi, kā saka, nekā personīga! Pati ik nedēļu lasu. Bet runa jau ir par būtiskākajiem to trīs i starpā, kas raksturo īstu preses izdevumu – informēt, izglītot, izklaidēt…

Diasporas jeb trimdas preses mediji, cik nu vēl esam, var pastāvēt no diviem avotiem – abonentiem un savas valsts budžeta piešķīruma. Jā, vēl arī no ziedojumiem un diasporas organizāciju atbalsta piešķīrumiem. Izmantošu gadījumu izteikt lielu paldies par atbalstu visiem, kas mūs atbalsta!

Kādreiz iedomāju – ir pašvaldības priekšvēlēšanu laiks, nākamgad kārtējās Saeimas vēlēšanas. Un ja nu kāds, skaidri prokrieviskas partijas vīrs X nostājas manas redakcijas durvīs un teic – “te jums pārdesmit tūkstoši – ielieciet reklāmrakstu!” Es skaidri zinu, ko darītu jeb nedarītu, bet tad arī avīzes izdzīvošana būtu mans lēmums…

Atgriežoties pie virsraksta – nu, vairāk jau posta ar tiem valsts naudas dalītājiem, bet šobrīd turu īkšķi par “Dienas” kolēģiem, lai viņi vinnētu tiesas darbos. Savukārt mani iedvesmo pazīstamā kora “Balsis” un diriģenta Inta Teterovska nesenā uzvara tiesā pār Valsts Kultūrkapitāla fonda klaji netaisnīgo lēmumu. Jā, es arī kā biedrības “Laiks-BL” vadītāja gatavoju pieteikumu tiesai, jo principā nevaru samierināties ar nekompetences un paviršības uzvaras gājienu valsts naudas izmantošanā.

Bet ir arī labas ziņas – projekts “Sabiedriski nozīmīga satura veidošana latviešu valodā dia­sporas laikrakstos “Laiks” un “Brīvā Latvija”” ir apstiprināts, kas nozīmē, ka valsts tomēr atbalsta nozīmīgas profesionālās žurnālistikas dzīvotspēju. Vismaz ar iespējamo mazumiņu… Paldies tiem ekspertiem, kas iedziļinājās un saprata!

Lai veicas visiem maniem kolēģiem diasporas medijos! No tiesas priecājos, ka esat atbalstīti! Turpinām sadarboties!

P.S. Finanšu piešķīruma sadaļā “Sadarbības projekti” nesadalīti palika 17 367,- eiro, kas tika atdoti citu sadaļu projektiem. Īsāk sakot – atņemti minētajiem sadarbības projektiem. Līdz ar to drukātās preses vie­nīgais sadarbības projekts, kas jau gadu bijis veiksmīgi īstenots, netika atbalstīts.

Vai tādu valsts apmaksātu ekspertu, kas bez iedziļināšanās un izpratnes par Diasporas likuma iedzīvināšanu un vienkārši – par diasporas vietu Latvijas kopīgajā ekonomikas, sociālajā un kultūras telpā, iesaistīšana lemšanā par budžeta līdzekļu piešķiršanu vai nepiešķiršanu tiešām būtu lietderīga valsts naudas tērēšana?