EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Vai hokejs apvienos Latviju?
128967
Foto: F64

Sallija Benfelde    30.05.2023

 

 

 

 

"Latvija! Latvija! Latvija! Tik daudz laimgu, smaidou cilvku un tik daudz sarkanbaltsarkano karogu pie Brvbas piemineka Rgas centr Latvija laikam nebija pieredzjusi kop neatkarbas atganas. "Latvija ir liela! T ir Latvijas tautas uzvara!, sacja hokejisti pie brvbas piemineka, kur tos sagaidja trsdesmit tkstoi cilvku. Un tas bija paldies no sirds par atbalstu, kuru puii juta vis pasaules empionta laik. Rgas pil, sveicot komandu, Valsts prezidents Egils Levits sacja: Js uz brdi devt tautai vienotbas sajtu, ka ms saderam viens ar otru, un di bri ir reti. Un t tiem tas bija, ne tikai latviei, ar tie, kuru dzimt valoda nav latvieu, tie, kuri ikdien run krievu valod, empionta laik sauca: Latvija!, trpuies hokeja izlases kreklos Latvijas karoga krss vai turot karogu roks gan Rg, gan Daugavpil, gan citviet Latvij. Hokejs vienoja, uzvara va sajust o vienotbu, pleca sajtu, ko ikdien nereti pazaudjam. Protams, latvieus apvieno dziesmu un deju svtki, kas ir k msu kop sankana no visas pasaules, bet tie nekad t visus neapvieno.

 

Latvijas sabiedrba ir saelta ne tikai etniski, bet etnisk saeltba, kas sev nes ldzi ar pilngi pretjas ideoloiskas nostdnes starp Rietumiem un Austrumiem, ir bstama. s pretjs nostdnes sevii asi jtam pdj gada laik, kad Ukrain notiek kar. Pirmais jautjums, protams, ir par patiesb nenotikuo citu tautbu, it sevii krievu valod runjoo, integrciju Latvij. Jatzst, ka vainot taj ms tomr vispirms varam pai sevi. Ne td, ka nevajjm, smagi nesodjm vai nelikm cietumos, ne td, ka neminjm izstt tos, kuri neprot latvieu valodu un to pat negrass mcties. Ms vienkri miergi visam vm notikt t, k notiek. Un, lai cik neticami tas vartu likties, daudzi joprojm, dzvojot eit, jtas, k Padomju Savienb, jo viu dzvs nekas nav mainjies. Teortiski vii, protams, zina, ka dzvo Latvijas valst, ka t vairs nav Padomju Savienb un ka tdas PSRS vairs sen nav. urnlistu saruns ar iem nu jau gados veckajiem cilvkiem atkljas, ka vii nejt, ka kaut kas btu mainjies, jo vii var un visur run tikai krievu valod, brni un tagad jau mazbrni mcs skols ar krievu mcbu valodu un ldz pat pdjam laikam vii ir svinjui savus okupcijas laika svtkus, gjui saviem karogiem un ziediem godint atbrvotjus no faistiem, pat nepieminot un nezinot par sabiedrotajiem, nezinot, k un kpc sks Otrais pasaules kar, pat nenojauot par Hitlera un Staina sadarbbu ldz t skumam. Jo viu skols par to nerunja, viu sabiedrb ar par to nezinja un neinteresjs. Tagad pki viiem atgdinm, ka te ir Latvija, te latvieu valoda ir valsts valoda un te ir citi likumi un cita izpratne par vrtbm.

 

Protams, valodas zinanas vajag prast, jnodroina latvieu valodas kursi un, protams, svtkus ar saviem karogiem un Staina portretiem, Krievijas armijas forms vii var svint Krievij, ne Latvij. Tomr manuprt ir viet atcerties, ka ar naidu neko pankt nevar jeb k k saka sen zinms sakmvrds miers baro, nemiers posta. Nav iespjams pankt s laik to, kas nav izdarts 30 gados, piespieot ar varu. Acmredzot ir jprot atrast ar pozitvais, vienojoais, bs vajadzga ar pacietba. Zinm mr pret iem iedzvotjiem ir jizturas k pret migrantiem, kurus jintegr sabiedrb, neaizmirstot ar piekljgi, bet noteikti prast no viiem Latvijas likumu un vrtbu ievroanu. Ne velti socioloiskie ptjumi liecina, ka vislielk nozme integrcijas veicinan ir uzemoajai sabiedrbai ttad mums, Latvijas pilsoiem. Piemram, domju,ka pdj laik diezgan populrais sauklis: Atkrieviskosim Latviju! var radt tikai vl papildu naidu starp latvieiem un krievu valod runjoajiem. Manuprt drzk vajadzgs rlietu ministra Edgara Rinkvia nesen kd diskusij sactais, ka vajadztu domt: Latviskosim Latviju! Jebkur gadjum tas nebs izdarms ne viegli, ne tri un ne ar naidu, un ar varu. Lojalitte nerodas, ar varu spieot mlt Latviju.

 

Tomr vl daudz bstamki manuprt ir tie, kuri ir Latvijas pilsoi, daudzi no kuriem ar pc tautbas ir latviei, ne viens vien ir ievlts ar Saeim, bet vius interes ne jau Latvija. Protams, vrdos viu lielko tiesu Latviju ml bezgalgi, un pirms Krievijas pla iebrukuma Ukrain pagjuaj gad, nereti tik pat skai mlja Krieviju. Tagad par Krieviju klus, tikai visu laiku lojas, ka krievu valod runjoajiem eit neesot tiesbu, patiesb ar to domjot, ka viiem nav priviliju.

 

Sestdien, 27. maij, Rgas centr, pie Brvbas piemineka uz akciju pret valdbas stenoto poltiku, kas vairk gan izskatjs, k aicinjums uz apvrsumu, pulcjs vairki tkstoi cilvku. Latviski kltesoos uzrunja partijas "Latvija pirmaj viet" lderis Ainrs lesers, savukrt partijas "Stabilittei" vadtjs Aleksejs Rosikovs uzrunu teica krievu valod. Protams, atklti neviens glui neaicinja kaut ko tdi dart, tika runts par valdbas darbu, par to, ka skols bs jmcs tikai latvieu valod. Un, protams, Latviju laimgu padart vartu tikai tad, ja lesers un Rosikovs btu valdb. Vl mart partijas konferenc, Ainrs lesers sav run atklti teica: Ja Plns ir prezidents, tad Karia nav. Nevajag tautai gaidt un mocties, redzot Kariu un Levitu vl trsarpus gadus. Ms strdsim pie t, lai vius abus iznes ar kjm pa prieku. Tobrd Plns vl pat nebija apstiprinjis, ka kandids un Apvienotais saraksts vii nebija izvirzjis. odien, 29. maij, lesers pazioja, ka atbalsts Plnu prezidenta vlans, acmredzot cerot kdus poltius iznest ar kjm pa prieku. Savukrt Rosikovs jau aprl ir atklti melojis par Valsts prezidenta Egila Levita pilsonbu tiesaiste socil tkl TikTok, sakot: Mums ir svargi, kas notiek eit, nevis pie jums tur, Rietumos. Ms atirb no jums, Egil Levita kungs, esam eit dzimui un eit dzvojam. Mums atirb no jums ir tikai viena, Latvijas pase, kuru ms mlam un cienm.

 

o polttiu rcba neprsteidz, bet prsteidz tas, ka Drobas dienestiem joprojm izskats, ka viss ir krtb un ka ie cilvki un viu tuvkie atbalsttji joprojm nav saukti pie atbildbas. Ms, protams, varam izmisgi censties integrt sabiedrb cilvkus, kuri lg nesaprot un negrib saprast, ka dzvo Latvij, bet k integrt Latvij Saeimas deputtus? 


 

Atpaka