
.jpg)
Sallija Benfelde 23.05.2023
Dizaina grafiíe Sandra Oðiòa un viòas dzîvesbiedrs fotografs Valdis Oðiòð ir izglîtîbas un kultûras atbalsta biedrîbas “Balta” dibinâtâji un iedvesmotâji. Par biedrîbu viòi mâjaslapâ raksta: “Katram projektam – blogam, mâcîbu kursam, grâmatai, izstâdei vai pçtîjumam iesaistâm daþâdus dalîbniekus, cilvçkus, kuºi rok dziïumâ un kuºu aizrautîba ir lipîga. Mums ir svarîgi iesaistît daþâdu paaudþu cilvçkus, radoðus, iedvesmojoðus, trakus spridzekïus vai intravertus urbçjus, kuºu daþâdais pasaules redzçjums krâðòo mûsu dzîvi.“ Jâpiebilst, ka “Baltas” projekti nav klasiskie biznesa projekti, tie ir Oðiòu sirdsdarbi, kas ïauj nopelnît arî dieniðío maizîti. “Biedrîba ir kâ mûþa darbs,” saka Valdis. Projektu sarakstâ ir gan Etnografiskâ ekspedîcija, gan “Garðîgâ Latvija”, ir izdotas vairâkas grâmatas, arî kalendâri ar Latvijâ augoðâm puíçm, 2023. gada kalendârs “Klusuma daba” ar Valda fotografijâm.
Mâkslas un dzîves skola
Sandra ir rîdziniece, astoòdesmitajos gados beigusi Lietiðíâs mâkslas vidusskolu. Viòa teica, ka laika gaitâ iemâcîjusies strâdât ar tekstiem, var gleznot – ar krâsâm, ar datoru, ar vârdiem. “Savulaik gribçjâm, lai arî citi var mâcîties, abi ar Valdi 2005. gadâ atvçrâm firmu „DigitalGuru”, kuºâ ir kursi, meistarklases un datorapmâcîba. Tajâ esam mâcîjuðies arî paði, tajâ var apgût radoðajâ darbâ un uzòçmçjdarbîbâ vajadzîgâs digitâlâs prasmes. Mums ir bijuði noðu digitâlâ pieraksta kursi, Valdis mâca arî fotografçt. Tas ir mûsu nopietnâkais maizes darbs, pârçjie ir mîlestîbas darbi,” stâsta Sandra. Savukârt Valdis ir madonietis, beidzis mçbeïu galdnieka arodu Cçsîs. Interesanti, ka tâ laika skolas telpâs tagad atrodas Pasaules latvieðu mâkslas centrs. Interesants ir Sandras un Valda satikðanâs stâsts, kad vaicâju, kâ viòi iepazinâs, abi smej, ka viòiem bija dienesta româns. Tolaik, beidzot skolu, kas deva arî profesiju, bija vajadzîgs vai nu pieprasîjums no darba vietas, vai arî valsts nosûtîja uz kâdu vietu strâdât.
Sandra atceras, ka nosûtîjums, visticamâk, bûtu bijis uz Balvu pusi, un uz turieni deviòpadsmitgadîgajai meitenei lâgâ tomçr neesot gribçjies braukt. Sandras mamma izmisîgi meklçjusi darba vietu meitai, vienîgais, ko viòa atradusi, bijusi mâkslinieciskâs raþoðanas darbnîca Brîvprâtîgo ugunsdzçsçju biedrîbâ (BUB). Tâ arî raþoja daþâdus aìitâcijas materiâlus, brîdinot cilvçkus bût uzmanîgiem, lai neizceïas ugunsgrçki. Sandra aizgâjusi pçc pieprasîjuma, darbnîca bijusi divstâvu koka mâja Stabu ielas galâ. Priekðnieks sacîjis, ka aizvedîs Sandru apskatîties, bet ka viòa noteikti tur negribçðot palikt. “Atbildçju, lai parâda to darba vietu. Mâjiòâ man viss ïoti patika, tur bija krâsu bundþas, sietspiedes râmji un sieti. Otrajâ stâvâ bija izgulçts dîvâniòð, kastes ar tukðâm kefîra pudelçm... Man tur patika, un teicu, ka palikðu, gribu tur strâdât. Priekðnieks atteica, ka tas nav nopietni, lai meklçju kaut ko citu, bet es nepiekritu. Tâ 1. augustâ sâku strâdât. Atnâcu uz darbu un satiku Valdi Oðiòu, jo viòam, iebraucçjam no Madonas, îsti nebija kur dzîvot. Viòð tur gan dzîvoja, gan strâdâja. Iespieda sietspiedç visdaþâdâkâs lietas. Pçc darba, vakaros, sâkâs îstâ dzîve. Pie Valda nâca draugi no Mâkslas akadçmijas, tâ bija kâ Akadçmijas filiâle. Nâca Andris Breþe, Ojârs Pçtersons, Ivars Mailîtis – drukât grafikas, savus mâkslas darbus, jo tolaik Latvijâ sietspiedç nebija neviena labâka meistara par Valdi,” atceras Sandra. Valdis papildina, ka tur tieðâm bijusi kâ Mâkslas akadçmijas filiâle, kursa darbus un diplomdarbus nâkuði drukât studenti, un Sandra piebilst, ka vçl ðodien Mâkslas mûzejâ var redzçt izstâdi “Mûra nojaukðana”, kuºâ ir Valda un Andra Breþes un Andras Neiburgas kopîgs mâkslas darbs no tâ laika. Sietspiede bija saistîta ar fotografiju, vispirms attçls bija jâdabû uz filmâm, un Valdis apguva fotografçðanu. Tâ toreiz sâkâs viòa fotografa darbs, turklât vçlâk Valdis arî mâcîjâs pie foto meistariem “DigitalGuru”. “Tâ bija îsta radoðâ dzîve, es biju fascinçta no tâs, sapratu, ka neko citu es nemeklçðu. Togad Mâkslas akadçmijâ neiestâjos, jo man gribçjâs vispirms mazliet pastrâdât. Tur es iemâcîjos ïoti daudz. Pçc diviem gadiem apprecçjâmies ar Valdi. Iestâjos Akadçmijâ, bet pçc kâda laika sapratu, ka rûpnieciskais dizains mani nesaista, bet uz citu nodaïu - uz grafisko dizainu nevarçja pâriet. Aizgâju no Akadçmijas, jo man bija iespçja mâcîties strâdât uz makintoða datoriem, kas tikko bija ienâkuði Latvijâ. Tas bija vçl pirms laikraksts “Diena” sâka strâdât ar datoriem, ar kuºiem tapa avîze. Latvija kïuva brîva, viss kïuva tik interesants un valdzinoðs, visu gribçjâs pamçìinât,” atceras Sandra.
Toreiz arî tapa latu dizains, jo Latvija atjaunoja savu naudu. Latu papîrnaudas dizains tapa kâ kopîgais Valda un Imanta Þodþika darbs, viòi bija atjaunoto latu papîra naudas zîmju digitâlo attçlu grafikas un dizaina autori, jo uzvarçja konkursâ. Tâ bija pasaulç pirmâ digitâli veidotâ nauda.
Vaicâta, vai Valdis kâdreiz mâjâs arî kaut ko uztaisa no koka, Sandra saka, ka skaistâkais, ar ko viòa lepojas, ir garðaugu kastîtes ârâ pie sienas, kuºâs aug estragons, timiâns, dievkociòð un smejas, ka Valdis perfekti protot asinât naþus, kas viòai virtuves darbos ir ïoti svarîgi. “Domâju, ka par to mani apskauþ visas manas draudzenes un radinieces,” smaida Sandra.
Oðiòiem ir meita Milda un dçls Mârcis. Meita dzîvo Rîgâ, pabeigusi divas mâkslas skolas un Mâkslas Akadçmiju. Kâdu laiku strâdâjusi Jaòa Rozentâla Rîgas Mâkslas skolâ. Paticis gan darbs, gan kolçìi bijuði ïoti labi, bet slodze milzîga, un alga tik maza, ka aizgâja no skolas un tagad strâdâ “DigitalGuru”. Dçls dzîvo Austrijâ, Vînç, strâdâ vçstniecîbâ un ðogad pabeigs filozofijas studijas augstskolâ. Viòð dzied latvieðu korî, un ar savu kori piedalîsies dziesmu svçtkos ðovasar.
Grâmatu stâsti
2016. gadâ grâmatâ „Koronetes” 184 lappusçs publicçta tekstilmâkslinieces Edîtes Pauls-Vîgneres pusotra gada laikâ radîto 80 vainagu, kroòu, tiâru, diadçmu un galvassegu kollekcija, papildinâta ar Noras Ikstenas esejâm. Teksti tulkoti arî angïu valodâ. Paðlaik top grâmata “Ak, sievietes”, kuºâ bûs skatâmi citi Edîtes Pauls-Vîgneres darbi un arî stâsti no viòas dzîves. Savulaik 2009. gadâ Dekoratîvâs mâkslas un dizaina mûzejâ bija skatâma mâkslinieces Edîtes Pauls-Vîgneres personâlizstâde “Ak, sievietes!”, par kuºu viòa sacîja: “Laika gaitâ esmu sapratusi, ka ne tikai dzîvîbas noslçpums ir sievietç, viòa ir stipra, varoða un garîga bûtne.” Un tagad top grâmata. Abu grâmatu – “Koronetes” un “Ak, sievietes” fotografiju autors ir Valdis Oðiòð. Biedrîbas paspârnç iznâkuðas arî vairâkas grâmatas ar latvieðu fotografu darbiem: Gvido Kajona “Tçma 011”, kuºâ melnbaltâs fotografijas tapuðas Padomju Latvijas laikâ un vispirms bija skatâmas izstâdç. Savulaik tika arî izdota izcilâ mâkslinieka Ilmâra Blumberga illustrçtâ grâmata, kuºâ iekïauti antîkâs literâtûras pieminekïi, divi Hçsioda eposi – “Teogonija” un “Darbi un dienas” Augusta Ìiezena tulkojumâ un Âbrama Feldhûna redakcijâ.
2016. gadâ Sandra un Valdis izdeva arî grâmatu “Eiropas vçsture latvieðu virtuvç” ar Valda fotografijâm un Sandras rakstîtajiem tekstiem.
“Garðîgâ Latvija” un Annas stâsts par rupjmaizi
Vispirms tapa blogs “Garðîgâ Latvija”, kuº atrodami stâsti un receptes aptuveni no 50 pasaules valstîm. Blogs tika izveidots, jo bija 2008. gads, smaga krize. Daudzi aizbrauca no Latvijas, pajuka arî Sandras un Valda bizness. Sandra atceras, ka cilvçki neko negribçja, nevienam neko nevajadzçja, tâpçc ideja bija pastâstît par latvieðu receptçm, par bçrnîbas garðu, kas bieþi saista ar Latviju arî tos, kuºi aizbrauc, neïauj to aizmirst, jo Latvijâ tieðâm ir labi çdieni, labi produkti citâs valstîs pietrûkst gan meþa zemeòu, gan daudzu Latvijas âbolu ðíiròu. „Vâcot receptes no draugiem un paziòâm, tâs meklçjot, bija redzams, ka ietekme mûsdienu virtuvç ir no visdaþâdâko tautu virtuvçm, no tiem, kuºi mûs gadu simtos iekarojuði, kâdas tautas te gâjuði pâri, bet nav tâ, ka latvieðiem nebûtu arî savu recepðu. Apvienojoties mûsu virtuves garðâm un tradicijâm ar visâm tâm ietekmçm, ir izveidojusies latvieðu ðodienas virtuve,” teic Sandra. Pçtot receptes, tapa grâmata “Eiropas vçsture latvieðu virtuvç”. Grâmatâ gan nebija tâs receptes, kuºas ir tikai latvieðu, jo to nav maz. Vçl bûs cita grâmata, tikai par latvieðu virtuvi, un tâ paðlaik top.
Runâjot par çdieniem un receptçm, pastâstu Sandrai, ka jau sen latvieðu iecienîto çdienu – karbonâdes, gatavoju tikai, pirms cepðanas apslakot ar îstu citrona sulu un tad kâdu laiciòu ïaujot karbonâdei marinçties. Sandra smej, ka tas nâk no Vînes virtuves, bet Valdis piebilst, ka vienmçr jau var kabatâ nçsât citronu, ja citu gatavotâs vairs tâ negarðo. Sandra arî pastâsta interesantu aizkustinoðu stâstu par rupjmaizi, kuºas pietrûkst tik daudziem latvieðiem ârvalstîs, un te Sandras stâsta fragments no bloga par Annu Romanovsku, ar kuºu Sandra mâcîjâs vienâ laikâ Lietiðíâs mâkslas vidusskolâ. Drîz pçc skolas beigðanas, Anna apprecçjâs un aizbrauca uz Kanadu.
“Par Annu es neko vairâk nezinâju lîdz laikam, kad 2021. gada pavasarî pandçmijas laikâ, sçþot mâjsçdç, sâku vâkt materiâlus, lai rakstîtu grâmatu par skolas laika atmiòâm. Kursa biedri dalîjâs ar kontaktiem sociâlajostîklos. (..) Tâ es feisbukâ sakontaktçjos ar Annu. Biju ïoti pârsteigta, kad Anna man atrakstîja vçstuli. Viòa uz laiku ir iebraukusi Latvijâ un no Kanadas man atvedusi paðas ceptu maizi. Rudzu ierauga rupjmaizi, ko cep nu jau kâdu laiku. Visu procesu nâcies apgût paðai, sâkot no ierauga gatavoðanas, beidzot ar receptes pieslîpçðanu. Jo rupjmaize ir vienîgais Latvijas çdiens, tâ bçrnîbas garða, kuºas ïoti pietrûcis, dzîvojot Kanadâ. Maizi pçc atveðanas Anna bija sasaldçjusi un pirms mûsu tikðanâs atlaidinâjusi. Viòa to uzkarsçja uz pannas kopâ ar sviestu, un tâ bija viena no garðîgâkajâm rupjmaizçm, ko esmu çdusi. Tik ïoti îpaða, ar stâstu.”
Un îpaðs un aizkustinoðs ir arî Annas nopublicçtais stâsts blogâ, te ieskats viòas stâstîtajâ: “Es ïoti satuvinâjos ar mammas mâsîcu Marutu Rei (Ray), dzimuðu Maruta Lietiòð, kuºa pçc Otrâ pasaules kaºa bçgïu gaitâs kopâ ar vecâkiem emigrçja uz ASV. Pçc pârceïoðanas pa daþâdâm pilsçtâm Maruta beidzot nonâca Ðarlotsvilâ (Charlottesville). Kâdu laiku viòa dzîvoja arî Òujorkâ, kur latvieðu kopiena ïoti stingri turçjâ skopâ. Ðajâ Òujorkas latvieðu kopienâ bija kâda sieviete, kuºai bija laba rupjmaizes recepte. Viòa to ïoti glabâja un nevienam nedeva. Viòa pati gribçja bût vislabâkâ maizes cepçja Òujorkâ. Ðîs sievietes meita domâja, ka tâ nedrîkst darît, ka tâ nav pareizi. Viòa nozaga mammai recepti un dalîjâs ar draudzençm. Un tâ Maruta, manas mammas mâsîca, tika pie tâs receptes. Recepte ir uzrakstîta angïu valodâ. (..)Kad sâkâs pandçmija, teicu Marutai, ka es pati gribçtu cept maizi, Maruta man iedeva to recepti. Es nekad mûþâ nebiju cepusi maizi, man nebija, kam paprasît padomu. Un es sâku meklçt internetâ. Un atradu “Garðîgo Latviju”, Sandras blogu. Un man tas tâ palîdzçja! Es izlasîju visu: kâ taisît ieraugu, kâ cept maizi, kas notiks, ja bûs par daudz ûdens vai par maz, man tas ârkârtîgi palîdzçja un ïoti iedvesmoja. Un tâ es pati sâku cept rupjmaizi. Un es toreiz nolçmu: kolîdz nâkamo reizi braukðu uz Latviju, es to recepti vedîðu atpakaï. Jo tai ir jâbût Latvijâ.”
Par çdieniem Sandrai ir daudz stâstu, tie lasâmi arî blogâ www.garsigalatvija.lv, un viòa teic, ka patiesîbâ mçs esam atvçrti pret pasaules garðâm, bet laukos joprojâm vairâk kafejnîcâs sastopamas klasiskâs karbonâdes un kotletes, ðokolâdes krçms ar ogu íîseli. Tomçr tas netraucç latvieðiem baudît un priecâties par çdienu. “Kâ teica Imants Ziedonis – latvietim vajag maizi un dziesmu!”, sarunu beidzot saka Sandra un Valdis.
Atpakaï