Jau otro gadu Eiropas Savienības Sanfrancisko nodaļa rīko īpašu brīv­dabas pasākumu – Eiropa Zelta vārtu parkā ar mērķi iepazīstināt plašu ASV sabiedrību ar Eiropas dažādo valstu kultūru. Ziemeļkalifornijas latviešu biedrība (ZKLB) ar lieliem panākumiem šogad repre­zentēja Latviju, par centrālo figūru izvirzot visiem labi pazīstamo filmas “Straume” kaķi. Ap diviem Latvijas stendiem vienmēr drūzmējās daudzi apmeklētāji – gan lieli, gan mazi. Visi gribēja nofotografēties ar lielo draudzīgo kaķi vai ielikt savu seju foto stenda ovālā un kļūt par latviešu tautumeitu vai tautudēlu. Tāpat rinda vienmēr stāvēja, lai pagrieztu Laimes ratu, kur laimestos Latvijas konfektes, uzlīmītes ar melno kaķi un tūrisma bukleti par Latviju un Rīgu, bez tam apmeklētāji varēja aplūkot arī latviešu tradicionālo mūzikas instrumentu kokli. Latviešu folkloras kopa “Sanfrancisko migla” uzstājās krāšņos tautas tērpos īsti latviskā noskaņā, un bija prieks par skatītāju uzmanību un atsaucību.

Jautāju ZKLB priekšsēdei Astrīdai Ramanei par to, kā radās ideja un drosme piedalīties tik vērienīgā pasākumā. 

“Par lielo pasākumu Eiropa parkā biedrību uzrunāja Ziemeļkalifornijas Goda konsule Laura Ramane,” stāsta Astrīda. “Man tas likās ļoti labs pasākums, un kopā ar brīvprātīgajiem palīgiem no ZKLB uzņēmāmies piedalīties. Komandā strādāja Gerda Ogriņa, Ziemeļkalifornijas latviešu skolas pārzine, Una Veilande, ZKLB sekretāre, bez tam Latvijas stendā visu dienu nepagurstoši strādāja daudzi brīvprātīgie palīgi. Māra Lindes vadībā tika sagatavots folkloras kopas “Sanfrancisko migla” priekšnesums, mākslinieki Laima un Kolins Nittas izveidoja skais­tu fotogrāfiju stendu ar latviešu tautastērpiem, bet diakone Guna Reins un Dienvidkalifornijas latviešu biedrības priekšsēdis Dāvis Reins atveda “Straumes” kaķi no Losandželosas. Liela daļa apmek­lētāju pazīst filmu “Straume” un tās melno kaķi, un tas ļoti palīdz arī Latvijas tēla atpazīšanai.”

Jautāju Gerdai Ogriņai, vai Amerikas publika zina, kas ir Latvija?

G. Ogriņa: “Apmeklētāji ir dažādi – ir tādi, kas pat bijuši Baltijas valstīs, arī Rīgā, bet ir citi,  kas zina Eiropu kopumā, bet par Latviju nav dzirdējuši.

Mūsu stendā ir lieliska iespēja iepazīt Latviju no ceļotāja skatu punkta. Mums ir dažādi ceļojumu bukleti un kartes, un mēs rosinām, lai tie Amerikas iedzīvotāji, kas vēlas ceļot uz Eiropu, izvēlas kā ceļojuma galamērķi arī Latviju. Liels pal­dies Latvijas vēstniecībai ASV, kas palīdzēja sagādāt šos materiālus.”

Cilvēkiem tiešām patīk nofotografēties krāšņajos latviešu tautas tērpos foto stendā un tikpat liels entuziasms vērojams, fotografējoties ar kaķi. Vai “Straumes” kaķi cilvēki atpazīst?

G. Ogriņa: “Man bija ļoti liels pārsteigums, ka lielākā daļa cilvēku, kas pienāk pie Latvijas stenda, ir sajūsmināti: “Jā, šis ir tas kaķis, un es redzēju filmu!”. Jāsaka, ka apmēram 80% apmeklētāju atpazīst “Straumes” kaķi, un tas ir ļoti veiksmīgs Latvijas prezentācijas tēls.”

Folkloras kopa “ Sanfrancisko migla” pārstāvēja Latvijas kultūras tradīcijas ar tautasdziesmu priekšnesumu. Kopas sastāvs ir dinamisks, mainīgs, un stiprā folkloras tradīcija piesaista arvien jaunus dalībniekus. Šoreiz sarunājos ar “Sanfrancisko miglas” dalībniekiem Ingu un Frederiku Pīterbākiem, kas kopai pievienojušies tikai šogad, pie tam kopā ar vecākiem uz skatuves kāpa arī viņu četrus gadus vecā meitiņa Marselīna.

Pīterbāka: “Šīs bija manas ugunskristības uzstājoties kopā “Sanfrancisko migla”. Kaut arī dzīvoju Amerikā, man ir ļoti svarīga latviskā kultūra, un kur vēl labāk to atrast ja ne folkloras kopā. Man ir ļoti paveicies, ka arī mans vīrs, kurš ir amerikānis, ļoti interesējas par visu latvisko.”

Kopa “Sanfrancisko migla” dzied latviešu valodā, tātad Amerikas publika vārdus nevarēja saprast. Kā jūs izvēlējāties repertuāru, lai tas tomēr būtu pietiekami saistošs?

Pīterbāka: “Dziesmas tika izvēlētas, lai tās raksturotu latvisko kultūru un lai tās būtu arī dažādas. Piemēram, viena ir par tālu dziedāšanu, pāri kalniem, pāri jūrām – “Aurēdama vēja māte”. Otra – sieviešu feministu dziesma, ko labi pazīstam – “Div‘ pļaviņas es nopļāvu”, jo senlaikos pļaušana nebija sieviešu darbs. Tomēr te ir dziesma par stipru latviešu sievieti, kas pati pļauj, bet palīdzību lūdz tikai sienu samest kaudzē.”

Biju starp klausītājiem, un publikas bija daudz, cilvēki bija sasēduši zālītē, aizmugurē daudzi arī stāvēja kājās. Pēc aplausiem spriežot, likās, ka publika ir atsaucīga. Kāda sajūta bija uz skatuves, dziedot pilnīgi ameri­kāniskai publikai, kas nesaprot arī dziesmu vārdus?

Pīterbāka: “Bija ļoti patīkami, ka cilvēki tiešām klausījās. Kaut arī vārdus cilvēki nesaprata, caur mūziku tomēr var nodot vēstījumu un parādīt dziesmas dvēseli. “Sanfrancisko miglas” kodolu veido Māra Linde un Karīna Vasiļev­ska-Das, un viņām ir tas īstenais latviskums sirdī un balsīs arī. Mēs pārējie pievienojāmies un dziedam līdzi.”

Mans ceļš tālāk veda pie izcili skaistā latviešu tautas tērpu fotogrāfiju stenda, kur sastapu stenda veidotājus Kolinu un Laimu Nittas.

Kā radās ideja par fotografēšanās stendu ar latviešu tautastērpiem?

K. Nitta: “Mēs ar Laimu ap­sē­   dāmies un sākām apmainīties idejām un pamazām arī pētīt latviešu tautastērpu attēlus etnogrāfijas grāmatās.”

L. Nitta: “Izvēlējāmies Ventspils tautastērpu sievietes tēlam un Nicas tērpu vīrieša tēlam. Galvenais darbs bija sagatavoties. Es uzvilku tautastērpu, un mēs uzņēmām daudzas fotogrāfijas, lai varētu redzēt, kā tērps kustas staigājot, izmēģinājām arī dažādas gaismas.”

K.Nitta: “Es gribēju šo pāri attēlot kustībā, ejot pa ceļu. Attēls līdz ar to ir aktīvs, un tas nāk ar savu emocionālo stāstu.”

Pie Latvijas stenda uzrunāju vairākus pasākuma apmeklētājus ar jautājumu, vai viņi kaut ko zina par Latviju un arī vai pazīst “Straumes” kaķi. Mani pirmie sarunas biedri izrādījās tūristi no Francijas. Protams, viņi zināja Latvijas vārdu, bet apmeklējuši Latviju nebija. “Straumes” kaķi atpazina, bet filmu nebija redzējuši un nezi­nāja, ka tās veidošanā piedalījās arī Francijas komanda. Pēc tam sastapu divas jaunas sievietes no Sanfrancisko. Apmeklēt pasākumu Eiropas parkā viņas bija ierosinājusi franču valodas skolotāja. Meitenes bija redzējušas filmu “Straume”, bet nezināja, ka stāsts par kaķi radies Latvijā. Pēc tam uzrunāju cilvēkus, kas bija tūristi no Āzijas un angliski nesaprata ne vārda. Vēl sastapu kādu kungu, kas dzimis Peru, bet vecvecāki no mātes puses nāk no Latvijas, un Latvijas stendu viņš apmeklēja kopā ar dēlu. Patiesi, apmeklētāji dažādi, bet skaidrs, ka katrs no viņiem aiznesīs sev līdzi kādu izpratnes mirkli par Eiropas valsti, kas saucas LATVIA.

Latvijas stendu organizēja Ziemeļkalifornijas latviešu biedrība un komandā strādāja: Astrīda Ramane, Gerda Ogriņa, Una Veilande, Māra Linde, Inga un Freds Pīterbāki, Laima un Colin Nitta, Aleksandrs Stepāns, Kamila Vanadziņa, Karīna Vasiļevska-Das, Andrejs un Natālija Salmiņi, Marks Goldmans. Māras Lindes vadībā folkloras kopa “Sanfrancisco Mig­la” uzstājās uz lielās skatuves ar kuplu skaitu dziedātāju: Māra un Madara Lindes, Laima Nitta, Freds un Inga Pīterbāki, Dace Samta, Karīna Vasiļevska-Das un viesi no Austrumkrasta - Andris un Daiga Rūtiņi. Paldies Colin Nitta par Foto stenda uzbūvēšanu un uzgleznošanu un Karīnai par puķu vainagiem folkloras kopai. Paldies Gunai un Dāvim Reiniem no Dienvidkalifornijas Latviešu biedrības par ”Straumes” kaķa klātbūtnes iespēju. Īpašs paldies Latvijas vēstniecībai ASV un Mission Latvia par infomatīvo atbalstu. Mēs sirsnīgi pateicamies arī mūsu sponsoriem par dāsno atbalstu: Hilda & Jesse restorānam, Andrim Ramānam, Gerdai Ogriņai, Aleksandram Stepanam, Māritei Grandovskis, Astrīdai Lācītis, Laumai Zuntei, Jēkabam Stikānam.