EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
"Dvseu putenis" visvairk vajadzgs mums paiem
64018

MRA LIBEKA    16.02.2016

 

emot vr pareizjo eopoltisko situciju, ir piencis stais laiks atkal celt gaism vienu no latvieu tautas dzvkajm leendm – ststu par latvieu strlniekiem. To sapratui ar Saeimas deputti un pierui 935 000 eiro no valsts budeta filmas "Dvseu putenis" uzemanai. Filmas kopjs izmaksas tiek plnotas 2,1 miljona eiro apmr, tpc prj naudas summa bs jsavc ziedojumu veid gan no Latvijas uzmumiem, gan ar citiem labdariem, kuriem ir svargi, lai filma taptu un uz ekrniem noktu ldz Latvijas valsts simtgadei.

 

Filmas veidotji aizvadt gada 17. novembr Latvijas sabiedrbai pardja filmas tzeri jeb pieteikumu. Filmanas proves kauju ainu epizodm, kuu rezultt tapis filmas video rulltis, notika 2015. gada pavasar dau poligon. Reisors Dzintars Dreibergs un operators Valdis Celmi aj proces iesaistja lielu komandu, tostarp jaunsargus, Nacionlo bruoto spku prstvjus, aktierus un specefektu specilistus. Video materil ieskaoto mziku radjusi ASV dzvojo latvieu komponiste un " Emmy" balvu ieguvja Lolita Ritmane. Tas ir emocionls skadarbs, ku msdiengas nokrsas savijas ar oriinlu latvieu strlnieka Ja Fria iedziedtu tautasdziesmas ierakstu, ko saglabjis vru kopas "Vilki" vadtjs Andris Balcers. "Ar Jni Friu, kdreizjo 7. Bauskas pulka strlnieku, kur pieredzjis Ziemassvtku kaujas, tikmies 1982. gad maz drza nami Gauj. Viam tolaik bija gandrz 90 gadu, tau atceros viu k kolortu un dzvespriecgu vru, kur daljs savs atmis un dziedja dziesmas," paststja Balcers. 

 

Reisors Dzintars Dreibergs, kur ieguvis maistra grdu kino reij Baltijas kino skol Tallin un kur ir ieguldjis lielu darbu pie filmas "Sapu komanda 1935" par Latvijas basketbolistu izlasi, uzsvra, ka galvenais mris, uzemot mkslas filmu "Dvseu putenis" pc rakstnieka Aleksandra Grna romna motviem, ir izststt vsturiski nozmgu, persongu ststu msdienu kino valod. No gandrz 800 lappuu romna iecerts izveidot filmu, kas attlo galven varoa Artura Vanaga pieredzi Pirm pasaules kaa laik, aizvedot ldz apziai par neatkargas valsts ideju. 

 

Veidojot filmu, iecerts maksimli saglabt Grna spilgto, potisko un dokumentli preczo valodu. Strlnieki prsvar bija sepadsmit, septipadsmit gadus veci zni. Vieni no laukiem, citi – no Rgas. Kds ir zemnieka dls, kuu interes tikai atgrieans sav lauku st, kds cits – stens Grznalna puika. Visi iemesti vien kaa putr, bet mris visiem viens – atgrieans mjs un brva Latvija. Filma paldzs latvieiem apzinties savas saknes un apjaust, cik daudz ir ziedots, lai mums btu sava valsts.

 

Dz. Dreibergs: „"Dvseu putenim" jbt svargam vispirms mums paiem, vienlaikus apzinoties, ka filmas veiksmes gadjum t bs interesanta filma ar pasaules mrog. Skot darbu pie msu veidots splfilmas projekta, komand aicinju radoas personbas ar latviskm saknm, kuas dzvo un strd rzems un kuras sevi pierdjuas, stenojot liela mroga projektus pasaul. Latvieu izcelsmes komponiste Lolita Ritmane, kura dzvo ASV, jau pc pirms msu sarunas bija ar mieru uzskt darbu pie mzikas komponanas "Dvseu putenim". Tas mums ir liels gods, jo Lolitas kompont mzika skan gan Holivudas serilos un animcijas films, gan ar vairks Holivudas lielbudeta films. 

 

Komand ir iesaistjies ar bijuais rdzinieks, reisors un ujorkas universittes profesors Boriss Frumins, kur strdjis gan ar "Oskara", gan citu pasaules kino festivlu nominantiem. Vi turpina darbu pie rakstnieces Mras Svres uzrakstt scenrija, kas iztulkots angu valod. Msu komand ir iesaistts ar ASV dzvojoais latvieu producents Kriss Mathurs, kur ieguvis "MTV" balvas.

 

"Dvseu putenis" ir ststs par oti saretiem laikiem – latviei ir cara armij, cns pret vcieiem, vien brd latviei ir sarkanie, vlk kst baltie... o vsturisko fonu nav viegli izskaidrot visiem saprotam valod, td mums ar savu padomu paldz radoas personbas no rpuses.

 

Lai aplam netiktu pardti vsturiskie fakti, filmas veidotjus konsult vsturnieks Dagnis Dedumietis, kur ir ar Ziemassvtku kauju mzeja direktors."

 

Komand ir iekauts ar Nacionlo bruoto spku virsserants Ziedonis Lomelis, kur dau savas dzves pavadjis kaa apstkos, dienot divas reizes Afganistn un ar misij Irk, bijis ievainots un labi saprot, kas ir kaa ausmas. Ziedonis aizvadtaj gad atteics no filmans liel Krievijas pilnmetras film poltisku motvu d. Viam pieticis ar su brdi Krim, lai atskrstu, kas tur notiek. 

 

"Vi ir cilvks, ku ir vrts ieklausties. Ziedonim ir skaidra nostja, ka dzv nav nekas drausmgks par kau," atzst Dreibergs.

 

Savukrt rakstniece Svre uzskata, ka miera laik, kad cilvki cenas sasniegt materilos labumus, pki prslgt savas domas uz kau ir prk sareti.

 

M. Svre: "odien droi vien lielk daa jaunieu neuzskattu sevi par strlnieku mantiniekiem. Turpretim, ja, nedod Dievs, mums uzbruktu nelabvlgie kaimii, tad domana oti maintos un galu gal daudziem pat nebtu izredu nepiedalties, jo vius iesauktu armij.

 

Lasot grmatas par kau, pai "Dvseu puteni", jtams, ka cilvkus ka prem kas ldzgs patriotiskam trakumam un vii vairs nedom par savu dzvbu, nedom augsts kategorijs, jo pati vriea btba ierauj ka. Vrietis ir dkainis, un kaa jautjum ar dkai ir sava nozme. Ikviens puika tau grib aut. Manuprt, td brd msu puii ne ar ko neatirtos no Grna attlotajiem strlniekiem." 

 

Filmas tapana ir likusi daudziem atirt "Dvseu puteni" un beidzot to izlast. Vairks bibliotks, kop par filmu ska runt un kop pardts filmas pieteikuma video rulltis, Grna romns ir izerts un das bibliotks pat veidojas rindas pc s grmatas. 

 

Dz. Dreibergs:" Pdj laik draugu un paziu lok ir sankuas biekas diskusijas par tmu -, "k btu, ja btu". Esmu patkami prsteigts, dzirdot, ka lielk daa atzst – nebalt dien nevis emigrs, bet cnsies par savu valsti. Ar plintes jau esot saruntas. Tas apliecina, ka valsts k vrtba nekur nav pazudusi. Grns "Dvseu puten" raksta, ka nav aizraujokas sples par kau, bet, nedod Dievs, ldz tam nokt. "

 

Filmu paredzts rdt ar skols, jo msdiens, kad brni un jauniei maz lasa grmatas, tiei ar kino paldzbu viiem tiek dota iespja uzzint vairk par Latvijas sareto vsturi.

 

Prieks, ka jau tagad ir daudz entuziastu, kui no sirds paldz tikai tpc, ka vlas, lai filma btu. Tas attiecas gan uz trpu un rekviztu ziedoanu filmas vajadzbm, gan filmanos masu skatos. Piemram, nesen reisoru uzmekljis kds cilvks, kur mjs atradis divas senas praldes no Pirm pasaules kaa laikiem, bet mazbrni ts uzskatjui par nekam nedergm. Rado komanda priecjas par diem atradumiem un, tuvojoties filmanas brdim, publiski izzios rekviztu pieemanu.

 

Drzum tiks uzskta ar aktieru atlase un filmanas vietu sagatavoana un tiks veikti ar citi darbi, kas nepiecieami, lai filmana vartu notikt bez aizerans.

 

Tiem cilvkiem, kui vlas paldzt, lai "Dvseu putenis" taptu ldz valsts simtgadei, lgums ziedojumus ieskaitt

Swedbanka LV36HABA0551041185860

nodibinjums "3 boli"

Re.nr. 40008178689

 

Visi ziedotji, kui bs financili paldzjui, tiks publiskoti filmas titros.

 


 

Atpaka


Apskatt komentrus (0)



atstj tuku: atstj tuku:
vrds:

JSU KOMENTRS:


Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA