EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Prof. Jnis Vrsbergs Latvija valsts ldzdibintjs
128895
Profesors Jnis Vrsbergs pie darba galda, Stokholm. Fotogrfs nezinms. Avots Madonas novadptniecbas un mkslas muzejs

Pteris Alberts    23.05.2023

 

 

Latvijas Valsts proklamanas akta viengaj  - Via Rdzenieka vsturiskaj fotogrfij treaj lok, ceturtais no kreiss stv Tautas Padomes loceklis Jnis Vrsbergs. Vi ar piedaljs Tautas Padomes sd iepriekj dien, kad lma par Latvijas valsts neatkarbu. 

 

Jnis Vrsbergs dzimis 1879. gada 5. maij Drikjos, Praulienas pagast, Csu apri (tagadj Madonas apri) lauksaimnieka Jkaba un Lzes, dzimuas Tursas, etru brnu imen. Miris 1961. gada 23. februr Stokholm, Zviedrij.

 

J. Vrsbergs beidza Praulienas pagasta Gustava pamatskolu (1888-1890), mcjs audonas draudzes skol (1890-1891) un Jkabpils pilstas skol (1891-1893), beidza Kra Millera privto relskolu Css (1893-1895) un Jelgavas relskolu (1895-1901). K brvprtgais pildja karadienestu Rg (1901-1902). Dienesta beigs saslima ar malriju un ruden nokavja iestanos augstskol. J. Vrsbergs beidza Rgas Politechnisk institta Lauksaimniecbas nodau ar 1. iras mcta agronoma gradu (1903-1908). Vi aizstvja doktora disertciju par tmu Zlju augu sabiedrbas augu rjo auganas apstku veidojums un ieguva agronoma doktora gradu (26.05.1932).

 

Studiju nolk Jnis Vrsbergs gadu pavadja rzems k Krievijas Lauksaimniecbas departamenta praktikants pavkopb un purvkultr, bija  zintnisk komandjum Austrij (Vn, Admont, Alpos), Vcij (Brmen, Minchen, Bernav, Barnau am Chiemsee), Zviedrij (Jenping, Jnkping) un Somij (1910). 

 

J. Vrsbergs bija korporcijas Talavija filistrs (no 04.09.1903).

 

Jnim Vrsbergam bija skanga balss, un viam patika dziedt. Vi dziedja Relskolas kor, k ar vlk Talavijas kor un dubultkvartet, Centrlbiedrbas kor un Pirm pasaules kaa laik - bgu kor Css.

 

Jnis Vrsbergs bija lektors Rgas Piensaimnieku biedrbas kursos un strdja Rgas Lauksaimniecbas Centrlbiedrbas Konsum veikal par technisko vadtju (1908-1909). 

 

Pc rzemju studijm bija jpieem valsts nordta darbavieta un Jnis Vrsbergs ska strdt Krievijas Zemkopbas ministrijas dienest par valdbas specilistu pavkopb un purvkultr Petrozavodsk, Oloecas guber, Karlij (1911-1913). Tai laik vis Krievij pirms via bija oti mazs skaits tdu specilistu.

 

Pc atgrieans Rg vi strdja Lauksaimniecbas Centrlbiedrb, bija pavkopbas un purvu specilists Zemes Kultras biroj (1913-1919), bija Centrlbiedrbas sekretrs (1914-1917), ierkoja paraugu laukus, veica izminjumus un bija lektors lauksaimniecbas kursos vairks viets Latvij (Aloj, Gulben, Lvnos, Raun, Tirz). Bija ar Latvijas (agrk Baltijas) Lauksaimnieka ldzstrdnieks (1907-1929) un redaktors (1914-1917), k ar Brvs Zemes (1920) un Balss (1925-1926) redaktors.

 

Pirm pasaules kaa laik Jnis Vrsbergs dzvoja Css, kur kop ar Vili Olavu nodibinja Baltijas bgu apgdanas komiteju, bija ts valdes loceklis (1915-1917), vadja siena apgdanu armijai, darbojs Vidzemes guberas prtikas komitej (1917), vadja Centrlbiedrbas Priekuu izminjumu saimniecbu (1918), bija Meliorcijas biroja vadtjs un sekretrs (1914) un Lauksaimniecbas sekcijas vadtjs (1914-1917).

 

Rgas Lauksaimniecbas centrlbiedrbas un patrtju biedrbas Konsums pasprn veidojs Latvieu Zemnieku savienba (LZS). Skum LZS tika dibinta zemnieku intereu aizstvanai dads komitejas un padoms. Rg Jnis Vrsbergs kop ar Mieli Valteru un Arvdu Brmeri izstrdja LZS stattus/programmu. J. Vrsbergs bija LZS ldzdibintjs (1917), pirm LZS kongres tika ievlts partijas prezidij, padom, bija padomes pirmais sekretrs k ar valdes pirmais sekretrs (1917-1918). Jnis Vrsbergs bija ievlts Tautas Padom (17.11.1918-1919) un Satversmes Sapulc (01.05.1920.-07.11.1922.) no Latvieu Zemnieku savienbas. 

 

Lielinieku laik J. Vrsbergs uzturjs Priekuos. Pc lielinieku padzanas J. Vrsbergs kop ar Mareru Skujenieku iesniedza Memorandu angu un franu misijs protestjot pret Andrieva Niedras valdbu.

 

Brvbas cs J. Vrsbergs bija izlks un kaa ziotjs enerlim Jnim Balodim, ldz Valkai brauca ar divriteni, atpakaceu veica ar igauu bruoto vilcienu no Valkas ldz Lodei (1919).

 

J. Vrsbergs bija ievlts vairks Tautas Padomes komisijs: agrr, finanu un budeta, izgltbas, nacionllietu, sabiedrisko darbu, un Satversmes Sapulces centrl vlanu komisij. Vi bija referents vairkiem likumiem. 

 

J. Vrsbergu ievlja Latvijas Universittes Organizcijas komisij (04.09.1919.), apstiprinja par mcbspku Latvijas Universittes Lauksaimniecbas fakulttes Augkopbas katedr (05.09.1919.), bija ts vadtjs (1928-1939 un 1941-1944) un viu ievlja par docentu (24.01.1920.). Vi bija fakulttes t saucam kodola loceklis un piedaljs Latvijas Universittes lauksaimniecbas fakulttes organizan un izveidoan. Fakultt vi vienu gadu 1920. gados pildja sekretra un divus gadus dekna pienkumus (1927-1929). No 1932. gada vi bija profesors Latvijas Universittes Lauksaimniecbas fakultt, vlk bija Jelgavas Lauksaimniecbas akadmijas profesors un ts valdes un padomes sekretrs (1939-1940 un 1941-1944). 

 

J. Vrsbergs Latvij ieveda sklu prbaudi. Vi bija Latvijas Agronomu biedrbas prieksdtjs (1923-1935), Baltijas Valstu Agronomu savienbas valdes loceklis un prieksdis (1931-1932), k ar Starptautisk lauksaimniecbas institta (Rom) Technisks komisijas loceklis (1920. gadu beigs). Zintniskos komandjumos bija Igaunij, Lietuv, Holand, Vcij un Skandinvijas valsts.

 

J. Vrsberga dlu Ivaru apcietinja 18.04.1941., Pievolgas kaa apgabala Kaa tribunls piesprieda nvessodu 19.11.1941., ko izpildja kalovas apgabal, Krievij 01.04.1942.

 

J. Vrsbergs bija viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrls Padomes (LCP) Memoranda paraksttjiem. Trimd devs no Skraga (11.10.1944.) un Baltijas jru rsoja pa daai bez motora ar zeli; otro krastu sasniedza Slt, Gotland, Zviedrij (13.10.1944.)

 

Trimd Zviedrij strdja Valsts sklu kontroles stacij (19451950).

 

Stokholm J. Vrsbergs bija viens no Zviedrijas Latvieu centrls padomes (ZLCP) dibintjiem (1953), ievlts padom (1953-1961) un bija padomes prieksdis (1959-1961), k ar bija Stokholmas latvieu draudzes prieknieks (1945), Stokholmas Zemnieku kluba prieksdis, k ar iesaistjs latvieu akadmisko mcbspku un agronomu kops.

 

J. Vrsbergs sarakstjis grmatas Kdras pakaii (1918), Pavas un ganbas (1923), Skandinvijas zems (1923) u.c. Publicjis ap 150 zintniskus un populrzintniskus rakstus lauksaimniecbas jautjumos. 

 

Jnis Vrsbergs ir apbalvots ar Triju Zvaigu ordea III iru (28.04.1927.), Latvijas Republikas Atbrvoanas cu 10 gadu jubilejas medau (1928) un Kultras fonda godalgu (1944) par ptniecbas darbu Seno latvieu laika pareoana un bija studenu korporcijas Gaujmaliete goda filistrs (1927).


 

Atpaka