EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Premjri un principi
126245

Sallija Benfelde    13.09.2022

 

 

Likumi neparedz premjra amata kandidtu nosaukanu pirms Saeimas vlanm, bet vismaz lielkajm vai varas partijm t ir kuvusi par neraksttu tradiciju. Un tiei tpat, k izvloties vlanu apgabalu pirmos numurus, partijas premjra amatam var nosaukt vai nu sabiedrb populrus cilvkus, vai ar profesionus vismaz kd tautsaimniecbas jom citiem vrdiem sakot, gan partijas, gan vltji rkojas pc savas izpratnes un principiem par to, kas ir svargkais. Tiesa gan, vltjiem ir nodergi ar apdomt, vai tas, ka nomintais cilvks ks par premjru, vispr ir iespjams, jo gan pats kandidts pdj brd var atteikties uzemties o atbildbu, gan ar esoo likumu kopums var to neataut. Piemram, 13. Saeimas vlans Nacionl apvienba (NA) gandrz jau tradicionli par savu premjra amata kandidtu bija nosaukusi Eiropas Parlamenta deputtu Robertu Zli, ku nevljs kt par valdbas vadtju, kaut ar tda iespja bija, td galu gal par to kuva Jauns Vienotbas (JV) kandidts Krijnis Kari, ku bija ar mieru zaudt deputta vietu un labo prestiu Eiropas Parlament. Starp citu ldzgi savulaik notika ar Vienotbas premjra kandidtu Valdi Dombrovski, ku nolika mandtu Eiropas Parlament, lai ktu par Latvijas Ministru prezidentu. Gan Dombrovskis, gan Kari uzms valdbas vadanu laik, kad esoo problmu d o amatu citas partijas patiesb pai nekroja, jo bija krizes laiks, kad valdbas lmumi noteikti nav populri un ir maz iespju, ka partijas reitings vartu augt.

 

ogad Nacionl apvienba par savu premjra amata kandidtu ir nosaukusi Siguldas novada domes prieksdtju Ui Mitrevicu. Jauns Vienotbas premjra amata kandidts ir Krijnis Kari. Konservatvie (K) izvirzjui pareizjo tieslietu ministru un partijas lderi Jni Bordnu, bet Attstbai/Par! (A/P!) pareizjo aizsardzbas ministru Arti Pabriku. Apvienotais saraksts (AS), ku tapis no Latvijas Reionu apvienbas, Latvijas Zas partijas, Liepjas partijas un uzmja Ulda Plna neilgi pirms vlanm nodibintas biedrbas prstvjiem, par premjra amata kandidtu izvljuies bezpartijas Uldi Plnu. Domju, ka NA nopietni netraucs tas, ka diasporas vltjiem Mitrevica vrds ir sves, jo partijas atbalsttji biek parasti balso par s partijas idejm, neatkargi no t t, kui kandidti prstv partiju. Saretk, manuprt bs Apvienotajam sarakstam, jo Plna vrds ir ne tikai glui sves diasporai un daai Latvijas vltju, bet Plna vrdam nk ldzi ar savulaik par oligarhu dvt Andra les na. Turklt partiju apvienbai ir labas izredzes iekt Saeim, lai gan, piemram, Zemgales vlanu apgabala pirmais numurs ir Zas partijas lderis Edgars Tavars, kua partija tikai ogad vasar pameta Zao un zemnieku apvienbu un ku vl nesen aizstvja un slavja Aivaru Lembergu. Ar vrdu sakot, izskats, ka Apvienotajam sarakstam pats svargkais ir nevis principi un vrtbas, bet iegt varu.

 

Tomr manuprt cinisks un viltgs ir divu citu partiju premjera kandidtu piedvjums proti, Zao zemnieku savienbas (ZZS) un partijas Latvija pirmaj viet (LPV) nosauktie premjera kandidti: Aivars Lembergs un Ainrs lesers. Abu minto partiju premjera kandidtiem nav nekdu izredu saemt pielaidi valsts noslpumam, td soljums, ka ie poltii bs Ministru prezidenti, ir apmns.

 

K zinms, savulaik, 2014. gad, Aivars Lembergs nosauca NATO par Latvijas okupantiem: Ja ieved NATO kaaspku, t pc btbas ir sveas valsts okupcija tas pats, kas 1940. gad, kad Latvij ar Kra Ulmaa piekrianu ieveda padomju kaaspku. Toreiz Lembergs ar pauda, ka NATO armija Latvij nozm, ka msu territorija ks par potencilu kaujas lauku starp ASV un Krieviju, ka Ventspils osta noteikti nav piemrota NATO kuiem. Turklt Lembergs ir ASV sankciju sarakst un ir ar notiests pirmaj instanc, td nekdi nav iespjams, ka vi saems pielaidi valsts noslpumam. Lembergs pats gan apgalvo, ka palgs un saruns ar ASV un vi tikot izslgts no sankciju saraksta. Savukrt ZZS lderis Armands Krauze intervij urnl Ir saka Satversme paredz, ka vara pieder tautai un bs tas, ko tauta ievls un ko tauta gribs. Un tauta gribot Lembergu. Citiem vrdiem acmredzot, pc partijas domm ne likumiem, ne noslgtiem lgumiem nav nekdas nozmes, turklt partijas lderis teic, ka nesadarbooties tikai ar Latvijas Krievu savienbu, bet Saskaa varbt nemaz tik nepareiza nav, bet no lesera nekas slikts neesot dzirdts. T teikt, ja pc kaa skuma partijas baids skai paust savas simptijas un slpj atbalstu Krievijai, tad viss ir krtb. 

 

Ldzgi ir ar partiju Latvija pirmaj viet, kuas lderis un ideju autors Ainrs lesers vl su brdi pirms kaa skuma apgalvoja, ka Krievija neuzbruks, ka Latvijas poltii ir jampampii un ka Latvijai noteikti jsadarbojas ar Krieviju. Tagad saj programm ierakstts tikai tas, ka jlikvid Satversmes tiesa, bet priekvlanu saruns lesers apgalvo, ka Krievijas pilsoiem noteikti jpagarina uzturans ataujas Latvij. Ar vrdu sakot, partijas premjra amata kandidts savus uzskatus un vlmi bt kop ar Krieviju, manuprt, nav zaudjis ne par matu, tikai mazliet kuvis uzmangks savos izteicienos. Ja vl atceras t.s. oligarhu sarunas par varas sadalanu un izdevgo muu izvli un kriminlprocesus, cenoties saukt pie atbildbas ne tikai Lembergu, bet ar leseru, tad ir skaidrs, ka pielaide valsts noslpumam ir no fantastikas srijas.

 

Protams, par abm m partijm vartu pai neuztraukties, jo ne jau partijas vien slimo ar principu un vrtbu trkumu. Piemram, Latvijas izgltbas darbinieku arodbiedrba (LIZDA) nupat ir parakstjusi memorandu ar ZZS un tai ir pilngi vienalga, kdas ir ZZS praktisk ldera un saimnieka intereses un vai ts apdraud Latvijas pastvanu. Ir skaidrs, ka ZZS tiks Saeim un oti ticams, ka kdu deputta mandtu saems ar LPV ar savu leseru. Un, lai gan o partiju premjra amata kandidti neks par premjriem, kamr vien Latvij darbojas likumi, vrtbu un principu trkums gan poltiu, gan vltju prtos Latviju apdraud un apdrauds.

 

 

 


 

Atpaka