Pošamies dziesmotai vasarai
Daina Markova, XXVII Vispārējo Dziesmu svētku un XVII Deju svētku izpilddirektore, intervijā Ligitai Kovtunai    14.03.2023

 

 

Pēc profesijas esi mūzikoloģe, nule biji Lielās Mūzikas balvas 2022 žūrijas priekšsēdētāja…

Lielās Mūzikas balvas žūrijā darbojos trīs gadus, un, būdama žūrijas priekšsēdētāja, arī uzzināju, ka konkursa kārtā esmu izraudzīta par Dziesmu svētku izpilddirektori.

 

Acīmredzot žūrija, kas lēma par šo posteni, saskatīja tevī spēju apvienot administratīvo darbu ar māksliniecisko redzējumu, ar radošumu.

Protams, šis ir administratīvs darbs, bet radošums ir vajadzīgs pirmām kārtām, lai spētu saprātīgi izmantot tos resursus, kādi ir mūsu rīcībā. Te tiešām noder mana “mūzikālā pieredze”, tostarp mūzikālās institūcijas vadības pieredze, kas liek domāt un rīkoties plašāk, nekā to dara producents. Jā, un arī kordziedātājas pieredze. Savulaik dziedāju kordiriģentu korī, tad jauktajā korī “Lauda”, ar kuŗu izbraucām daudzas zemes. 1985. gadā, kad gaisā virmoja brīvības priekšnojautas un lielajos Dziesmu svētkos izsauca “Gaismas pili” ar Haraldu Medni, būdama Mediņa mūzikas vidusskolas audzēkne, dziedāju kopkorī. Esmu strādājusi Latvijas sabiedriskajā TV par mūzikas redakcijas vadītāju, biju raidījumu autore, arī biju Dziesmusvētku projekta vadītāja televīzijā. Tātad svētku būtību pārzinu no dažādiem viedokļiem.

 

Kad Latvijas Nacionālajā operā bija būtisku pārmaiņu laiks, tu biji tās valdes locekle.

Sarežģīts laiks, kad mūsu Operteātris pārgāja uz gluži jaunu kārtību, kad šķīlās dažādi viedokļi… Arī te uzvarēju konkursā uz šo amatu, un Operteātrī nostrādātais laiks bija ļoti vērtīgs, ikvienam varu novēlēt strādāt kopā ar tādu kultūras iestādes vadītāju, kāds bija Zigmars Liepiņš. Jā, ļoti tiešs, brīžiem skarbs, bet brīva, atbildīga personība, kas stāv un krīt par saviem cilvēkiem, par māksliniekiem. Daudz iemācījos arī par biznesa vadību, par to, kā sakārtojams kultūras iestādes budžets un vēl daudz vērtīga. Tostarp arī mūsu operu ievirzījām pasaules apritē, izveidojot sadarbību ar TV kanalu ARTIS, kur parādījām mūsu “Faustu” u.c., iesaistījāmies Eiropas operteātru digitālajā platformā. Kļuvām skatīti un novērtēti.

 

Tas bija arī ražīgs sadarbības laiks ar LNO Ģildi Amerikā, tolaik aktīvi darbojās Andrejs Jansons, allaž neaizmirstot pajautāt, kā vēl var mums palīdzēt. Šai laikā Ģilde sagādāja mūsu orķestrim jaunus instrumentus. Jau tad bija iedīgļi ceļam uz Jāņa Kalniņa “Hamleta” iestudējumu.

 

Cerējām jau, ka šī lieliskā izrāde, veiksmīgais LNO un Ģildes kopdarbs, kas bija nominēts Lielajai Mūzikas balvai, to arī iegūs… Toties balvu ieguva Ņujorkā mītošā jaunā džeza mūziķe Arta Jēkabsone, un par to liels prieks!

Runājot par “Hamletu”, pirmām kārtām ļoti svarīgs ir fakts, ka pēc ilgiem laikiem tas tika iestudēts. Pats iestudējums - vērienīgs, krāšņs, kas arī, lielā mērā pateicoties ārzemju tautiešu ziedojumiem un atsaucībai. Radošā komanda lieliski tika galā ar savu uzvedumu un ziedotāju dāvāto uzticību. Lai varbūt remdētu sarūgtinājumu par to, ka “Hamlets” nedabūja balvu, īsos vārdos pastāstīšu par vērtēšanas gaitu. Proti, žūrijā ir septiņi locekļi, katram ir savs viedoklis un savi apsvērumi – lai gan ikviena nominācija ir balvas vērta. Nav vienkārši izraudzīties pašu, pašu labāko. Beigās ir balsojums, kuŗa rezultātu mēs uzzinām kopā ar visiem klātesošajiem un TV skatītājiem, kad tas tiek paziņots ceremonijā. Ticiet man, arī mums ikvienam ir pārsteigumi!

 

Un nu par lielo notikumu – Dziesmu svētkiem. Sākšu ar vienu ļoti labu ziņu – nevajag satraukties, ka būs grūti vai pat neiespējami dabūt biļetes uz koncertiem, jo Rīgā būs vairākas vietas, kur centrā un apkaimēs varēs sekot līdzi notikumiem.

Pirmām kārtām – mēs tomēr ļoti ceram, ka ar biļešu iegādi šoreiz būs vieglāk nekā citkārt. Bet par publiskajām vietām runājot, jā, Esplanādē tiešām būs centrālā tikšanās vieta jeb svētku kvartāls, kur būs ne vien lielie ekrāni, bet arī koncerti un citas norises. Iespējams, ka šāda vieta būs arī pie Operas. Vairākas publiskās skatīšanās vietas apkaimēs rīko arī Rīgas pilsēta.

 

Un Vērmaņdārzā?

Vērmaņdārzā ir ļoti blīva svētku norišu programma visu dienu gaŗumā, tostarp koncerti uz Vērmanīša skatuves, tirdziņš. Koncerti būs skatāmi arī TV, portālā lsm.lv. Bet ko gan vēlos ieteikt – velciet mugurā tautastērpus, ejiet uz koncertiem un svētku norises vietām tajos, lepojieties! Svētku gājienā varēs iet kopā ar bērniem – dariniet, pērciet viņiem tautastērpus, un arī skatītājos iesim saposušies tautastērpos! Starp citu – šogad gājienā ies pieci novadi – arī Sēlija. Un, protams, diaspora kā atsevišķs novads. Visa gājiena programma sauksies “Novadu dižošanās”.

 

Šobrīd sparīgi notiek dalībnieku individuālā pieteikšanās svētkiem (dienā, kad notiek mūsu saruna, 9. martā) jau reģistrējušies 12 tūkstoši. Kā tas notiek, un kādas priekšrocības baudīs dalībnieki?

Kā jau zināms, līdz ar māksliniecisko kopu reģistrāciju jāreģistrējas arī katram dalībniekam individuāli. To dara ar viedierīču (telefons, planšete) lietotnes “Dziesmusvētki” palīdzību. Dalībniekus lūdzam norādīt, vai un kāda būs nepieciešamā ēdināšana – mēs piedāvāsim arī veģetāro uzturu, būs arī iespēja atteikties no ēdināšanas, ja dalībniekam ir tāda nepieciešamība. Un vienlaikus ļoti lūdzam katrā ziņā pasūtināto ēdienu paņemt, jo mums, organizatoriem, ir jādomā arī par atkritumu izvešanu un savākšanu. Piebildīšu, ka Dabas fonds, kas arī ir mūsu sadarbības partneri, liek pie sirds, ka dabu ne mazāk par izmantoto iepakojumu piesārņo arī ēdienu atliekas. Un vispār - nav labi izmest pārtiku, kur ielikts resursi, darbs un līdzekļi!

 

Izmantojot identifikācijas karti, svētku dalībnieki varēs iekļūt mēģinājumu un koncertu norises vietās. Dalībniekiem turklāt ir iespēja rezervēt vienu biļeti uz savas nozares pasākumu. Dejotājiem savukārt piedāvājam vienu biļeti uz kādu no deju sarīkojumiem. Visiem dziedātājiem, koristiem – koncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš” vai tā ģenerālmēģinājums. Pūtēju orķestriem – pūtēju orķestru dižkoncerts un zaļumballe. Koklētāju ansambļi varēs rezervēt biļetes uz savu koncertu, bet visi pārējie dalībnieki – vai nu uz koŗu lielkoncertu, vai tā ģenerālmēģinājumu, vai arī uz pūtēju orķestru dižkoncertu un zaļumballi. Līdz šim (dienai, kad notiek mūsu saruna. – L.K.) biļetes rezervējuši vairāk kā 33 tūkstoši dalībnieku. Aicinu arī diasporas tautiešus nepalaist garām Pasaules latviešu saieta nama pasākumu 3. jūlijā Ķīpsalā, kur diasporas kopas bagātīgi pieteikušas savus radošos projektus. Koncerta dalībnieku skaitu lēšam ap tūkstoti, pārstāvot četrus kontinentus, 17 valstis un 48 kopas. No ārvalstīm svētkiem pošas vairāk nekā 100 kopas, Latvijā – 1600. 

 

Vispieprasītākie sarīkojumi jau gan allaž bijuši svētku noslēguma koncerts un tā ģenerālmēģinājums…

Uz tiem gan šīs biļetes neattieksies, jo mums tomēr jādod iespēja Latvijas nodokļu maksātājiem iegādāties biļetes un baudīt svētkus. Parēķiniet paši – pēc mūsu aplēsēm, dalībnieku ir 40 tūkstoši, turklāt Mežaparka ietilpība ir tāda, kāda tā ir.

 

Un vēl – ņemiet vērā, ka bērnus dalībnieki drīkstēs ņemt līdzi tikai gājienā, bet ne uz mēģinājumiem un koncertiem – pašu bēernu drošības dēļ. Organizēt bērnu pieskatīšanu svētkos nav plānots.

 

Runājot par drošību – par to gādās vairāk nekā 1000 dažādu dienestu darbinieku, tostarp policija, ugunsdzēsēji, neatliekamā medicīniskā palīdzība, apsardze u.c.

 

Gluži praktiska lieta – kā nokļūsim Mežaparkā? Brasas tilts jau vēl nebūs pilnībā atvērts.

Būs sarežģīti. Rīgas pilsētas ir apliecinājusi, ka uz Svētku laiku sāks kursēt 11. tramvajs, bet tikai pa vienām sliedēm. Mēs aicinām pēc iespējas nebraukt ar personīgām mašīnām! Ir laba ziņa no “Pasažieru vilciena” – vilcienos (līdz Mangaļiem, ja jānokļūst Mežaparkā, un līdz Zemitāniem, ja Daugavas stadionā) dalībnieki varēs braukt bez maksas, savukārt Rīgas sabiedriskajā transportā arī varēs braukt bez maksas ar īpašu talonu, ko saņems katrs reģistrējies dalībnieks. 

 

Vai naudas svētkiem pietiek?

Protams, nepietiek! 2018. gadā plānotais budžets gluži objektīvi vairs nav pietiekams, jo nu jau visam ir daudz augstākas cenas. Tāpēc arī ir augstākas biļešu cenas. Kultūras ministrija šī gada budžetā ir izcīnījusi papildus līdzekļus. Bet tik un tā mums ir jāsaimnieko esošā budžeta ietvaros.

 

Cik liels ir tevis vadītais birojs? Kas vadīs Preses centru un kur tas atradīsies?

Strādā neliela, bet izcila, darbspējīga komanda, kuŗā ir gan pieredzējuši producenti, gan finanšu speciālisti, IT speciālisti, loģistikas speciālisti, techniskie darbinieki. Preses centru vadīs pieredzējusī komunikāciju speciāliste Inga Vasiļjeva, un Preses centrs atradīsies Mākslas akadēmijas jaunajā piebūvē, tieši blakus Esplanādei. Būs arī vairāki informācijas centri, pats galvenais – Kongresu namā. Te arī notiks brīvprātīgo apmācība, somiņu izdalīšana, drošības instruktāžas u.c. 

 

Vai brīvprātīgo pietiek?

Jā, viņi pieteicās tiešām kuplā skaitā un ļoti drīz – pieteicās 1700 cilvēki nedēļas līdz divu laikā. Šobrīd notiek intervijas ar iespējamiem brīvprātīgajiem palīgiem.

 

Gaidām ziņu, kad būs pieejamas biļetes!

Šobrīd pētām, kuŗš no diviem tirgotājiem būs pats labākais un piemērotākais. Ceram, ka aprīlī būs biļetes, un tiksimies svētkos!

Atgādināšu, ka diasporas mākslinieciskās kopas un individuālie dalībnieki aicināti sazināties ar Aigu Vasiļevsku  (e-pasts aiga.vasilevska@lnkc.gov.lv, tālr. +371 67228985), ja rodas kādi papildu jautājumi. Bet vislabāk – ik pa laikam ieskatieties mūsu mājaslapā www.dziesmusvētki.lv!