
.jpg)
Sallija Benfelde 02.03.2023
Ukraiòu mûziíe, bandûras virtuoze Darja Leleko, lîdzîgi daudziem ukraiòiem, kaºa dçï kopâ ar bçrniem bija spiesta pamest dzimto zemi un tagad dzîvo Siguldâ.
Pçc koncerta Pasaules latvieðu mâkslas centrâ (PLMC) Kârlis Kanderovskis piedâvâ Darju aizvest uz tagadçjâm mâjâm Siguldâ, un es piesakos lîdzbraucçjos, jo vçlos ar mûziíi parunâties. Darja ir atklâta, labestîga, no viòas staro gaiða un silta enerìija, ar viòu ir viegli sarunâties. Siguldâ, jau atvadoties, viòa pçkðòi jautâ, vai zinu, ko ukraiòu valodâ nozîmç vârds „leleko”? Protams, es to nezinu, un viòas atbilde mani pârsteidz – „leleko” ukraiòu valodâ nozîmç „stâríis”, un Leleko ir viòas pirmslaulîbas uzvârds. „Mums Ukrainâ ir teiciens, ka stâríi vienmçr atgrieþas savâ zemç”, saka Darja un piebilst, ka arî viòa atgriezîsies savâs mâjâs. Latvijâ esot labi, viòai nâcies saskarties tikai ar atsaucîgiem un labiem cilvçkiem, bet viòa ilgojas pçc mâjâm.
Darja piedzima Mariuopolç, bet lîdz astoòpadsmit gadu vecumam dzîvoja un mâcîjâs Hersonâ, bet pçc tam mâcîbas un darbs viòu aizveda uz Mikolajivu, lielu pilsçtu Ukrainas dienvidos. Darjai ir gan mûzikas skolas, gan konservatorijas izglîtîba, viòa ir mûziíe un arî mûzikas pedagoìe. Darja stâsta, ka mamma viòu seðu gadu vecumâ aizvedusi uz brîvâ laika nodarbîbâm, lai meitene laiku pavadîtu ar kâdu mçríi un viòa izvçlçjusies mûzikas pulciòu. Lîdz desmit gadu vecumam Darja spçlçja klavieres un, atceroties to laiku, viòa saka, ka varbût toreiz mûzikas skolotâja bija ne pârâk ieinteresçta, varbût Darjai paðai klavieres tomçr negâja pie sirds, bet meiteni ðîs nodarbîbas îpaði neaizrâva. Pçc tam gadîjies tâ, ka varçja mâcîties bandûras spçli un jau no pirmâs dienas tâ kïuva par viòas mîïâko nodarbîbu, arî skolotâja bijusi ïoti laba. Tâpçc mûziíe saka, ka bandûra ir daïa no viòas jau kopð desmit gadu vecuma. Pirms gadiem divdesmit viòa vasarâ vairâkus mçneðus mâcîjusies pie draudzenes radinieces – privâtskolotâjas Rîgâ, izcilas pedagoìes jau cienîjamâ vecumâ. Toreiz viòa bijusi arî Siguldas opermûzikas svçtkos, kuºos redzçto un dzirdçto Darja tâ arî nav aizmirsusi. Kad bçgïu gaitâs kopâ ar bçrniem nonâkusi Rîgâ un varçjusi izvçlçties, kur dzîvot – Rîgâ vai Siguldâ –, viòa neðauboties izvçlçjusies Siguldu. Stâstot par savâm mûziíes gaitâm, Darja smejas un saka, ka jau pçc mûzikas skolas izdomâjusi, ka augstskolâ mâcîsies vokâlu, bet nav izturçjusi konkursu, toties bandûras programmâ iestâjusies bez sareþìîjumiem valsts apmaksâtajâ jeb budþeta grupâ. „Biju izdomâjusi, kâpçc man mûþîgi nçsât tos bandûras 12 kilogramus, ja varu uz nodarbîbâm doties viegli, divpadsmitos dienâ, nevis posties ceïâ jau agri no rîta,” smejas Darja un piebilst, ka tâ nav bijusi vienîgâ reize, kad domâjusi par vokâlajâm studijâm, bet bandûra viòu nav laidusi prom. Augstskolas studiju gadi bijis laimîgs un aizraujoðs laiks.
Lîdz lielâ kaºa sâkumam Ukrainâ pagâjuðajâ gadâ Darja Mikolajivas drâmas un mûzikâlajâ teâtrî nostrâdâja 16 gadus. Viòas vîrs ir reþisors, abi iepazinuðies, pateicoties teâtrim, un stâsts ir interesants. Teâtrî ir bijis uzvedums, kuºa varoòi bijuði trîs pâri, kuri gatavojas precçties. Viena „lîgavas un lîgavaiòa” pâºa aktrise nav varçjusi uzvedumâ piedalîties, un tâ reþisors izdomâjis, ka lîgavu varçtu spçlçt Darja. Izrâdîjâs, ka izrâdç viòas „lîgavainis” bijis viòas tagadçjais vîrs, tâ abi iepazinuðies. „Uzreiz nekas gan nenotika, mçs nesâkâm satikties, bet ar laiku notika viss, tagad tieðâm esam pâris,” smejas Darja un piekrît, ka ðis stâsts ir mazliet pat amizants.
Vasarâ pirms kaºa vîrs piekritis darba piedâvâjumam Odesas teâtrî. Darja ar abâm meitiòâm palikusi Mikolajivâ, turpinâjusi tur strâdât teâtrî. Vîrs Odesâ nav nostrâdâji pat visu sezonu, sâcies kaºð, un viòð jau nâkamajâ dienâ, 25. februârî, pieteicies armijâ. ”Tas bija smags laiks, vîrs kaºoja Donbasâ, pçc tam pie okupçtâs Limanas Doòeckas apgabalâ, kuºu Ukrainas armijai izdevâs atbrîvot pagâjuðâ gada oktobrî. Sazinâties nebija iespçjams, un pat vçl tagad nezinâm par vairâku paziòu un draugu likteni, kuºi tur karoja – vai viòi ir dzîvi, gûstâ vai miruði,” stâsta Darja. Vçlâk vîrs tika ievainots un tagad veseïojas, atrodas Mikolajivâ, bet saka, ka atkal dosies uz fronti, ja ârsti atïaus. Pçc koncerta, kamçr gaidâm maðînu, vîrs piezvana Darjai, viòi brîtiòu sarunâjas whatsapp, PLMC vçl esam daþi koncerta klausîtâji, lûdzam nodot sveicienus un pat pamâjam ar roku, kad Darja pavçrð telefonu pret mums. Meitiòas, kuºâm tagad ir èetri un desmit gadi, tçti nav satikuðas gadu, ilgojas un vaicâ, kad viòð atgriezîsies, saka Darja. Vçlâk, kad esam jau ceïâ uz Siguldu, piezvana jaunâkâ meitiòa un raud: „Mamma, es tevi gaidu, kad tu bûsi mâjâs?” Darja mierina, ka brauc uz mâjâm, nu jau drîz bûs, un vaicâju, kurð pieskata meitas, kamçr Darjas nav mâjâs. Parasti, kamçr viòa ir darbâ, jaunâkâ meitiòa ir bçrnudârzâ, bet vecâkâ mâjâs attâlinâti mâcâs ukraiòu skolâ. Brîvajâ laikâ, kad Darja spçlç daþâdos labdarîbas koncertos, nereti mazo meitiòu pieskata vecâkâ mâsa, viòa esot ïoti apzinîga, reizçm to dara kâds no pazîstamajiem ukraiòiem, kas dzîvo Siguldâ, jo aukles nav. Darja mûzicç bieþi, pagâjuðajâ gadâ uzstâjâs arî Valmiermuiþas etnofestivâlâ, mçdz spçlçt kopâ arî ar latvieðu mûziíiem, bet visbieþâk spçlç un dzied ukraiòu mûziku. Tomçr naudiòa ir jânopelna, tâpçc Darja dara darbu, kam nav nekâdas saistîbas ar mûziku – strâdâ auto rezerves daïu noliktavâ. Mûziíe neþçlojas, skaidro, ka zina vairâkas ukrainietes, kuºâm ir augstâkâ izglîtîba, bet viòas strâdâ visvienkârðâkos darbus, jo, piemçram, Ukrainas jurista izglîtîba Latvijâ îsti neder, jo juridiskâs sistçmas un prakse ir atðíirîgas. Pavaicâju arî par meitiòu, un Darja pastâsta, ka sâkumâ vecâkâ meitiòa mâcîjusies latvieðu skolâ, bet attâlinâti arî skolâ Ukrainâ, jo pçc atgrieðanâs bûs vajadzîgas zinâðanas dzimtajâ valodâ. Slodze ir bijusi pârâk liela, jo programmas atðíiºas, jâpilda mâjas darbi, skolniecîte bijusi pârgurusi un kïuvusi depresîva. Jaunâkâ meitiòa ejot latvieðu bçrnudârzâ.
Uz Latviju Darja ar meitiòâm atbrauca martâ, jo kaºa sâkumâ, tâpat kâ daudzi ukraiòi domâja, ka tas taèu nevar ilgi vilkties, kaºð tûlît beigsies. Ar bçrniem no dzîvokïa pârcçlusies pie vecâkiem uz privâtmâju. Sâkoties apðaudçm, bijuðas spiestas dzîvot pagrabâ.
„Meitiòas, it seviðíi mazâkâ, nesaprata, kâpçc mçs nevaram iet ârâ, raudâja, prasîja, kur tçtis. Tad kâdu reizi, kad pâri mâjai pavisam zemu pârlidoja raíete, sapratu, ka tomçr jâbrauc prom. Tâ skaòa, raíetei tuvojoties... gaidi, kas notiks, saproti, ka slçpties patiesîbâ vairs nav kur, jo, trâpot mâjai, pagrabs vairs nebûs patvçrums, viss kïûs par vienu lielu bedri”, stâsta Darja.
Visi evakuâcijas vilcieni, autobusi bijuði pârpildîti, nav sapratusi, kâ lai aizbrauc ar abiem bçrniem. Laimîgâ kârtâ paziòas nolçmuði braukt prom ar savu maðînu, Darja pieteikusies, ka ar abâm meitâm brauks lîdzi. Aði sasaiòojusi vienu èemodâniòu un mugursomu, tad devuðies ceïâ. Pazîstami cilvçki Latvijâ jau bija piedâvâjuði braukt uz Latviju, solîja sagaidît Varðavâ. Sâcies gaºais ceïð uz Latviju, jo paziòas braukuði uz Rumâniju, tur sarunâti jau citi braucçji, tad tâlâk Ungârija, Polija, kur no Krakovas vçl bijis jânokïûst Varðavâ. Tur sagaidîjuði paziòas. Bçgïu no Ukrainas visur bijis daudz, uz robeþâm nâcies gaidît stundâm, lîdz beidzot nokïuvuðas Rîgâ, tad Siguldâ.
Vaicâta, vai pieradusi pie dzîves Latvijâ, Darja atbild, ka viss ir labi, viòâm pat ïoti palaimçjies ar dzîvesvietu. „Par dzîvokli nekas nav jâmaksâ, un sâkumâ man bija grûti pierast, ka pat par elektrîbu, ûdeni un citiem komunâlajiem pakalpojumiem maksâ îpaðnieks Juris. Pirmâs nedçïas man bija sajûta, ka tûlît kâds pieklauvçs pie durvîm un prasîs samaksât sodu par nesamaksâtajiem rçíiniem, jo tâ taèu nevar bût, ka nav jâmaksâ!” atceras Darja. Sareþìîtâk gan bijis ar çdinâðanu bçrnudârzâ. Sâkumâ tâ bijusi bez maksas, bet tad izdots rîkojums, ka çdinâðana bez maksas ir tikai paðvaldîbâ deklarçto vecâku bçrniem. Ukraiòu bçgïus reìistrç, bet viòi nevar paðvaldîbâ deklarçties. „Pat latvieði man teica, ka tâ jocîgi sanâk – turîgo latvieðu bçrniem tie 80 eiro par çdinâðanu bçrnudârzâ nav jâmaksâ, bet ukraiòu kaºa bçgïiem, kuºi nepavisam nav turîgi, tas jâdara. Gâju uz paðvaldîbu, bet darbinieces atbildçja, ka tâds ir rîkojums, lai atnes dokumentu par deklarçto dzîvesvietu Siguldâ. Skaidroju, ka ukraiòiem likums neparedz iespçju deklarçties, bet atbilde bija viena – neko nezinâm, vajag deklarâciju. Zinâju, ka to naudiòu nevaru atïauties maksât, gâju pie viena no deputâtiem. Laimîgâ kârtâ viòð tieðâm saprata, par ko runâju, aizgâja pie pilsçtas mçra. Rîkojums tika mainîts, un tagad ukraiòu bçgïiem Siguldâ vajag reìistrâcijas dokumentu, un par çdinâðanu bçrnudârzâ nav jâmaksâ tâpat kâ citiem.”
Saku, ka tad jau te var dzîvot, un Darja piekrît, ka saskârusies ar labestîbu un izpratni, tomçr te nav viòas îstâs mâjas. Tiesa gan, vasarâ viòa varçs apmeklçt Siguldas operas svçtkus, tas priecç un smej, ka jau sen ir iemîlçjusies Elînâ Garanèâ un pagâjuðajâ vasarâ Jûrmalâ pat izdevies tikt pie koncerta biïetes. „Manuprât viòa ir pasaules augstâkâ klase ne tikai kâ dziedâtâja, bet arî kâ atainojamâ tçla aktrise. Ja vien Elîna Garanèa kâdreiz rîkotu meistarklases dziedâtâjâm, es darîtu visu, lai pie viòas nokïûtu. Tas ir mans fantastiskais sapnis...” atklâj Darja.
Atvadoties apskaujamies, manis un Kârïa sacîtais, ka ceram Darju vçl satikt, klausîties viòas balsî un bandûras spçlç, nâk no sirds. Darja Leleko ir pelnîjusi Latvijas un latvieðu cieòu un mîlestîbu.
Atpakaï