
.jpg)
30.06.2015
A. Austers. „Mums ir izdevies parâdît, ka kopâ strâdâjot varam paveikt lielus darbus. Tâdai manâ skatîjumâ ir jâbût Eiropas latvieðu apvienîbas ( ELA) misijai, un tâpçc ir îpaðs prieks, ka ELKS izdevâs. ELKS dalîbnieki bija svçtku îstenie varoòi, jo viòi lielâkoties financçja svçtku norisi, un, neskatoties uz dalîbas maksu, bija tik kuplâ skaitâ sabraukuði. Tâ ir baze, uz kuºas varam bûvçt tâlâk."
Arî veiksmei bija liela nozîme. Neskatoties uz negâcijâm, îstajâ brîdî izdevâs atrast îstos cilvçkus, kas izdarîja to, kas bija jâizdara. Pçdçjos gados daudz runâts, taèu bija pçdçjais brîdis íerties pie reâliem darbiem.
Mçs esam spçjuði lauzt daudzus stereotipus, kas izveidojuðies saistîbâ ar ârzemçs dzîvojoðiem. ELKS noteikti ir otra lielâkâ tautieðu akcija pçc valodas referenduma 2012. gadâ. Tas daudziem Latvijâ un arî ârpusç liks atvçrt acis. Ïoti labi, ka svçtkus lîdz ar mums izdzîvoja tik daudzi Latvijas mûziíi, arî virsdiriìenti Româns Vanags, Agita Ikauniece, Kaspars Âdamsons. Viòi viedoklî Latvijâ ieklausâs, un cerams, ka vismaz viòi ir izpratuði mûsu centienus.
Paldies visiem, kuºi iesaistîjâs ELKS veidoðanâ! Milzîgs paldies financiâlajiem atbalstîtâjiem, kuºu vidû ir LR Ârlietu ministrija, Anglijas Daugavas Vanagu fonds, Latvieðu kopîba Vâcijâ un Daugavas Vanagi Vâcijâ, pastarpinâti arî PBLA un ar aizdevumu – Zviedrijas latvieðu apvienîba. Informâtîvo atbalstu sniedza þurnâls – nedçïraksts IR, kâ arî Brîvâ Latvija. Starp citu, BL bija vienîgâ ðajos svçtkos akreditçtâ latvieðu avîze (Sic! – Red.). Latvijas Radio un TV atspoguïoja svçtku norisi Tçvzemç. Lielo darbu veicçji - Inguna Grietiòa izveidoja Mâksliniecisko padomi, Lilija Zobens izstrâdâja koºu repertuâru, Inese El Tawil un Andra Baltmane salika dejas, Andra arî sarakstîja scçnâriju lielkoncertam. Ïoti lielu pienesumu deva Ilmârs Millers, kuºa pârziòâ bija mâjaslapa un koru sagatavoðanas jautâjumi. Un, protams, Antuâns Fransuâ un Katlîna Vandrîse, kuºi paveica milzîgu darbu saskaòojot svçtkus ar paðvaldîbu, organizçjot techniskâs lietas un popularizçjot ELKS Beïìijâ. Galu galâ, arî Latvieðu biedrîba Beïìijâ izdarîja to, kas bija gaidîts, proti, nodroðinâja ELKS juridisko “jumtu”. Arî Lauras Ðmidebergas pienesums bija ïoti nozîmîgs, plânojot lielkoncerta norisi, koordinçjot folkloristus un paveicot daþâdus citus darbiòus. Ne mazâk liels paldies sakâms arî brîvprâtîgo komandai, kuºi, neskatoties uz pârgurumu, visas nedçïas garumâ strâdâja no agra rîta lîdz ïoti vçlai naktij gan birojâ, gan pie skatuves.”
Cik ilgs laiks pagâja no idejas lîdz îstenojumam?
Divarpus gadi. 2012. gada rudenî uzrakstîjâm vçstuli. LR Ârlietu ministrijai un Kultûras ministrijai ar priekðlikumu Eiropas prezidentûras izskaòâ sarîkot ðos svçtkus. Pirmais gads aizritçja sarunâs ar Latvijas valsts institûcijâm par ðo svçtku koncepciju. Kad ðo ziòu „palaidâm gaisâ”, interese bija liela, arî no Latvijas Nacionâlâ Kultûras centra (LNKC) puses. Sâkâm plânot ðos svçtkus kâ Eiropas latvieðu dziesmu dienas Briselç ar Latvijas valdîbas financçjumu un Eiropas latvieðu koºu un deju kopu lîdzdalîbu. Tad Latvijas valsts pusç domas mainîjâs, un mûsu ceïi paðíîrâs, jo pçc 2013. gada Dziesmu svçtkiem mûs sasniedza ziòa, ka LNKC vçlas ðîs dziesmu dienas rîkot pats, piesaistot Latvijas profesionâlos koºus. Bet mûsu iecerçs bija rîkot tautas svçtkus, kuºos piedalîsies galvenokârt amatieºu koºi no diasporas, pieaicinot tikai pâris koºus no Latvijas, lai kuplinâtu kopkori. Tâtad – uzsvars bija uz paðu, uz tautas iniciâtîvu, 2014. gada pavasarî LNKC vispâr atteicâs piedalîties, paziòojot, ka visus spçkus vçlas veltît Baltijas un Ziemeïvalstu dziesmu svçtkiem, kâ arî skolu jaunatnes dziesmu un deju svçtkiem Rîgâ.
Mums, savukârt, vienmçr bijis nozîmîgi iesaistît diasporas latvieðus visos notikumos, kas saistîti ar Latviju. Un nepalaist gaºâm Prezidentûru ar tâs iespçjâm. Latvijâ bieþi vien nesaprot, ka tautieði ârzemçs emocionâlâk un intensîvâk izjût Latvijas veiksmes un neveiksmes, ka viòi grib lepoties un paust savu lepnumu par to, kas Latvijai vçrtîgs. Pâròçmâm vadîbu, un 2014.gada maijâ sâkâm darboties. Jâteic, „ugunsdzçsçju” reþîmâ, jo ïoti centâmies nepieïaut kïûdas...
Vai bijât daudzmaz pârliecinâtii, ka svçtkos sapulcçsiet tik daudz dalîbnieku un skatîtâju?
Bijâm plânojuði ap 1000 dalîbnieku – jo 2013. gada Dziesmu svçtkos tik daudz bija ieraduðies ârzemju latvieðu koºu un deju kopu dalîbnieki. Mûsu svçtku dalîbnieki paði sedza ceïa izdevumus un daïu no dalîbas maksas. Protams, sâkumâ ðíita gluþi vai neiespçjami, ka tik daudz cilvçku bûs gatavi izdot savu naudu par ðiem svçtkiem. Bet bija, un mçs esam lauzuði vçl vienu stereotipu!
Bet skatîtâji? Vai savâs tâmçs bijât paredzçjuði ieòçmumus no viòiem?
Uz nobeiguma lielkoncertu bija pârdotas 300 biïetes, vçl 100 vietas tika rezervçtas dalîbnieku lîdzbraucçjiem, kas arî daïçji maksâja izdevumus, tad vçl aicinâtie viesi un þurnâlisti. Svçtku norises vietâ bija 650 sçdvietas. Skatîtâju kopskaitu lçðam ap 2,5 – 3 tûkstoðiem. Un te attaisnojâs mûsu lçmums, lielkoncertu rîkot ârpus telpâm – jo kâ gan mçs bûtu pârliecinâjuði latvieðus, kur nu vçl beïìus! – maksât par biïetçm uz kaut ko nezinâmu un negaidîtu?! Savukârt tie, kas nâca uz vai gar brîvdabas koncertu, palika un klausîjâs.
Rezultâtâ gan koncerta mçrogu, gan koncepciju ar moto Tradicija jaunâ veidolâ varam uzskatît par izdevuðos.
Kad un kur bûs nâkamie?
Nu, vçl jau nav ðo svçtku putekïi nosçduðies! Ðobrîd ceram, ka saòemsim pozitîvu atbildi no Sabiedrîbas integrâcijas fonda par naudas pieðíîrumu un izdosies lîdz galam nokârtot visas mûsu financiâlâs saistîbas. Lielâ izvçrtçðana notiks ELA sçdç Dublinâ no 18. lîdz 20. septembrim. Runâjot par nâkamajiem – tie varçtu notikt 2020. gadâ Berlînç. Kâpçc tieði tur? Jo arî Berlîne ir latvieðu dzîvç vçsturiski iezîmîga vieta – 1970. gadâ no Berlînes izraidîja Pirmâ pasaules latvieðu kongresa delegâtus, kuºiem nâcâs pârcelties uz Minsteri... Bet tas pagaidâm ir tikai manis paða viedoklis.
Atpakaï
Apskatît komentârus (1)