EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Pc svtkiem BL uz interviju aicinja ELKS direktoru, ELA prieksdi ALDI AUSTERU
59277

   30.06.2015

 

A. Austers. Mums ir izdevies pardt, ka kop strdjot varam paveikt lielus darbus. Tdai man skatjum ir jbt Eiropas latvieu apvienbas ( ELA) misijai, un tpc ir pas prieks, ka ELKS izdevs. ELKS dalbnieki bija svtku stenie varoi, jo vii lielkoties financja svtku norisi, un, neskatoties uz dalbas maksu, bija tik kupl skait sabraukui. T ir baze, uz kuas varam bvt tlk."

 

Ar  veiksmei bija liela nozme. Neskatoties uz negcijm, staj brd izdevs atrast stos cilvkus, kas izdarja to, kas bija jizdara. Pdjos gados daudz runts, tau bija pdjais brdis erties pie reliem darbiem. 

 

Ms esam spjui lauzt daudzus stereotipus, kas izveidojuies saistb ar rzems dzvojoiem. ELKS noteikti ir otra lielk tautieu akcija pc valodas referenduma 2012. gad. Tas daudziem Latvij un ar rpus liks atvrt acis. oti labi, ka svtkus ldz ar mums izdzvoja tik daudzi Latvijas mzii, ar virsdirienti Romns Vanags, Agita Ikauniece, Kaspars damsons. Vii viedokl Latvij ieklauss, un cerams, ka vismaz vii ir izpratui msu centienus.

 

Paldies visiem, kui iesaistjs ELKS veidoan! Milzgs paldies  financilajiem atbalsttjiem, kuu vid ir LR rlietu ministrija, Anglijas Daugavas Vanagu fonds, Latvieu kopba Vcij un Daugavas Vanagi Vcij, pastarpinti ar PBLA un ar aizdevumu Zviedrijas latvieu apvienba. Informtvo atbalstu sniedza urnls nedraksts IR, k ar Brv Latvija. Starp citu, BL  bija vieng ajos svtkos akreditt latvieu avze (Sic! Red.). Latvijas Radio un TV atspoguoja svtku norisi Tvzem. Lielo darbu veicji - Inguna Grietia izveidoja Mksliniecisko padomi, Lilija Zobens izstrdja kou reperturu, Inese El Tawil un Andra Baltmane salika dejas, Andra ar sarakstja scnriju lielkoncertam. oti lielu pienesumu deva Ilmrs Millers, kua przi bija mjaslapa un koru sagatavoanas jautjumi. Un, protams, Antuns Fransu un Katlna Vandrse, kui paveica milzgu darbu saskaojot svtkus ar pavaldbu, organizjot technisks lietas un popularizjot ELKS Beij. Galu gal, ar Latvieu biedrba Beij izdarja to, kas bija gaidts, proti, nodroinja ELKS juridisko jumtu. Ar Lauras midebergas pienesums bija oti nozmgs, plnojot lielkoncerta norisi, koordinjot folkloristus un paveicot dadus citus darbius. Ne mazk liels paldies sakms ar brvprtgo komandai, kui, neskatoties uz prgurumu, visas nedas garum strdja no agra rta ldz oti vlai naktij gan biroj, gan pie skatuves.

 

Cik ilgs laiks pagja no idejas ldz stenojumam?

 

Divarpus gadi.  2012. gada ruden uzrakstjm vstuli. LR rlietu ministrijai un Kultras ministrijai ar prieklikumu Eiropas prezidentras izska sarkot os svtkus. Pirmais gads aizritja saruns ar Latvijas valsts institcijm par o svtku koncepciju. Kad o ziu palaidm gais, interese bija liela, ar no Latvijas Nacionl Kultras centra (LNKC) puses. Skm plnot os svtkus k Eiropas latvieu dziesmu dienas Brisel ar Latvijas valdbas financjumu un Eiropas  latvieu kou un deju kopu ldzdalbu. Tad Latvijas valsts pus domas mainjs, un msu cei pars, jo pc 2013. gada Dziesmu svtkiem ms sasniedza zia, ka LNKC vlas s dziesmu dienas rkot pats, piesaistot  Latvijas profesionlos kous. Bet msu iecers bija rkot tautas svtkus, kuos piedalsies galvenokrt amatieu koi no diasporas, pieaicinot tikai pris kous no Latvijas, lai kuplintu kopkori. Ttad uzsvars bija uz pau, uz tautas inicitvu, 2014. gada pavasar LNKC vispr atteics piedalties, paziojot, ka visus spkus vlas veltt Baltijas un Ziemevalstu dziesmu svtkiem, k ar skolu jaunatnes dziesmu un deju svtkiem Rg. 

 

Mums, savukrt, vienmr bijis nozmgi iesaistt diasporas latvieus visos notikumos, kas saistti ar Latviju. Un nepalaist gam Prezidentru ar ts iespjm. Latvij biei vien nesaprot, ka tautiei rzems emocionlk un intensvk izjt Latvijas veiksmes un neveiksmes, ka vii grib lepoties un paust savu lepnumu par to, kas Latvijai vrtgs. Prmm vadbu, un 2014.gada maij skm darboties. Jteic, ugunsdzsju rem, jo oti centmies nepieaut kdas...

 

Vai bijt daudzmaz prliecintii, ka svtkos sapulcsiet tik daudz dalbnieku un skattju? 

 

Bijm plnojui ap 1000 dalbnieku jo 2013. gada Dziesmu svtkos tik daudz bija ieraduies rzemju latvieu kou un deju kopu dalbnieki. Msu svtku dalbnieki pai sedza cea izdevumus un dau no dalbas maksas. Protams, skum ita glui vai neiespjami, ka tik daudz cilvku bs gatavi izdot savu naudu par iem svtkiem. Bet bija, un ms esam lauzui vl vienu stereotipu!

 

Bet skattji? Vai savs tms bijt paredzjui iemumus no viiem?

 

Uz nobeiguma lielkoncertu bija prdotas 300 bietes, vl 100 vietas tika rezervtas dalbnieku ldzbraucjiem, kas ar daji maksja izdevumus, tad vl aicintie viesi un urnlisti. Svtku norises viet bija 650 sdvietas. Skattju kopskaitu  lam ap 2,5 3 tkstoiem. Un te attaisnojs msu lmums, lielkoncertu rkot rpus telpm jo k gan ms btu prliecinjui latvieus, kur nu vl beus! makst par bietm uz kaut ko nezinmu un negaidtu?! Savukrt tie, kas nca uz vai gar brvdabas koncertu, palika un klausjs.

 

Rezultt gan koncerta mrogu, gan koncepciju ar moto Tradicija jaun veidol varam uzskatt par izdevuos. 

 

Kad un kur bs nkamie?

 

Nu, vl jau nav o svtku puteki nosduies! obrd ceram, ka saemsim pozitvu atbildi no Sabiedrbas integrcijas fonda par naudas pierumu un izdosies  ldz galam nokrtot visas msu financils saistbas. Liel izvrtana notiks ELA sd Dublin no 18. ldz 20. septembrim. Runjot par nkamajiem tie vartu notikt 2020. gad Berln. Kpc tiei tur? Jo ar Berlne ir latvieu dzv vsturiski iezmga vieta 1970. gad no Berlnes izraidja Pirm pasaules latvieu kongresa delegtus, kuiem ncs prcelties uz Minsteri... Bet tas pagaidm ir tikai manis paa viedoklis. 

 


 

Atpaka


Apskatt komentrus (1)



atstj tuku: atstj tuku:
vrds:

JSU KOMENTRS:


Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA