EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
PBLA ar ikgadjo balvu godina brus Oertu un Valdi Pavlovskus
130482

   14.11.2023

 

 

 

 

 

Pasaules Brvo latvieu apvienba (PBLA) 2023. gad savu gadskrtjo balvu pierusi briem Oertam Raimondam Pavlovskim un Valdim Vilnim Pavlovskim par viu abu ma ieguldjumu nacionlpoltiskaj un sabiedriskaj darb trimd un Latvij, veicinot valsts neatkarbas atjaunoanu un stiprinot ts drobu.

 

Dvubri katrs sav dzves gjum neatlaidgi un efektgi darbojuies latvieu tautas lab, vispirms cnoties par Latvijas neatkarbu, un pc atbrvoans no okupcijas jga turpinot strdt, lai veicintu Latvijas drobu un nodrointu ts atpazstambu pasaul.

 

Sabiedriskais darbinieks un mikrobiologs Oerts Pavlovskis savu latvisko darbbu ieska jaunbas diens, darbojoties Amerikas latvieu jaunatnes apvienbas (ALJA) vald (1961-1964) un ALJA padom (1965-1968). No 1976. ldz 1980. gadam Olerts darbojs Amerikas Latvieu apvienbas (ALA) vald k rjs Informcijas biroja vadtjs, gatavojot informcijas materilus gan ASV, gan cittautieu urnlistiem un valdbm par okupts Latvijas aktulajiem jautjumiem. Oerts uzska pirmo ALA informcijas bietenu angu valod Latvian News Digest, kas kuva par ietekmgu publikciju, informjot par okupts Latvijas aktulittm. Oerts tolaik darbojs ar Apvienotaj baltieu komitej (Joint Baltic American National Committee, JBANC) Amerikas latvieu, igauu un lietuvieu kopj poltisk darba organizcij, kas vl odien sekmgi darbojas, informjot ASV valdbu par Baltijas valstu interesm. 

 

Bdams ALA vald, Oerts uzska savu ilgstoo un ietekmgo darbbu PBLA, skotnji k valdes loceklis (1976-1987) un vlk k PBLA prieksdis (1982-1988). Parallli vi bija ar Pasaules baltieu apvienbas (PBA) vadtjs. Kopgi citm baltieu organizcijm, bdams PBLA prieksdis, Oerts Pavlovskis piedaljs Baltieu Brvbas un miera kua brauciena organizan Baltijas jr 1985. gad un Baltieu tribunla sarkoan Kopenhgen 1987. gad. Oerts ar prstvja PBLA Eiropas Drobas un sadarbbas konferencs 1977., 1980., 1985. un 1987. gad, informjot starptautisko sabiedrbu par baltieu brvbas centieniem. Kad Latvija pasludinja neatkarbu, Oerts tda devs atpaka uz dzimteni, un 1993. gad tika ievlts 5. Saeim. Bet drz vi nolika savu deputta mandtu, jo tika apstiprints par Latvijas rjs tirdzniecbas un Eiropas kopienas lietu valsts ministru. 1997. gad Oertu pilnvaroja par Latvijas vstnieku Spnij. Vi ir ldzdibintjs Eiropas Kustbai Latvij un gadsimta skum, gatavojoties referendumam par Latvijas iestanos ES, Oerts strdja Ministru kabineta Sabiedriskaj konsulttvaj padom.

 

Sabiedriskais darbinieks, pilstplnotjs un agrkais ASV jras desanta kapteinis Valdis Pavlovskis 1981. gad bija ldzdibintjs Amerikas baltieu brvbas lgai (Baltic American Freedom League, BAFL) - organizcijai, kas oti sekmgi ietekmja ASV poltiku baltieu jautjumos. Vala vadb BAFL 1983. gad panca, ka toreizjais ASV prezidents Ronalds Reigans persongi pasludinja 14. jniju par Baltieu brvbas dienu (Baltic Freedom Day). 1985. gad Valdis sekoja sava bra pds, kstot par ALA rjs informcijas biroja vadtju un o amatu vi pildja trs gadus. 1988. gad, Latvijai kritiskaj laik, kad Gorbaova reformas deva cerbu tautai pankt neatkarbas atganu, Valdi ievlja par ALA prieksdi. o amatu Valdis pildja ldz 1992. gadam, via  vadb ALA deva savu ieguldjumu Latvijas brvbas atgan. Ldzgi k via brlis Oerts, ar Valdis drz pc Latvijas neatkarbas atjaunoanas atgriezs dzimten.

 

Pielietojot savu pieredzi ASV Jras desanta korpus, Valdis piema aicinjumu uzemties Latvijas aizsardzbas ministra vietnieka amatu 1992. gad. 1993. gad viu ievlja 5. Saeim, un Valdis Pavlovskis kuva par aizsardzbas ministru (1993-1994). Veselbas sarejumu d Valdis bija spiests atgriezties ASV, bet pc veselbas uzlaboans 1996. gad viu atkal ievlja par BAFL prieksdi. Vi strdja, informjot ASV valdbas prstvjus un presi par aktuliem Latvijas jautjumiem, bet it sevii - sekmjot Latvijas uzemanu NATO 2004. gad. Starplaik Valdis ar darbojies k 13. ASV Rietumkrasta latvieu Dziesmu svtku rcbas komitejas prieksdis (1998). Valdis ldz 2021. gadam ir turpinjis savu vadoo darbbu BAFL vald.

 

PBLA priecjas par iespju godint divus izcilus latvieu patriotus!


 

Atpaka