EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Paðmâju dârgumi un sveðzemju pçrles Rîgas Opernamâ
112743

Latvijas Nacionâlâs operas un baleta valdes priekðsçdis basbaritons Egils Siliòð intervijâ Ligitai Kovtunai    14.07.2020

 

 

Pie mûsu Opernama greznojas liels un optimistisks uzraksts – „Tiksimies drîz!” Ko tas konkrçti nozîmç? 

To, ka tiksimies drîz – jau 2. septembrî atsâkam sezonu ar baleta „Gulbju ezers” izrâdçm, kas nenotika aprîlî. Bet pamazâm jau atsâkam darbîbu jûlijâ – 10. datumâ Meþaparka Zaïajâ teâtrî izskançja Raimonda Bramaòa, Michaila Èulpajeva un Juºa Vizbuïa „Tenoru trio. Arrideverci Roma”, bet 17. jûlijâ koncertâ Cantando u amando skançs Astora Pjacollas mûzika un mecosoprâna Ilonas Bageles balss. Vçl gaidâm precîzus norâdîjumus par to, cik skatîtâju septembrî varçs atrasties Opernama zâlç, ceram, ka vismaz 500 vienâ izrâdç, lîdz ar ko plânosim baleta izrâdes. Bet, piemçram, trîs pianistu Osokinu koncerts, kas bija paredzçts ðâ gada 6. aprîlî, ir pârcelts uz nâkamâ gada 3. maiju – òemot vçrâ arî mâkslinieku plânus.

 

5. novembrî apritçs pirmais gads jûsu jaunajâ – Latvijas Nacionâlâs operas valdes priekðsçþa amatâ. Neapskauþams sâkums, bet – ar kâdiem mçríiem stâjâties amatâ, ko paspçjât izdarît, ko nâkas atlikt?

Protams, galvenajâs lînijâs izrâdes jau bija saplânotas, manis plânotâ sezona îstenîbâ sâksies tad, kad bûs apritçjis gads. Bet paspçju uz repertuâra izrâdçm uzaicinât trîs viesdiriìentus – Keriju Vilsoni no Amerikas, ungâru Pçteru Halâðu un Patriku Lange no Vâcijas. Tas arî iezîmç manu iecerçto virzienu, kâdâ biju plânojis strâdât. Proti, daudzpusîgs piedâvâjums publikai un mâksliniekiem, tajâ ietverot citzemju reþisoru, diriìentu un solistu piedalîðanos. Mans priekðtecis amatâ, komponists Zigmars Liepiòð galveno akcentu lika uz mûsu paðu reþisoriem un mâksliniekiem, es ðo loku paplaðinâðu, taèu neaizmirstot savçjos, darbs bûs arî latvieðu komponistiem, reþisoriem un dziedâtâjiem.

 

Manis plânotâ pirmizrâde – Verdi Simons Bokanegra paredzçta 27. novembrî. Jaunajâ sezonâ bûs arî Rosîni Pelnruðíîte – abas izrâdes Latvijâ pirmoreiz. Pelnruðíîtei piesaistîta kanadieðu izcelsmes „komanda”, kas dzîvo Itâlijâ – Reno Dusse un Andre Barbe. Operai Simons Bokanegra – reþisors bûs Stîvens Lauless (Lawles), scenogrâfs– Leslijs Traverss. Hendeïa Rinaldo iestudçjumam jau diezgan cieði sarunâts slavenais meksikâòu tenors Rolando Viljasons, kas Rîgâ bûs reþisora ampluâ. Savlaik kopâ dziedâjâm Cîriches operâ, un es labi iepazinu viòa fantazijas lidojumu. Savukârt Simonu Bokanegru pats, bûdams gluþi jauns dziedâtâjs, dziedâju Þençvas operâ. Jâteic, ðî ir viena no manâm vismîïâkajâm Verdi operâm, piebilstot, ka pçdçjos 20 gadus esmu dziedâjis vâcu operas. Varu teikt, ka ar Simonu Bokanegru kabatâ ierados LNO. Un brînos, kâpçc ne ðis Verdi darbs, ne Pelnruðíîte lîdz ðim Latvijâ nav tikuði iestudçti. Atbildot uz jûsu jautâjumu vçl plaðâk – uzskatu, ka jâpiedâvâ kaut kas nebijis vai gluþi jauns, nevis vairâkkârtîgi iestudçtas operas. Tas bûs labs „magnçts” publikai un interesanti mâksliniekiem. Un vçl – bûs operas Toska atjaunojums, kur aicinâta soprâns Krasimira Stojanova, kas dziedâjusi vai visos pasaulslavenajos opernamos, kâ arî meksikâòu tenors Rodrigo Viello. 

 

Un nu par latvieðu operâm. Jûsu plânos ir Jâòa Kalniòa Hamlets. Beidzot! 

Esmu patiesi iepriecinâts, ka ðo manu priekðlikumu pieòçma! Domâjot par latvieðu operu iestudçjumiem, tâ bija mana izvçle numur viens. Ar Hamletu man saistâs arî gluþi emocionâlas atmiòas, jo – operas otro cçlienu es dziedâju, vçl bûdams Latvijas Mûzikas akadçmijas, tolaik Konservâtorijas, students. Turklât kopâ ar lielmeistaru Pçteri Grâveli. Kopð tâ laika esmu domâjis, kâpçc Kalniòa Hamlets neatgrieþas un neatgrieþas uz mûsu Baltâ nama skatuves?! Domâju, pavisam necerot, ka kïûðu par Operas valdes priekðsçdi...

 

Nav jau tâ, ka Kalniòa Hamlets nebûtu „atgriezies” – 2004. gadâ, atzîmçjot komponista simtgadi, Bauskas pilsdrupâs notika brîvdabas izrâde, kuºas reþisors bija (arî Lîgatnes zçns tâpat kâ jûs!) Guntis Gailîtis, diriìçja Viesturs Gailis.

Visu cieòu! Taèu brîvdabas izrâdes notiek reizi, divas. Operas izrâde ar kostîmiem, gaismâm, scçnografiju tomçr ir kas cits, un to Kalniòa darbs ir pelnîjis. 

 

Kas bûs reþisors, kas veidos scçnografiju un kostîmus? Kad dosimies uz pirmizrâdi? 

Ievçrojot ðâbrîþa nenoteikto situâciju, teikðu tâ – pirmizrâde plânota 2022. gada janvârî. Reþisore – Kristîne Vuss, latvieðu reþisore, kas veiksmîgi darbojusies Vâcijas teâtros, bet Latvijas publika viòu atcerçsies no Hendeïa Alèînas un Mocarta Dona Þuana. Man likâs svarîgi uzaicinât latvieðu reþisori, jo, lai gan Ðekspîra siþets, opera tiek dziedâta latvieðu valodâ (paða komponista librets!). Scçnografiju uzticçsim Andrim Eglîtim, Latvijas Mâkslas akadçmijas Glezniecîbas katedras vadîtâjam. Esmu redzçjis viòa „lieldarbus” un sapratis, ka ðî estçtika man ir ïoti tuva. Vienlaikus dodot iespçju „izpausties” paðmâju  mâksliniekam. Kostîmu mâksliniece bûs Kristîne Pasternaka, pie diriìenta pults – LNO galvenais diriìents Mârtiòð Ozoliòð. Par solistiem un lomu izpildîtâjiem gan vçl nevaicâjiet, 4. augustâ atsâksies mçìinâjumi, tad arî sâksim lemt. 

 

Atbalstu Hamleta iestudçjumam ir apliecinâjusi arî Òujorkas operas ìilde. Atminçsimies, ka Bruno Skultes Vilkaèu mantiniece 2011. gadâ varçja notikt, tikai pateicoties ðai organizâcijai. Varu iedomâties, cik gandarîti par Jâòa Kalniòa operas iestudçjumu ir, piemçram, mûsu, latvieðu, mûzikas vçstneði pasaulç Dace Aperâne un Andrejs Jansons, kuºð  allaþ piesauc èechu piemçru – ik nedçïu Prâgâ skan kâda viòu nacionâlâ opera... 

Mçs tieðâm esam bezgala priecîgi un pateicîgi par ðo solîto atbalstu. Un atceramies arî, ka kopð Vilkaèu mantinieces iestudçjuma esam turpinâjuði saòemt Òujorkas latvieðu atbalstu, piemçram, iegâdâjoties mûzikas instrumentus Operas oríestrim. Mûsu sadarbîba neapðaubâmi stiprinâs ne vien LNO saikni ar Ìildi, bet ar visu ârzemju latvieðu sabiedrîbu, kas vienmçr, visos laikos ir bijusi liels atbalsts kultûrai. Runâjot par latvieðu oriìinâloperas likteni,  protams, esam domâjuði, arî uzrunâjuði mûsu komponistus ar aicinâjumu radît jaundarbus. Bet jâsaprot, ka jauna opera top ne âtrâk kâ pâris gados. Un tam ir vajadzîgs atbalsts – stipendijas, Kultûrkapitâla fonda vai  Kultûras ministrijas pieðíîrumi, jo operu neraksta „no darba brîvajâ laikâ”. „Nestrâdâs” arî tâds libretu konkurss, kâ aizvadîtâ gadsimta sâkumâ – ir citi laiki un citas temas. Komponistam jâuzrunâ libretists, un abu saiknei ir jâbalstâs pârdomâtâ nepiecieðamîbâ. 

 

Te vietâ pieminçt, ka pirmâs latvieðu nacionâlâs operas – Alfrçda Kalniòa Baòutas simtgade nule, 29. maijâ, tomçr netika atzîmçta... 

Ðis laiks daudzviet ieviesa savas korrekcijas... Katrâ ziòâ Baòutas, kâ ikvienas nacionâlâs operas simtgade bija pelnîjusi atzîmçðanu, vismaz koncertuzvedumu, ja nu gluþi ne atkârtotu iestudçjumu. 

 

Par latvieðu operu iestudçjumiem gan jâatzîst, ka to mûþs nav ilgs. Ja raugâmies laika nogrieznî no pieminçtâs Vilkaèu mantinieces, lîdz ðodienai bijuði vien daþi, tostarp Artûra Maskata Valentîna  un Çrika Eðenvalda Iemûrçtie, jâ, un vçl Imanta Kalniòa Spçlçju, dancoju, par ðî iestudçjuma skatuves likteni agri spriest. Iepriekðçjiem diviem tas nebija ïoti labvçlîgs... Kas, jûsuprât, vajadzîgs, lai mûsu operas stabili noturçtos repertuârâ? 

Pirmâm kârtâm, manuprât, ‒ ieinteresçt mûsu paðu izcilos, pasaulslavenos solistus tajâs dziedât. Ja latvieðu operâ dziedâtu Elîna Garanèa, Marina Rebeka, Kristîne Opalais, Aleksandrs Antoòenko... – tad taèu nâktu kâ vietçjâ, tâ starptautiskâ publika, vai ne? Par to pârliecinâjos, strâdâjot Vînes operâ, kur intendanta „polîtika” bija – jo mazâk pazîstama opera, jo pazîstamâki solisti. Protams, Vînes operas budþets ïauj nesalîdzinâmi plaðâkas iespçjas nekâ mûsçjais, bet virziens ir tas pats. Un vçl – kuºð mûsu solists, kam piedâvâ lomas pasaules opernamos, gan lai bûtu ar mieru mâcîties „lokâlu” lomu, ko nodziedâs vien daþas reizes? Turklât mçìinâjumu process, kas ilgst no èetrâm lîdz seðâm  nedçïâm, un lomu diezin vai nâksies dziedât ârpus Latvijas... Arî publiku nevar piesaistît, vien balstoties uz nacionâlpatriotiskiem apsvçrumiem. 

 

Vai, òemot vçrâ jûsu plaðo pieredzi pasaulç, varat teikt, ka operas publika noveco?

Latvijâ redzu ïoti daudz jaunu cilvçku. Ðveicç – galvenokârt baltas galvas.

 

Vînes operâ vçroju, ka parteºa rindâs tieðâm „baltas galvas”, bet augstâk – tomçr daudz jaunieðu.

Un tûristu. Òemiet vçrâ, ka, piemçram, operu pirmizrâdes ir dârgs prieks, tâ tomçr ir arî sociâlo tikðanos un prestiþa lieta, kas ir gluþi normâli. Jaunie, kas klausâs stâvvietâs, vçlâk droði vien „pârsçdîsies” parteºa rindâs, jo – viòi bûs sapratuði, kâdu emocionâlo pârdzîvojumu sniedz mûzika, bûs iepazinuði un iemîlçjuði operu. Eiropâ tas ir saknçs, opera ir eiropieðu kultûras sastâvdaïa. Latvieði vispâr ir mûzikâla tauta, vai ikvienâ ìimenç vismaz kâds dzied korî, spçlç kâdu mûzikas instrumentu, ir gâjis mûzikas skolâ. 

 

Jûs darbojaties arî Rîgas Vâgnera biedrîbâ, un nu, pateicoties bijuðâ premjerministra Mâºa Gaiïa iniciâtîvai, privâtâs partnerîbas kârtâ tiek atjaunots Vecrîgas slavenais Vâgnera nams. 

Jâ, ðî iniciâtîva virzâs pareizâ virzienâ – lai Rîga atkal atgûtu vietu pasaules kartç starp Vâgnera pilsçtâm. Ïoti vçlos, lai Latvija lîdzinâtos Austrijai kâ kultûras zeme – atpazîstamîba pasaulç galu galâ ir arî saistîta ar naudu. Un vçl ïoti vçlos, lai ik dienu ziòu raidîjumu izskaòâ vçstîtu ne vien par sportu, bet arî par mûsu sasniegumiem mûzikas jomâ, un ne tikai populârâs mûzikas jomâ. 

Visbeidzot Latvijas „karstais” jautâjums – jûsu viedoklis par topoðo akustisko koncertzâli?

Mani izbrîna fakts, ka daudzi sâk uztraukties par to, ka... nav bijis diskusiju! Vai tieðâm 14 gadi bijis par maz, lai „izdiskutçtu”? Kâdai polîtiskajai partijai tas nâcis kâ jaunums? Noliksim nu malâ polîtiskâs ambîcijas un atstâsim ðo jautâjumu kultûras ekspertu ziòâ! Vieta Elizabetes ielâ 2 man liekas ideâla, ja vçl turklât tas ir valsts pârvaldîts zemesgabals. Katrâ ziòâ es priecâjos par atrasto iespçju.      

 

 

Ja arî jûs vçlaties ziedot operas Hamlets iestudçjumam, to var ar kreditkarti www.lnogasv.org vai, rakstot èekus uz Latvian National Opera Guild, Inc. vârda un sûtot uz c/o Mâris Lapiòð, 29 East Gate. Manhasset, NY 11030-3423 .                         

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldîjums no Latvijas valsts budþeta lîdzekïiem 

  


 

Atpakaï


Apskatît komentârus (0)



atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:

JÛSU KOMENTÂRS:


Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA