
.jpg)
Zemessargs, profesors un kalnos kâpçjs Juris Ulmanis intervijâ Ligitai Kovtunai 14.11.2023
Tu nenoguris mudini un, galvenais, arî râdi personîgo piemçru – bût patiesam, praktiskam Latvijas patriotam: iestâjies Zemessardzç tiklîdz to izveidoja, devies uz Ukrainu un iesaistîjies ukraiòu cîòâ par brîvîbu. Paldies, un visu cieòu! Kas bijis tavs galvenais motîvs?
Mans motîvs ir ïoti vienkârðs - katram vîrietim ir pienâkums aizstâvçt savu ìimeni, savu sçtu un savu valsti. Tâpçc esmu zemessargs. Tâ mani senèi darîja, tâ mani audzinâja. Tas ir mans, latvieðu vîrieða, uzdevums un atbildîba. Mans vectçvs, kapteinis Alberts Balodis, bija jaundibinâtâs Latvijas kaºa skolas pirmâ izlaiduma absolvents. Viòu izsûtîja no Litenes uz Sibiriju 1940. gadâ. Mans otrais vectçvs - Nikolajs Ulmanis - bija cara armijâ, Sarkanajâ armijâ un Latvijas armijâ, tostarp Atseviðíajâ Studentu rotâ. Man nozîmîgi ir tas, ka tagad esmu Studentu bataljona zemessargs – ðîs rotas turpinâtâjs. Esmu ïoti pagodinâts par to, ka man tikko pieðíîra kapteiòa dienesta pakâpi. Tieði tâda bija manam vectçvam Albertam. Es vienmçr atgâdinu - mçs esam brîvi, pateicoties Dievam un Latvijas kaºavîriem. Mums liktenis ir devis ïaunu, neþçlîgu, barbarisku kaimiòu, kas joprojâm draud mûs iekaºot. Mçs to esam piedzîvojuði un nekad vairs nevçlamies pieredzçt.
Latvijas Zemessardze ir Latvijas Nacionâlo bruòoto spçku mugurkauls, tajâ iesaistîjuðies ap 10 tûkstoðiem 10 000 brîvprâtîgo, vîrieði un sievietes, kuºi ir apmâcîti, gatavi aizstâvçt, stâvçt un krist par Latviju. Viòi zina ko darît, ja pienâks X stunda . Starp citu, 20% no zemessargiem ir sievietes. Manuprât, doma par spçcîgâku Latvijas aizsardzîbu reâli sâkâs 2022. gada 24. februârî – lîdz ar pilna mçroga iebrukumu Ukrainâ. Es uzreiz pieteicos Ukrainas Ârzemju leìionâ. Mani npaeòçma tâpçc, ka man nebija iepriekðçjas kauju pieredzes un… vecuma dçï. Tomçr nelikos mierâ, lîdz nokïuvu Ukrainas kaºa zonâ, bet tad arî kïuva skaidrs, ka, nezinot viòu valodu, tas var bût bîstami kaujas situâcijâs gan sev, gan apkârtçjiem. Sapratu, ka mana pievienotâ vçrtîba varçtu bût piegâdât Ukrainas aizstâvjiem ekipçjumu un visu to, kas viòiem vajadzîgs frontç. Tâ es sâku vâkt ziedojumus, lai iegâdâtos dþipus, nakts redzamîbu tçmekïus un dronus. Vçlos teikt lielu, lielu paldies visiem ziedotâjiem, it îpaði no ârzemçm, kuri bijuði ïoti dâsni, izpalîdzîgi un man uzticçjuðies! Vçl izlçmu, ka mana pievienotâ vçrtîba ir atspoguïot Latvijâ to, ko es esmu redzçjis un izjutis Ukrainâ. Sâku par to rakstît medijos, un nesen tapusi grâmata ‘”Kad kaºð kïûst personisks”, - kas iznâkusi gan latvieðu, gan ukraiòu valodâ. Tagad strâdâju pie angïu versijas. Grâmatâ ir 26 epizodes, kas atspoguïo manu piedzîvoto pirmajâ kaºa gadâ. Katrai epizodei ir illustrâcija, ko zîmçjis Latvijas Mâkslas akadçmijas students Gatis Ðulcs, literârâ redaktore bija Dârija Juðkevièa. Grâmata ir veltîta pieciem maniem draugiem, kuºi krituði kaºâ Ukrainâ. Visi grâmatas ienâkumi aizies Ukrainas aizstâvjiem. Uzskatu, ka joprojâm mans uzdevums ir atgâdinât par kaºu Ukrainâ un ka mums jâturpina palîdzçt. Ja Ukraina neuzvarçs, Latvija bûs nâkamâ valsts kuºâ krievi iebruks. Tâpçc mums ir jâdara viss, viss, viss, lai palîdzçtu Ukrainai uzvarçt!
Vai tev ir daudz domu un cîòu biedru? Pastâsti par tiem!
Man dzîvç ïoti laimçjies, jo ap mani vienmçr bijuði gaiði, izpalîdzîgi, gudri cilvçki. Ja runa ir par Latvijas Nacionâlajiem bruòotajiem spçkiem (NBS) , tad mums ïoti paveicies ar izcilu komandieri, Ìenerâlleitnantu Leonîdu Kalniòu, kâ arî ar Zemessardzes komandieri, pulkvedi Kasparu Pudânu. Esmu pagodinâts bût viòu pakïautîbâ, jo ne vienreiz vien esmu jutis ðo godavîru stipro plecu un atbalstu. Tâpat man laimçjies ar manu tieðo komandieri, kapteini Juri Íiploku. Viòð ir izcils lîderis un motivators. Man ïoti patîk Latvijas kaºavîru vide. Tur ir lîdzîgi domâjoði patrioti, kuri stâvçs un kritîs par Latviju.
Pasaules augstâkajâ kalnâ arî nevar uzkâpt viens pats. Pateicoties maniem kalna mentoriem, nelaiíim Teodoram Íirsim, Imantam Zaulam, Tsering Chenga Sherpa un kâpðanas biedram Andrim Balodim, es to paveicu 2023. gada 17. martâ, uznesot pasaules augstâkajâ kalnâ Latvijas un Ukrainas karogus, kâ arî Zemessardzes vairogu. Jau kopð 2015. gada kopâ ar þurnâlistu Ati Klimovièu braucam uz Ukrainu, lai vestu humâno palîdzîbu kaºavîru atraitnçm un bâreòiem. Pirms svçtkiem kopâ ar Ati, bijuðo Saeimas deputâtu Veiko Spolîti un bijuðo Latvijas vçstnieci Ukrainâ Argitu Daudzi apbraukâjâm visu Ukrainu, prezentçjot manu grâmatu ukraiòu valodâ. Noslçgumâ pasniedzu Ukrainas karogu, ko biju uznesis Everesta virsotnç, Ukrainas Parlamenta priekðsçdçtâjas vietniecei Olçnai Kondratjukai.
Savos rakstos tu aicini un pârliecini nepagurt, neatslâbt – par to runâ arî polîtikas un diplomâtijas augstâkajâs aprindâs. Vai nedraud briesmas pierast pie tâ, ka blakus ir kaºð? Vai cilvçki nenotrulinâs savâ apòçmîbâ un nezaudç modrîbu? Tavi personiskie vçrojumi?
Mans personiskais novçrojums apliecina : vçsture mums mâca bûtisku sapratni par to, ka neatlaidîba un stratçìiskâ pacietîba ir atslçga, lai uzvarçtu kritiskâs cîòâs. ASV Neatkarîbas kaºâ Kontinentâlâ armija, tâpat kâ Ukrainâ, saskârâs ar ienaidnieku, kuram bija militârs pârâkums. Kontinentâlâ armija cînîjâs septiòus gaºus gadus, gûstot ïoti mazas uzvaras, un tikai kaºa beigâs viòiem sâka veikties. Dþordþs Vaðingtons gudri izvairîjâs no sakâves, karoja lîdz angïu prioritâtes mainîjâs, un tikai tad neatkarîba tika izcînîta. Òemot vçrâ ðo ârkârtçji stratçìisko pacietîbas stâstu Amerikas vçsturç, domâju, ka ASV îpaði labi saprot, cik ïoti nepiecieðams ir sniegt Ukrainai pilnîgu, ilgtermiòa atbalstu ðîs valsts cîòâ par brîvîbu un neatkarîbu. Tas pats notika Otrajâ pasaules kaºâ, kad Lielbritanija 20 mçneðus viena pati aizstâvçjâs, saòemot uzbrukumus katru nakti. Savos pretuzbrukumos ukraiòi cînâs par katru metru. Godîgi sakot,zzðajâ braucienâ jutu ukraiòu nogurumu, bet viòi paði meklç un atrod iekðçjo spçku, lai turpinâtu cînîties. Viòi nekad nepadosies! To es zinu, jûtu un esmu simtkârtîgi pârliecinâts, ka ukraiòi uzvarçs! Kâ mçs drîkstam nogurt, ja ukraiòi sçþ ierakumos, karojot arî par mûsu brîvîbu?! Mûsu nogurums un apâtija ir krievu „vislabâkais draugs”. Kad bija gaisa sirçnas, uzstâjos Charkivâ, Universitâtes patvertnç, u man bija ïoti grûti uzmundrinât publiku, bet mazliet izdevâs. Sajutu to, cik ïoti cilvçkiem ir svarîgs morâlais atbalsts un iejutîba no ârpuses...Tâpçc tas, ka ,mçs latvieði, aizbraucam pie viòiem ir ïoti nozîmîgi un svarîgi. Kaºa ilgums atkarîgs no daudziem faktoriem, bet galvenokârt no paðas Ukrainas armijas un partneru atbalsta.
Ko domâ par Latvijas jauno cilvçku iesaistîðanos valsts kaºadienestâ? Vai atsaucîba ir pietiekama, un kâ to vairot?
Kaºavîru skaits mûsu bruòotajos spçkos nav liels, un tas nav labi. Oficiâlâ statistika vçsta, ka Latvijâ ir 7250 profesionâlâ dienesta kaºavîru, 10 000 zemessargu un 36 000 rezervistu. Tas ir daudz par maz. Tâpçc, ka mums nav pietiekoðs skaits valsts aizstâvju, Latvija lçnâm virzâs uz obligâto militâro dienestu. Tiek izveidotas jaunas struktûras, piemçram, Valsts Aizsardzîbas dienests (VAD), kuºâ vîrieðiem no 18 lîdz 27 gadiem, sâkumâ brîvprâtîgi, bet vçlâk - obligâti, bûs jâdienç vienpadsmit mçneðus Latvijas armijâ. Manuprât, tâ ir lieliska iespçja jaunietim. Ja es bûtu jauns, to noteikti izmantotu. Bet, manuprât, tas nav tikai jautâjums par jauno cilvçku iesaistîðanos. Svarîgâkais jautâjums: kâpçc Latvijas vîrieðu lielais vairums neuzskata par savu svçtâko pienâkumu aizstâvçt savu valsti? Visus ðos gadus bijusi iespçja brîvprâtîgi iestâties un darboties Latvijas Zemessardzç. Tas, ka Zemessardzes rindâs par maz cilvçku, ir ziòa mûsu ienaidniekam, ka mums vienalga. Es sev vienmçr esmu uzdevis jautâjumu: kâpçc lai to darîtu ârzemju kaºavîri (NATO), kuºi dienç Latvijâ, ja mçs paði neesam gatavi aizstâvçt savu valsti? Un te man arî jâiemet bumbiòa ârzemju latvieðu lauciòâ, kuri dzîvo Latvijâ. Uz mums skatâs, un mums ir jârâda piemçrs. No visiem tiem, kas te dzîvo, es varu tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitît tos, kuri zemessargi.
Tavas domas par latvieðu jaunekïiem un viòu fizisko un morâlo stâju?
Potenciâls ir milzîgs, tas tikai jâatîsta un jâpilnveido. Protams, ka viss sâkas ar ìimeni. Ja tçvs ir zemessargs, tad ðajâ ìimenç noteikti valdan îpaðs patriotisks gars. Viena lieta aizdedzinât svecîti pie mûra Lâèplçða dienâ, bet pilnîgi kas cits, ja ar saviem ikdienas darbiem un stâju vecâki râda piemçru. Viesojoties Ukrainâ, man viena uzstâðanâs bija pie Nacionâlâs gvardes kadetiem Vinnicâ. Pçc jaunieðu reakcijas varçju just, ka tas, ko stâstu par drosmi, paðlepnumu un neatlaidîbu, atbasojas viòos.
Braukâju pa skolâm un bibliotçkâm Latvijâ, stâstu par Ukrainu un kâpðanu Everestâ. Kâpçc es veltu savu brîvo laiku, resursus, enerìiju un to daru? Pirmkârt, tas man paðam dod lielu prieku, otrkârt un galvenokârt – ceru, ka kaut vai vienam es iedoðu to dzirksti, lai no rîta, pieceïoties uzklâj gultu un sâk kaut jçdzîgu darît ar savu dzîvi. Es viòiem saku – ja es varçju uzkâpt Everestâ, tad jûs arî visi to varat izdarît!
Kâpçc tu savas vienîgâs dzîves laiku esi nolçmis veltît savas un Ukrainas valsts aizsardzîbai – bûdams “trimdas latvietis”?
Esmu dzimis un uzaudzis Bronksâ un, bçrns bûdams, es vienmçr gribçju redzçt savu Tçvzemi brîvu. Jau no 90. gadu sâkuma dzîvoju Rîgâ. Tagad sanâk, ka esmu gandrîz tikpat ilgi dzîvojis Latvijâ, kâ Amerikâ. Uzaugu trimdâ tâpçc, ka krievi bija okupçjuði Latviju, un ðodien Ukraina kaºo pret okupantiem. Savâ sirdî jûtu, ka man jâpalîdz ukraiòiem cînîties par savu brîvîbu tâ, it kâ es pats bûtu frontç, mainot savus personîgos ieradumus, lai tas atbilstu ðî brîþa steidzamîbai. Pamostoties no rîta, sev jautâju: ko vçl es varu izdarît Ukrainas labâ? Man pat ir tâ, ka mana sirdsapziòa neïauj iet uz jebkâdiem izklaides pasâkumiem, zinot ka mani draugi kaºo Ukrainâ.
Tavi padomi un vçlçjumi?
Manas paaudzes uzdevums, patîk tas vai ne, ir darît visu, lai mûsu bçrniem nebûtu jâòemas ar ïauno krievu tautu, bet mums noteikti jâdomâ, kâ sagraut visu krievisko ideoloìijas „mantojumu”.. Lîdzîgi kâ ukraiòi, mçs esam tik ïoti cietuði no mûsu briesmîgâ kaimiòa. Beidzot ir pienâcis pçdçjais laiks izdzçst,kâ Gunârs Astra teica:, “ðo ïauno murgu”.
Atpakaï