“Mēs esam kļuvuši redzamāki”
Ligita Kovtuna    27.01.2026

Mūsu saruna notiek laikā, kad ALA gatavojas savas organizācijas 75. gadskārtai šā gada rudenī. Aizvadīto pāris gadu darbība liecina par labu gaitu – ALA aktīvāk ienāk Latvijas dzīvē, piemēram, izvēršot investīciju piesaisti, darbojoties drošības jomā u.c.

M. A. Piebildīšu – mēs esam kļuvuši redzamāki, un to par mums tiešām apgalvo! Mēs esam iesaistīti daudzos stratēģiskos darbību virzienos, par ko vēstam arī sociālajos tīklos, ļoti rosīgi strādā ALA valdes locekļi. Dara to pašaizliedzīgi, neskaitot sava darba stundas. Kā zināms, mēs neviens neesam atalgoti darbinieki – mūsu kapitāls ir degsme. Dažkārt jādomā, ka mūsu valde ir “uz līnijas” 24 stundas diennaktī. Ar tādiem kolēģiem darbi veicas, un ir prieks strādāt.
Tu minēji darbošanos ekonomikas un drošības jomā, bet ne mazāk svarīga ir kultūras nozares darbība. Mūsu kultūras dzīves vadītāja Valda Grinberga ir arī Dziesmu un deju svētku padomes locekle, un neskata, kurā diennakts stundā, dzīvojot Amerikā, viņai ir jāpiedalās sēdēs, kas, protams, notiek Latvijā. Līdzīgi arī ALAs Izglītības nozares vadītājai Elisai Freimanei nav vasaras atvaļinājumu kā citkārt skolotājiem – izglītības programmu darbs rit augu gadu.

Kā tieši ALA strādā Latvijas drošības interesēs?

Pirmām kārtām – cītīgi seko likumprojektiem, kas top Vašingtonā un kas skar Latvijas intereses. Jo­projām ir cieša sadarbība ar JBANC – Apvienoto baltiešu komiteju Amerikā, kurā ietilpst arī igauņu un lietuviešu pārstāvji, un mēs visi kopā veidojam stratēģiju, lai panāktu Baltijas valstīm labvēlīgus lēmumus. Turpinās arī ALAs vēstuļu akcija, kuras ietvaros izsūtām vēstules mūsu ievēlētajiem senatoriem ar lūgumu iestāties par mūs interesējošajiem likumprojektiem. Politika šobrīd ir ļoti, ļoti dinamiska, tāda, kas neļauj atslābt nevienu brīdi.

Trimdā raksturīgā tautas diplomātija šobrīd ir visai augstā nozīmībā.

Te piebildīšu, ka īpaša vērība šajā laikā ir jāpievērš detaļām – katrai sīkākajai likuma niansei var būt ļoti liela nozīme. Un, lūk, tam ir jāseko, izmantojot arī tevis pieminēto tautas diplomātijas resursu. Pavisam konkrēti – nemitīgi atgādinot, ka mēs, baltieši, apzinīgi pildām savu mājasdarbu, ar­vien paaugstinot procentu no IKP (iekšzemes kopprodukta), kas tiek atvēlēts drošībai.

Pēc tavas un Goda konsula Jura Buņķa iniciatīvas tapušais investīciju projekts, kas vaiņagojās ar Kalifornijas delegācijas vizīti Latvijā un ko vadīja štata finanšu ministre Fiona Ma, sekmīgi turpinās un uzņem apgriezienus.

Pēc vizītes Latvijā notika atbildes vizītes uz Denveru un Bostonu, kuru rezultātā tika nodibināti jauni, pavisam konkrēti kontakti un pieņemti sadarbības memorandi. Tostarp Latvijas vadošā enerģētikas firma Latvenergo parakstīja sadarbības līgumu ar Kalifornijas firmu, kas veic ļoti nopietnus pētījumus enerģētikas jomā, ko savukārt atbalsta ASV valdība. 
Latvijas-Amerikas tirdzniecības palātā (LACC) darbojas uzņēmēji, kā, piemēram, Jānis Bergs, Lauris Lambergs u. c., kuri labi pārzina abu valstu tautsaimniecības situāciju un spēj veikt kvalitatīvu un sekmīgu biznesa sadarbības veidošanu.
Man bieži vaicā, kāds tad īsti ir mūsu PLEIF (Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma) un Spotlight Latvia konkrētais rezultāts? Teikšu tā – to uzreiz ir grūti izmērīt. Mēs ne vienmēr saņemam informāciju par to, kā rezultējušies kontakti, kas mūsu forumos sākušies, piemēram, ar vizītkaršu apmaiņu. Bieži vien par to nemaz plaši nestāsta, bieži konkrēti darījumi notiek pēc gada, diviem, pieciem… Mūsu uzdevums ir dot šo potenciālās sadarbības iespēju. Un tas mums tiešām ir izdevies, jo ir arī informācija par sadarbību, kas sākusies mūsu forumos un turpinās ilgtermiņā. Jāņem vērā arī tas, ka viena vizīte vai viena tikšanās ir tikai pirmais vēstījums – tas ļauj nodibināt kontaktus, tostarp neformālā gaisotnē, un kas turpinājumā var vaiņagoties ar rezultātu. Minētā Kalifornijas delegācijas vizīte tiešām uzņēma strauju gaitu, par ko man ir patiess gandarījums. 

2028. gadā notiks Olimpiskās spēles Kalifornijā, Losandželosā. Vai arī tur raudzīsiet “iespraukties”?

Katrā ziņā! Sarunas jau ir ievadītas, un Latvijas sportisti ir izcila valsts reklāma pasaulē, kas attiecīgi veicina arī mūsu valsts atpazīstamību. Šī vienreizīgā iespēja reklamēt Latviju ir jāizmanto, un mēs to darīsim.

Tu darbojies arī LACC, kas tapa ar ALAs iesaisti. Ko tieši jūs darāt?

Pirmām kārtām atzīmēšu, ka Palātas biedru skaits strauji aug, daudz tiek darīts tās publicitātes veicināšanai. Abām organizācijām – LACC un ALA – ir kopīgs mērķis – veicināt Latvijas tautsaimniecību, šai brīdī ar uzsvaru uz aizsardzības industriju. Savukārt Latvija var būt lepna ar savu potenciālu un inovācijām tādu nozaru attīstībā, kas vienlaikus ir ar militāru un civilu pielietojumu, piemēram, dronu ražošana.

Nu jau bijušais ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons savulaik teica skarbus vārdus par biznesa un investīciju vidi mūsu valstī…

Es vispirms tomēr paslavēšu Latvijas jaunuzņēmējus – par viņu radošumu un mūsdienīgumu. Viņiem trūkst… skābekļa, tēlaini izsakoties. Ar to es domāju kapitālu. Ir vairāk jārūpējas par Latvijas un Baltijas kapitāla tirgiem, piesaistot gan Eiropas, gan tālo zemju investorus. Tas ir arī viens no galvenajiem LACC darbības mērķiem. Otrs – joprojām Latvijas uzņēmēju žņaudz birokrātija. Birokrātijas mazināšanas gaita tiešām ir jāpaātrina! Es dzīvoju un strādāju abās okeāna pusēs, un skaidri varu pateikt – Eiropai šai ziņā ir jāsaņemas. Manā mītnes vietā Silīcija ielejā inovāciju temps ir tik ātrs, ka, ierodoties Eiropā, es diemžēl jūtu ievērojamu atpalicību.

Tu esi Latvijas Universitātes fonda valdes loceklis. Arī te galvenā rūpe ir “dot skābekli” jaunajiem zinātnes spīdekļiem, veicināt Latvijas sasniegumus zinātnē, turklāt ar ambiciozu mērķi – izlolot pirmo latviešu Nobela prēmijas laureātu.

Skatot jauno Latvijas budžetu, redzam, ka lielākā daļa valsts izdevumu paredzēta, protams, aizsardzībai. Fonda mērķis līdz ar to kļuvis vēl jo ietilpīgāks – ir finansiāli jāpalīdz zinātnei, piesaistot arvien vairāk ziedotāju līdzekļu. Un ne tikai – ir jādomā arī par zinību kvalitāti, ko Latvijas Universitāte jau dara, piesaistot augstas raudzes lektorus, profesorus un zinātniekus no ārzemēm. Arī tas prasa finansiālu ieguldījumu. Tātad jāstrādā vairākos virzienos vienlaikus, ne tikai, piešķirot stipendijas. Šai laukā nozīmīgi palīdz Latvijas goda konsuli. Es pats personīgi atbalstu vēstures profesoru Ēriku Jēkabsonu viņa zinātniskās izpētes un pedagoģijas darbā. Nu jau atbalstu arī Ērika diplomandu – ar Gustava Zemgala stipendiju. 
Priecājos redzēt, ka labi veidojas akadēmiskās vides sadarbība ar privāto sektoru.

Latvijā īstenībā jau pilnā sparā rit gatavošanās nākamās Saeimas vēlēšanām. Kā un kad sāksies jūsu darbs, piesaistot Amerikas latviešus?

Darbs jau ir sācis, ALA kopā ar citām dalīborganizācijām ir iekļāvusies PBLA izveidotajā vēlēšanu darbu grupā. Tā, savukārt, sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) koordinēs diasporas iesaisti vēlēšanu procesā un informācijas apriti. Marta sākumā CVK izplatīs vēlētājiem un diasporas organizācijām noteiktas prasības vēlēšanu iecirkņu veidošanai. Tad līdz 2. aprīlim tie latviešu centri dia­sporā, kas vēlas izveidot vēlēšanas iecirkņus, aicināti iesniegt savus priekšlikumus, ko CVK tad izvērtēs līdz aprīļa beigām. 
Pēc ALA veiktajām neformālajām aptaujām pagājušajā gadā, ir cerības, ka šoreiz ASV būs vairāk iecirkņu, nekā 14. Saeimas vēlēšanās.
Mēs arī izplatīsim informāciju par iespēju balsot pa pastu. Svarīgs uzdevums mums, kā vienmēr, būs motivēt Amerikas latviešus piedalīties vēlēšanās. Kā redzējām Moldovas prezidenta vēlēšanās 2024. gadā, diaspora var spēlēt izšķirošu lomu!

Kā pošaties uz ALAs 75.gadskārtu?

Strādājam pie īpaša ALA jubilejas logo, kas tiks izmantots visās ALA komunikācijās un arī kongresa laikā. Ļoti vēlos, lai jubileja tiktu īpaši svinēta ALA kongresā! Apspriežam, kādus īpašus viesus aicināt, kādu saturu, kas saistīts ar šo jubileju, iekļaut programmā u.c.
Kongresa Rīcības komiteja jau aktīvi strādā. Kongress, visticamāk, notiks Vašingtonā, pilsētā, kur ALA tika dibināta.
Top arī plāns visu gadu rīkot informācijas kampaņu, kas parādīsies mūsu sociālajos tīklos un medijos, lai pārlūkotu spilgtākos notikumus un panākumus ALA 75 gadu vēsturē.