EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Lielâ darvas karote
129834
Source: Ken Mürk/ERR

Sallija Benfelde    12.09.2023

 

 

 

Nereti, runâjot par Igauniju un tâs sasniegumiem, Latvijâ bieþi izskan skumja noþçla, sakot, ka igauòi gan prot visu darît labâk nekâ latvieði, un ekonomikas attîstîbâ, tâpat arî citos jautâjumos ir mûs apsteiguði. Arî valsts valoda – igauòu – tur nekad, arî okupâcijas laikâ, nav bijusi pabçrna lomâ. Latvieði jau toreiz bija labi iegaumçjuði, ka Igaunijâ krievu valodâ nav vçrts neko jautât, jo gandrîz nekad vai nu vispâr nesaòems atbildi, vai tâ bûs pavisam aplama. Arî Igaunijas ceïi vienmçr tiek slavçti, un lielais jautâjums lîdz ðim ir bijis, kâ viòiem izdodas tik labas kvalitâtes ceïi, ja Eiropas fondu finansçjumu saòem arî Latvija, bet ceïu kvalitâte bieþi ir bçdîga?! Tie, kuºi bijuði ekskursijâs uz Igauniju, apgalvo, ka pilsçtas, it îpaði Tallina, ir îstas mûsdienu Eiropas pilsçtas labâkajâ nozîmç. Tiesa gan, tie, kuºi Igaunijâ mâcâs vai strâdât, reizçm teic, ka igauòi, savukârt, mçdzot teikt, ka Latvijâ gan neesot tâdu problçmu kâ pie viòiem.

 

Nesen kopâ ar draugiem nolçmâm doties ekskursijâ uz Pçrnavu, pilsçtu Igaunijas dienvidos pie Baltijas jûras. Pçrnava ir kûrortpilsçta kopð 1838. gada. Igauòi par savu pilsçtu saka, ka ðai viduslaiku pilsçtai piemît vieglprâtîga un romantiska dzirksts. 2020. gada  rudenî Pçrnava tika atzîta par Baltijas jûras valstu ilgtspçjîgâko galamçríi. 

 

Ceïâ uz Pçrnavu pârliecinâjâmies, ka stâsti par labajiem ceïiem Igaunijâ ir patiesi. Pçrnavâ dienas laikâ paspçjâm izstaigât vecpilsçtu un bijâm patîkami pârsteigti par gaumîgi un kvalitatîvi atjaunotajâm koka çkâm. Braucot ârâ no pilsçtas, ceïð veda cauri kvartâliem ar vienstâva un divstâvu koka çkâm, kuºas arî gandrîz visas bija atjaunotas un sakoptas. Protams, kafejnîcâ, pusdienas pasûtinâjâm angïu valodâ. Arî ceïu, kâ visâtrâk aiziet lîdz vecajai pilsçtas daïai, vaicâjâm angïu valodâ un visur sastapâm laipnu un saprotoðu attieksmi. Ar vârdu sakot, braucot prom no ðîs pilsçtas nolçmâm, ka ir vçrts atgriezties Igaunijâ nâkamajâ vasarâ apmeklçt vçl kâdu kaimiòu zemes pilsçtu.

 

Tâdçï jo ðokçjoðâks ir ar Igaunijas premjeri Kaju Kallasu saistîtais skandals, kas uzvirmoja augusta izskaòâ. Lîdz ðim Kallasa bija ïoti populâra ne tikai Igaunijâ, par viòu runâja kâ par jaunâs paaudzes Reformu partiju pârstâvoðo polîtiíi. Igaunijas sabiedriskais medijs ERR paziòoja, ka Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas vîram Arvo Hallikam daïçji piederoðais loìistikas uzòçmums “Stark Logistics” turpina darbîbu Krievijâ. Kopð Krievijas pilna mçroga iebrukuma Ukrainâ uzòçmums tur nopelnîjis vairâk par miljonu eiro. Kâ zinâms, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa iepriekð asi kritizçjusi uzòçmumus, kas turpina sadarboties ar Krieviju. Sarunâ ar igauòu sabiedrisko mediju ERR Kallasa norâdîja, ka viòas vîram Arvo Hallikam daïçji piederoðais uzòçmums neveic darîjumus ar Krievijas klientiem un ka  viòa ir pârliecinâta, ka vîram piederoðie uzòçmumi nerîkojas amorâli, taèu sîkâkus komentârus viòa atteicâs sniegt. Vçlâk uzòçmuma “Stark Logistics” izpilddirektors plaðsaziòas lîdzekïiem nosûtîtâ rakstiskâ komentârâ paziòoja, ka uzòçmums ðogad septembrî pârtrauks pârvadâjumus uz Krieviju.  Savukârt laikraksts  ziòoja, ka “Stark Logistics” ieòçmumi no darbîbas Krievijâ 2022. gadâ sasniedza 1,1 miljonu eiro, bet ðogad – gandrîz 475 000 eiro. Uzòçmums medijiem vairâkkârt norâdîjis, ka runa esot bijusi vien par daþiem sûtîjumiem no Krievijas, palîdzot tur esoðajam Igaunijas uzòçmumam “Metaprint” slçgt raþotni. “Metaprint” Krievijas partneºuzòçmuma jaunâkais gada pârskats gan nerada iespaidu, ka uzòçmums bûtu plânojis darbîbu slçgt. Tieði otrâdi – to bija plânots paplaðinât, vçstîja laikraksts. Pretrunas uzòçmuma sacîtajâ un Kallasas apgalvojums, ka vispâr viòa par vîra biznesu neko nezina, jo viòi mâjâs par to nerunâjot, izraisîja asu reakciju. Parlamenta opozîcijâ esoðâs Centra partijas frakcijas ârkârtas sanâksmç tika nolemts sâkt sarunas ar citâm partijâm par neuzticîbas izteikðanu Kallasai. Partijas ieskatâ skandâls izraisîjis valdîbas krizi un bûtiski kaitçjis valsts reputâcijai, bet  opozîcijâ esoðâs partijas “Tçvzeme” lîderis Urmass Reinsalu paziòoja, ka Kallasai vajadzçtu atkâpties nekavçjoties. Savukârt Igaunijas premjçrministre Kaja Kallasa publiski atvainojusies par to, ka viòas vîram daïçji piederoðais uzòçmums turpinâja darbu Krievijâ arî pçc tâs pilna mçroga iebrukuma Ukrainâ. Viòa arî pavçstîja, ka demisionçt negrasâs. Kallasas vîrs sev piederoðâs uzòçmuma daïas jau ir pârdevis. Reformu partijas valde savâ sçdç atbalstîja premjçres atraðanu amatâ. Turklât Kallasa  teica, ka ðoruden, kad beigsies viòas pilnvaru termiòð Reformu partijas priekðsçdçtâjas amatâ, viòa plâno uz ðo amatu kandidçt atkârtoti.

 

Tikmçr Igaunijâ pagâjuðajâ nedçïâ veiktajâ aptaujâ vairâk nekâ divas treðdaïas respondentu norâdîja, ka premjerministrei Kajai Kallasai vajadzçtu atkâpties no amata, turklât ðâdi domâjoðo pilsoòu skaits ar katru nedçïu aug, vçstîja Igaunijas sabiedrisko mediju portâls ERR, atsaucoties uz pçtîjumu kompânijas “Norstat” jaunâkâs aptaujas rezultâtiem. 

 

Neapðaubâmi, skandals ar Igaunijas premjeri met nopietnu çnu uz valsts reputâciju un liek vaicât, kâ polîtiíe, kuºa atbalsta Ukrainu tâs cîòâ par savu brîvîbu un neatkarîbu un kura nosoda uzòçmçjus, kuºi turpina sadarboties ar Krieviju, arî tad, ja ðie Krievijas uzòçmumi nav sankcionçto sarakstâ, var attaisnot sava vîra uzòçmuma darbîbu? Tas, ka vîrs savas uzòçmuma daïas tagad jau pârdevis, drîzâk liek domât, ka uz to pamudinâja skandals, nevis principiâla nostâja. Protams, par premjçres aplikðanu vai nepalikðanu amatâ lems Igaunijas polîtiíi un nâkamajâs vçlçðanâs to darîs arî iedzîvotâji, tomçr notiekoðais liek domât par to, cik patiesi reizçm ir polîtiíi un cik îsta ir viòu morâle? Un, protams, tos paðus jautâjumus bieþi pelnîjuði arî Latvijas polîtiíi, kuºi nereti skaisti un pareizi runâ, kritizç citus, bet paði rîkojas pçc pavisam citiem kritçrijiem. Un nav tâ, ka vçlçtâji nekad neko neredz un nesaprot. 


 

Atpakaï