Kā ministrs jūtas pirms valsts budžeta apstiprināšanas valdībā un nodošanas Saeimai?

Jūtos labi, jo, raugoties no finanšu ministra viedokļa, budžets atbilst jaunajām realitātēm ekonomikā, ģeopolitikā un iekļautas visas galvenās jomas, kas nodrošina valsts pastāvēšanu, pirmām kārtām, aizsardzības izdevumus 5% apmērā no IKP. Tas ir pats būtiskākais, jo ir strauji mainījusies pasaules drošības “arhitektūra” – ASV vairs nav gatava iepriekšējā apmērā finansēt globālo drošību, aicinot Eiropu vairāk pašai par sevi rūpēties. Pirmās savā apņēmībā atsaucās trīs Baltijas valstis un Polija, kas arī saprotams – mēs esam robežvalstis ar agresoru. Tās valstis, kas Eiropas kartē atrodas tālāk, kā Spānija, Portugāle u.c., arī Luksemburga, kas pašā Eiropas centrā, tik asi neizjūt nepieciešamību bruņoties.

Jāteic, aizvadītais gads sakarā ar nepieciešamību palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz ar ļoti būtisko nodokļu reformu bija liels izaicinājums budžetam. Runājot par prioritātēm, ļoti svarīga valstī šobrīd ir izglītības kvalitāte, tiklab kā demogrāfija. Ar jauno budžetu signalizējam vecākiem, ka viņi nepaliks bez valsts atbalsta, ka valsts turpinās atbalstīt arī dārgo mākslīgās apaugļošanas procesu un mātes un bērna veselību.

Oktobrī notiek arī pensiju indeksācija.

Liels skaits – 70 tūkstoši no 435 tūkstošiem pensionāru izvēlas strādāt, un valstij tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo trūkst darbaspēka. Palie­li­not ar nodokļiem neapliekamo pensijas minimumu līdz tūkstotim eiro, esam nozīmīgi atbalstījuši pensionāru iesaistīšanos darbā. No šā gada 1. oktobra pensijas tiek indeksētas līdz 1488 €, nodrošinot, ka 98% pensionāru tās tiks pārskatītas pilnā apmērā.

Tiek arī sperts solis taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā.

Izdienas pensijas ir viens no padomju mantojumiem – mehānisms, kādā tās piešķīra, nav būtiski mainījies no tiem laikiem. Ir grūti saprast, kā mūsdienu cilvēks var būt nestrādājošs pensionārs 50-55 gadu vecumā! Protams, nav runa par profesijām tā sauktajā kaujas zonā, kas saistītas ar valsts drošību un riskiem, kas pastāv tajās strādājošajiem. Nav arī runa, piemēram, par baleta jomu, kas tiešām ir speci­fiska. Kaimiņvalsts Igaunija pēdējo izdienas pensiju samaksāja 2019. gadā. Mūsu valsts budžetam tās prasa 135 miljonus eiro šogad, 150 miljonus prasītu nākamgad un teju dubultlielu summu – pēc pieciem gadiem.

Mūsdienu cilvēks jau īstenībā vairs visu savu mūžu nebūt nesaista ar vienu vienīgu profesiju, nē, - dažs izdzīvo četras piecas darba dzīves, jo ir apguvis vairākas profesijas. Un valsts var apmaksāt jaunu speciali­tāšu apgūšanu.

Šis bijis liels pārbaudījumu gads lauksaimniekiem…

Budžetā paredzēts arī gandrīz 60 miljonu eiro atbalsts viņiem. Kurzemē un Zemgalē ražas ir labas, bet reģionos, ko skāra spēcīgās lietavas, katrā ziņā nepieciešams valsts atbalsts papildus Eiropas subsīdijām.

Kā budžetā atspoguļojas valsts taupības stratēģija jeb izdevumu samazinājums?

Protams, ikviens izdevumu samazinājums ikvienā jomā izraisa lielas diskusijas un neapmierinātību. Atminēsimies kaut vai satraukumu par mūzikas un mākslas skolu optimizēšanas priekšlikumu! Šīs skolas, kas īstenībā ir interešu izglītības joma, izmaksā ļoti dārgi. Valstī ir profesi­o­nālās mūzikas un māk­slas mācību iestādes, kurās jaunieši saņem attiecīgo profesionālo kvalifikāciju, ko turklāt apstiprina viņiem izsniegtos dokuments, un tādas tās arī paliks. Ir ļoti maz valstu, kas var atļauties šādu īpašu skolu tīklu. Šī – vēlreiz uzsveru – ir interešu izglītība, un valstī ir daudz problemātisku lietu attiecībā uz vispārējo izglītību, tās kvalitāti un izmaksām. 

Līdzīgas diskusijas notikušas arī attiecībā uz valsts ceļu tīklu, kas ir ārkārtīgi sazarots un dārgi uzturams. 

Būtiski, ka finansējumu prioritātēm – drošībai, atbalstam ģimenēm un izglītībai – esam panākuši, efektivizējot publiskās pārvaldes izdevumus par vairāk nekā 800 miljoniem eiro trīs gadu periodā un nepalielinot pamatnodokļus. Tostarp kopējā darba rezultātā 2026. gadam nodrošināts 233 miljonu eiro fiskālais ietaupījums.

Vēlos piebilst, ka apgalvojums par to, ka Latvijā slikti ceļi, ir mīts – ir lieliskas maģistrāles uz Ventspili, Liepāju, arī Latgalē.

Ko gan tiešām nevar teikt par novadu ceļiem, un šābrīža taupības apstākļos diemžēl ir jāraugās, kāds ir efekts no lauku ceļa, kas ved uz attālu viensētu.

Valsts bagātīgi atbalsta NVO jeb nevalsts organizāciju sektoru. Vai, jūsuprāt, tas ir lietderīgi?

Valstī ir apmēram 25 tūkstoši šo organizāciju, daudzas no tām ir valdības sadarbības partneru statusā, kā, piemēram, arodbiedrības, darba devēju, ārvalstu investoru u. c. Nevalsts organizāciju esamība norāda uz sabiedrības briedumu, liecina par sociālo līdzdalību, sadarbības nepieciešamību utt. Kuras tieši ir atbalstāmas, kuras patiesi cementē sabiedrību, jālemj ekspertiem.

Kā jūs vērtējat diasporas lomu procesos, kas iezīmē šo Latvijas ieiešanu jaunā attīstības lokā? Tostarp investīciju piesaisti, kam veltīts ļoti daudz trimdas organizāciju uzmanības. Un – kā jūs raksturosiet investīciju vidi Latvijā?

Pirmām kārtām vēlos pieminēt remigrācijas jeb atgriešanās pozitīvo saldo – aizvadītajā gadā atgriezās 9900 pavalstnieki. Šis skaitlis pieaug, un īpaši iepriecina jauno ģimeņu atgriešanās. Pozitīvs stimuls bija arī vidējās algas Latvijā pieaugums līdz Eiropas vidējam līmenim – saprotams, ka cilvēki labāk saista savu dzīvi ar Latviju, ja tas viņiem ir ekonomiski izdevīgi. Vidējā alga turpina augt, tiek celti īres mājokļi, īpaši Cēsīs, Valmierā, Rīgā, un cilvēki labprāt atgriežas.

Īpaši vēlos uzsvērt trimdas jeb diasporas organizācijas – ALA, PBLA, Latvijas goda konsulu un arī privātpersonu pienesumu ekonomikas un investīciju jomā. Vašingtonā aizritējis kārtējais forums Spotlight Latvia, aizvadītajā gadā piedalījos PLEIF (Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju forumā), tikos ar Kalifornijas uzņēmēju delegāciju, ko vadīja finanšu ministre Fiona Ma, - tie ir ļoti nozīmīgi signāli, kas liecina par diasporas ieinteresētību un reālu finansiālo un intelektuālo ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un izglītībā. Mēs joprojām gaidām talantīgus, spēcīgus investorus. Minēšu pazīstamo Mikrotīkls dibi­nātāju un vadītāju, mecenātu Džonu Taliju, amerikāni, kas kļuvis par krietnu latvieti. Viņa uzņēmums turpina augt, turpina ziedot lielas, ļoti lielas summas Bērnu slimnīcai, Latvijas Universitātes fondam, Rīgas Tehniskajai universitātei. Bērnu slimnīcai ziedoti 20 miljoni eiro, un te darbojas visaugstākās raudzes tehnoloģijām aprīkots ģenētiskās diagnostikas centrs. Tādi Eiropā ir trīs, un viens no tiem – Rīgā. 

Šobrīd Latvijā strauji ienāk militārās industrijas uzņēmumi, piemēram, Vācijas Rheinmetall. Nāk starptautiskas kompānijas, piedāvājot ļoti nopietnus risinājumus, un visi te ir laipni gaidīti. Pašlaik galvenais ir atrast stabilas kompānijas ar spēcīgiem līderiem, kas ģenerē un īsteno labas idejas.

Pēc manas pārliecības, Latvija ieiet nākamā ekonomiskās attīstības līmenī, ko raksturo spēcīgs ideju uzkrājums, kuru īstenot. Ir spēcīgas starptautiskas komandas, kas šeit strādā un ap kurām veidojas ar­vien jaunas. Ja aizvadītajos 30 gados Latvija bija galvenokārt saņēmēja, no Eiropas fondiem u. c., tagad jau dodam savu ieguldījumu globālajā attīstībā.

Atbildot uz jūsu jautājumu, - investīciju vide Latvijā ir droša, viss ir kārtībā. Ir pieeja Skandināvijas tirgum, Eiropas tirgum, katram pašam jāatrod sava niša un spēks, un Džona Talija piemērs to apliecina. Un vēl – lai nāktu pretim Amerikas un vispār trešo valstu investoriem, ir izdarītas izmaiņas Latvijas likumdošanā attiecībā uz izdevīgāku nodokļu režīmu. Investīciju vidi Latvijā regulē arī Eiropas stabilā likumdošana un valūta.

Vai pastāv arī kāda privāto aizdevumu forma, ka ikviena privātpersona var piedalīties valsts aizņēmumu sistēmā?

Valsts interesējas par to, kādi ir tās pilsoņu uzkrājumi, bet statistika liecina, ka šis skaitlis gandrīz sa­sniedz 12 miljardus. Pensiju 2.līmeņa uzkrājumi teju sasnieguši 10 miljardus. Piebildīšu, ka valsts parāds šobrīd ir 20 miljardi. Ir jautājums, vai mums ir prasmes ieguldīt. Jā, valstī pastāv iekšējo aizņēmumu sistēma, un mēs dodam iespēju cilvēkiem iegādāties valsts parādzīmes, ar to nodarbojas Valsts kase. (Skatiet www.krajobligacijas.lv – L.K.) Iedzīvotāji aizņēmuma obligācijas labprāt pērk, jau ir iegādājušies par vairākiem simtiem miljonu. Piezīmēšu, ka tie ir atbrīvoti no IIN.

Savulaik Amerikā, Džordžijas štatā, darbojās Valmieras Stikla šķiedras rūpnīcas filiāle. Vai šobrīd kādam Latvijas uzņēmumam ir filiāles Amerikā?

Jā, gan, Printful, kam ir apmēram miljards dolāru apgrozījums ASV. Mūsu pirmais “vienradzis”. Centrālais birojs ir Rīgas centrā, ražotnes varam redzēt pa ceļam uz mūsu lidostu, bet pamatā viņi darbojas Amerikā. Ir arī SAFTehnika, Bergu ģimenei piederošais tehnoloģiju uzņēmums, kas darbojas Latvijā un Amerikā.

Jūs esat atgriezies no Vašingtonas, kur tikāties ar Pasaules bankas pārstāvjiem.

Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda gada sanāksmēs Vašingtonā sarunu centrā bija, protams, Ukrainas ekonomiskā situācija, ģeopolitiskie jautājumi, makroekonomiskā un finanšu stabilitāte, kā arī attīstības valstu izaugsmes un nodarbinātības veicināšana

Piemēram, ar Pasaules Bankas galvenā ekonomista vietnieku Aihanu Kosi (Ayhan Kose). pārrunājām Eiropas ekonomikas attīstību, Krievi­jas izraisītā kara Ukrainā ietekmi uz Eiropas un pasaules ekonomiku, globālo tirdzniecību, energoresursu cenu dinamiku un tās ietekmi uz izaugsmes perspektīvām. Savukārt ar The German Marshall Fund of the United States pārstāvjiem pārrunājām ģeopolitisko notikumu ietekmi uz Eiropu un Latviju, inovācijas un investīciju paplašināšanu aizsardzības jomā, kā arī mākslīgā intelekta un tehnoloģiju lomu transatlantiskajā sadarbībā.

Ļoti vērtīga bija dalība LACC rīkotajā konferencē “Spotlight Latvia: The Future of Our Security” – ASV uzņēmumi sniedz pieredzi, bet Latvijas uzņēmumi – elastību un digitālo kompetenci. Kopā mēs varam veidot projektus kiberdrošības, datu aizsardzības un enerģētikas noturības jomās, pārvēršot drošības mērķus konkrētās ekonomiskās iespējās.