EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Latgalei veltts ms (Vladislavam Lcim - 100 )
21069

   04.02.2012

Foto:  Latgales kultras darbinieki pirms Otr pasaules kaa: Js  Cybuskis (pc izstjuma dzvoja Latvij), dzejniece Marija Andne un rakstnieks Konstantins Strods-Plencinks (dzvoja un strdja ASV), aizmugur stv Vladislavs Lcis

omnes Rzekn un Dricnu pagast tiek atzmta Trimdas latgau izdevja Vladislava La simtgade.

V.Lcis piedzima  1912. gada 26. janvr Dricnu pagasta Lu ciem. Via mjs bija saglabjuies laikraksta Dryva izdevumi, tos lasot, Vladislavs iepazst  Frana Trasuna, bru Skrindu un citu Latgales atmodas darbinieku pausts idejas. Pirms literta iemaas vi gst Aglonas imnazij, rakstot skolas urnlam Censnis  un darbojoties jauno litertu pulci Austra, tau par rakstnieku ar lielo burtu V. Lcis nekst, via stba ir rakstt vrda neana taut. Kop ar domubiedru J.Cybuski vi nolemj veidot modernu izdevniecbu, tau tikai 1939. gad K.Ulmaa Ssabiedrisko lietu ministrija viiem piei izdevjdarbbas atauju. Sks izdevja Vladislava La dzves posms, kas nosldzs 1984. gada 30. decembr tlu no dzimtenes, Minchen, Vcij.

Dunot  Otrajam pasaules kaam, Daugavpil, Alejas iel 3, jau bija iekrtota izdevniecba ar 32 tata darbiniekiem un skts veidot grmatu tirdzniecbas tklu. Apbrnojama bija V. La apmba par katru cenu no Latvieu paprvaldes un atbildgajm vcu okupcijas iestdm pankt nepiecieams ataujas izdot grmatas, urnlus, kalendrus un laikrakstus latgau rakstu valod.

Zviedrij dzvojoais izdevja domubiedrs un Latgau litertras vstures autors M. Buks os centienus raksturoja di: 1941.god jys dabja atvi izdt tikai Tvu zemes kalendri. Un tai pat tys beja ari 1942.god. Tys beja satrci. Bi vn lyks, ka vysas latgau ceias par sovu drukot vrdu beigss pineigi bez rezultta. Bet ms nazaudjom du, ni cereibas. Kolom plnus, uzturjom mu goru storp Latgolas kulturas darbinkim un gaidejom uz vac lada salauonu.s 

1943. gada 16. oktobr beidzot tika saemta laikraksta Latgolas Bolss izdoanas atauja. Pieprasjums pc laikraksta latgau rakstu valod bija necerti liels. Pirmais laikraksta Latgolas Bolss metiens bija 21 000 eksemplru, bet 1944. gad 18.22. numurs jau tika drukts 33 000 liel metien. Kopum laikraksts  nepilna pusotra gada laik iznca  1 281 800 eksemplros. Bremzjos faktors bija negtv Latvieu paprvaldes nostja, kas neva laikrakstu Latgolas Bolss izplatt rpus Latgales. Par to savs atmis raksta V. Lcis. Pc pirm Latgolas Bolsa numura iznkanas Latvu poprvalde ar generim Dankeru un Bangerski  priekgol pjma lmumu, ka latgau aveiu nabyus un tos ir aizldzamas. Reichskomisaram beja sngts apgolvojums, ka latgai ast  tykai Daugavpils pist  un apkrtn. Tyku izsaukts uz Daugavpils komisariatu un vlk uz Reichskomisariatu dt paskaidrojumus am lt. Tur nlyku dokumentus par latgau daudzumu un izplateibu. Lai gandareitu Latvu poprvaldi, vci panca kompromisu, ka latgau aveizi nedreikstja syuteit uz prj Latviju. Nav zinms, vai laikrakstu sama Latvieu leiona kaavri front.

Nepilnu divu gadu laik V. La izdevniecba izdeva 30 grmatas, kuu kopjais ekemplaru skaits bija 277 283.

1944. gada 27. septembr V. Lcis un izdevniecbas darbinieki sama evakucijas atauju un ar kui devs uz Vciju. Otr  pasaules kaa beigas V. Lcis kop ar kollgm sagaidja Dienvidvcij, kur turpinja Daugavpil uzskto darbu, nodibinot Latgau izdevniecbu. V. Lcis un trimdas latgau kultras darbinieki konsekventi lietoja apzmjumu latgai  k etnisku jdzienu, jo pc viu domm latgaliei ir visu Latgales terrritorij dzvojoo iedzvotju apzmjums.

Dienvidvcijas bgu nometns  dzvoja ievrojama daa Latgales kultras darbinieku - J. Kldzjs, L. Latkovskis, F. Murns, O. Rupainis, F. Teirumnks, N.Trepa u.c. Kaut gan no visa Rietumu emigrcijas kopj latvieu skaita tikai nepilni 10% bija Latgales iedzvotji, Latgau izdevniecbas izdevumi turpinja  preses tradicijas, uzturot dzvu urnlistiku latgau rakstu valod; padomju Latvij tas nebija iespjams. Vladislavs Lcis joprojm izdeva laikrakstu Latgolas Bolss, urnlu Dzeive, Tvu zemes kalendari, Acta Latgalica, k ar romnus, ststu un dzejas krjumus, grmatas par Latgales kultrvsturi.

Rietumu  latvieu emigrcija par vienu no galvenajiem mriem bija nospraudusi  radioraidjumu organizanu uz Latviju. Pc  vairku gadu nesekmgiem centieniem, apeljot pie Radio Vatikns un Amerikas Balss latvieu raidjumu redakcijm, o mri kop ar domubiedriem sasniedza ar V. Lcis, raidjumu Latgolas Bolss  integrjot Radio Brv Eiropa latvieu redakcijas sagatavotajs programms, kas tika raidtas no Minchenes. 1983. gad V. Lcis  par ldzstrdniekiem raidjumu veidoan piesaistja Valdi Labinski un Daini Mjartnu. Materilus savs mtnes zems sagatavoja vsturnieks Tadeus Puisns, filozofs Alberts Spois, litertrzintniece Paulna Zalne, dzejnieks Francis Murns, Dr. Eduards Upenieks, Jnis Trps, Alberts Pleis, prof. Leonards Latkovskis, Ontons Zvdrs, Jnis Dimants. Par reliiskajiem jautjumiem uzstjs prvests Mielis Lizdiks un Staislavs kutns, filozofijas prof. Staislava Ladusns. Lielk daa  Latgolas Bolss ldzstrdnieku savus honorrus ziedoja A. Jrda fonda darbbai, tdjdi financjot grmatu un periodikas izdoanu latgaliski.

Latgolas Bolss redakcija laika posm no 1975. gada ldz 2003. gada decembrim sagatavojusi kopum 559 stundas gaus oriinlraidjumus. Redakcijas ierosm Rzekn 1992. gad notika I. Pasaules latgalieu konference. V. Lcis neatlaidgi apelja pie ANO un citm starptautiskm institcijm pret Latvijas rusifikciju, panca Daugavpils Sv. Ptea un Pilcenes dievnamu saglabanu, aizska padomju rema represt bskapa Kazimira Dubinska rehabilitcijas procesu, protestja pret Stepona Seia represanu.

V. Lcis, pieticgi dzvodams neliel Austrumeiropas bgu ciemat Minchenes pievrt, bija atteicies no karjras un integrcijas vcu sabiedrb.  Darbu druktav vi saistja viengi ar iespju iespiest grmatas, kas tika druktas ar domu, ka, Latvijai atgstot neatkarbu, ts tiks nogdtas lastjiem Latvij. Tds brdis pienca. No Alberta Spoa Minster noorganizts grmatu krtuves Latgau sta V. La izdots grmatas nonca Latgales bibliotks. Piepildjies ar via novljums dust dzimts zemes kapos Pilcen. V. La ma darbs atspoguots Latgalu rakstnceibys muzej Rzekn. Ar idelismu, neatlaidbu un nesatricinmu ticbu Latvijas neatkarbai un Latgales uzplaukumam Vladislavs Lcis savu mu veltja tautas kultras un valodas saglabanai. Di patriota liels atceres dien msu pienkums ir pateicb noliekt  galvu un uzdot jautjumu - ko ms pdjo 20 gadu laik esam darjui Latgales lab?

Dainis Mjartns


 

Atpaka


Apskatt komentrus (0)



atstj tuku: atstj tuku:
vrds:

JSU KOMENTRS:


Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA