
.jpg)
04.02.2012
Foto: Latgales kultûras darbinieki pirms Otrâ pasaules kaºa: Jôòs Cybuïskis (pçc izsûtîjuma dzîvoja Latvijâ), dzejniece Marija Andþâne un rakstnieks Konstantins Strods-Plencinîks (dzîvoja un strâdâja ASV), aizmugurç stâv Vladislavs Lôcis
Ðomçnes Rçzeknç un Dricânu pagastâ tiek atzîmçta Trimdas latgaïu izdevçja Vladislava Lôèa simtgade.
V.Lôcis piedzima 1912. gada 26. janvârî Dricânu pagasta Lôèu ciemâ. Viòa mâjâs bija saglabâjuðies laikraksta Dryva izdevumi, tos lasot, Vladislavs iepazîst Franèa Trasuna, brâïu Skrindu un citu Latgales atmodas darbinieku paustâs idejas. Pirmâs literâta iemaòas viòð gûst Aglonas ìimnazijâ, rakstot skolas þurnâlam Censûnis un darbojoties jauno literâtu pulciòâ „Austra”, taèu par rakstnieku ar lielo burtu V. Lôcis nekïûst, viòa sûtîba ir rakstîtâ vârda neðana tautâ. Kopâ ar domubiedru J.Cybuïski viòð nolemj veidot modernu izdevniecîbu, taèu tikai 1939. gadâ K.Ulmaòa Ssabiedrisko lietu ministrija viòiem pieðíiº izdevçjdarbîbas atïauju. Sâkâs izdevçja Vladislava Lôèa dzîves posms, kas noslçdzâs 1984. gada 30. decembrî tâlu no dzimtenes, Minchenç, Vâcijâ.
Dunot Otrajam pasaules kaºam, Daugavpilî, Alejas ielâ 3, jau bija iekârtota izdevniecîba ar 32 ðtata darbiniekiem un sâkts veidot grâmatu tirdzniecîbas tîklu. Apbrînojama bija V. Lôèa apòçmîba par katru cenu no Latvieðu paðpârvaldes un atbildîgajâm vâcu okupâcijas iestâdçm panâkt nepiecieðamâs atïaujas izdot grâmatas, þurnâlus, kalendârus un laikrakstus latgaïu rakstu valodâ.
Zviedrijâ dzîvojoðais izdevçja domubiedrs un „Latgaïu literâtûras vçstures” autors M. Bukðs ðos centienus raksturoja ðâdi: 1941.godâ jys dabôja atïôvi izdût tikai „Tâvu zemes kalendâri”. Un tai pat tys beja ari 1942.godâ. Tys beja satrîcûði. Bîþi vîn lykôs, ka vysas latgaïu ceiòas par sovu drukotû vôrdu beigsîs piïneigi bez rezultâta. Bet mçs nazaudçjom dûðu, ni cereibas. Kolom plânus, uzturçjom mûþu goru storp Latgolas kulturas darbinîkim un gaidejom uz vacô lada salauþðonu.s
1943. gada 16. oktobrî beidzot tika saòemta laikraksta Latgolas Bolss izdoðanas atïauja. Pieprasîjums pçc laikraksta latgaïu rakstu valodâ bija necerçti liels. Pirmais laikraksta Latgolas Bolss metiens bija 21 000 eksemplâru, bet 1944. gadâ 18.–22. numurs jau tika drukâts 33 000 lielâ metienâ. Kopumâ laikraksts nepilna pusotra gada laikâ iznâca 1 281 800 eksemplâros. Bremzçjoðs faktors bija negâtîvâ Latvieðu paðpârvaldes nostâja, kas neïâva laikrakstu Latgolas Bolss izplatît ârpus Latgales. Par to savâs atmiòâs raksta V. Lôcis. Pçc pirmô „Latgolas Bolsa” numura iznôkðanas Latvîðu poðpôrvalde ar generâïim Dankeru un Bangerski priekðgolâ pîjçma lçmumu, ka latgaïu aveiþu nabyus un tos ir aizlîdzamas. Reichskomisaram beja îsnîgts apgolvojums, ka latgaïi asût tykai Daugavpils piïsâtâ un apkôrtnç. Tyku izsaukts uz Daugavpils komisariatu un vâlôk uz Reichskomisariatu dût paskaidrojumus ðamâ lîtâ. Tur nûlyku dokumentus par latgaïu daudzumu un izplateibu. Lai gandareitu Latvîðu poðpôrvaldi, vôcîði panôca kompromisu, ka latgaïu aveizi nedreikstçja syuteit uz pôrçjû Latviju. Nav zinâms, vai laikrakstu saòçma Latvieðu leìiona kaºavîri frontç.
Nepilnu divu gadu laikâ V. Lôèa izdevniecîba izdeva 30 grâmatas, kuºu kopçjais ekemplâaru skaits bija 277 283.
1944. gada 27. septembrî V. Lôcis un izdevniecîbas darbinieki saòçma evakuâcijas atïauju un ar kuìi devâs uz Vâciju. Otrâ pasaules kaºa beigas V. Lôcis kopâ ar kollçgâm sagaidîja Dienvidvâcijâ, kur turpinâja Daugavpilî uzsâkto darbu, nodibinot Latgaïu izdevniecîbu. V. Lôcis un trimdas latgaïu kultûras darbinieki konsekventi lietoja apzîmçjumu latgaïi kâ etnisku jçdzienu, jo pçc viòu domâm latgalieði ir visu Latgales terrritorijâ dzîvojoðo iedzîvotâju apzîmçjums.
Dienvidvâcijas bçgïu nometnçs dzîvoja ievçrojama daïa Latgales kultûras darbinieku - J. Klîdzçjs, L. Latkovskis, F. Murâns, O. Rupainis, F. Teirumnîks, N.Trepða u.c. Kaut gan no visa Rietumu emigrâcijas kopçjâ latvieðu skaita tikai nepilni 10% bija Latgales iedzîvotâji, Latgaïu izdevniecîbas izdevumi turpinâja preses tradicijas, uzturot dzîvu þurnâlistiku latgaïu rakstu valodâ; padomju Latvijâ tas nebija iespçjams. Vladislavs Lôcis joprojâm izdeva laikrakstu Latgolas Bolss, þurnâlu Dzeive, „Tâvu zemes kalendari”, „Acta Latgalica”, kâ arî românus, stâstu un dzejas krâjumus, grâmatas par Latgales kultûrvçsturi.
Rietumu latvieðu emigrâcija par vienu no galvenajiem mçríiem bija nospraudusi radioraidîjumu organizçðanu uz Latviju. Pçc vairâku gadu nesekmîgiem centieniem, apelçjot pie Radio Vatikâns un Amerikas Balss latvieðu raidîjumu redakcijâm, ðo mçríi kopâ ar domubiedriem sasniedza arî V. Lôcis, raidîjumu Latgolas Bolss integrçjot Radio Brîvâ Eiropa latvieðu redakcijas sagatavotajâs programmâs, kas tika raidîtas no Minchenes. 1983. gadâ V. Lôcis par lîdzstrâdniekiem raidîjumu veidoðanâ piesaistîja Valdi Labinski un Daini Mjartânu. Materiâlus savâs mîtnes zemçs sagatavoja vçsturnieks Tadeuðs Puisâns, filozofs Alberts Spoìis, literâtûrzinâtniece Paulîna Zalâne, dzejnieks Francis Murâns, Dr. Eduards Upenieks, Jânis Trûps, Alberts Pleiðs, prof. Leonards Latkovskis, Ontons Zvîdrs, Jânis Dimants. Par reliìiskajiem jautâjumiem uzstâjâs prâvests Miíelis Lizdiks un Staòislavs Ðkutâns, filozofijas prof. Staòislava Ladusâns. Lielâkâ daïa Latgolas Bolss lîdzstrâdnieku savus honorârus ziedoja A. Jûrdþa fonda darbîbai, tâdçjâdi financçjot grâmatu un periodikas izdoðanu latgaliski.
Latgolas Bolss redakcija laika posmâ no 1975. gada lîdz 2003. gada decembrim sagatavojusi kopumâ 559 stundas gaºus oriìinâlraidîjumus. Redakcijas ierosmç Rçzeknç 1992. gadâ notika I. Pasaules latgalieðu konference. V. Lôcis neatlaidîgi apelçja pie ANO un citâm starptautiskâm institûcijâm pret Latvijas rusifikâciju, panâca Daugavpils Sv. Pçteºa un Pilcenes dievnamu saglabâðanu, aizsâka padomju reþîma represçtâ bîskapa Kazimira Duïbinska rehabilitâcijas procesu, protestçja pret Stepona Seiïa represçðanu.
V. Lôcis, pieticîgi dzîvodams nelielâ Austrumeiropas bçgïu ciematâ Minchenes pievârtç, bija atteicies no karjçras un integrâcijas vâcu sabiedrîbâ. Darbu drukâtavâ viòð saistîja vienîgi ar iespçju iespiest grâmatas, kas tika drukâtas ar domu, ka, Latvijai atgûstot neatkarîbu, tâs tiks nogâdâtas lasîtâjiem Latvijâ. Tâds brîdis pienâca. No Alberta Spoìa Minsterç noorganizçtâs grâmatu krâtuves „Latgaïu sâta” V. Lôèa izdotâs grâmatas nonâca Latgales bibliotçkâs. Piepildîjies arî viòa novçlçjums dusçt dzimtâs zemes kapos Pilcenç. V. Lôèa mûþa darbs atspoguïots „Latgalîðu rakstnîceibys muzejâ” Rçzeknç. Ar ideâlismu, neatlaidîbu un nesatricinâmu ticîbu Latvijas neatkarîbai un Latgales uzplaukumam Vladislavs Lôcis savu mûþu veltîja tautas kultûras un valodas saglabâðanai. Diþâ patriota lielâs atceres dienâ mûsu pienâkums ir pateicîbâ noliekt galvu un uzdot jautâjumu - ko mçs pçdçjo 20 gadu laikâ esam darîjuði Latgales labâ?
Dainis Mjartâns
Atpakaï
Apskatît komentârus (0)