EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Kreiss poltikas noriets un saullkts
127701
Photo: LETA

Krlis Streips    30.01.2023

 

 

Sestdien, 28. janvr, poltiskajai partijai Saskaa socildemokratisk partija bija gadskrtjais kongress. Pirmais kop agrn atjaunots Latvijas Republikas perioda, ku partija ts dadajos veidolos nebija prstvta atjaunots Latvijas Republikas likumdevj. K zinms, prn oktobr 14. Saeimas vlans Saskaa sama 4,81% balsu un ldz ar to zaudja visus mandtus parlament. Sav kongres partija nolma, ka turpmk viena prieksdtja viet bs trs. Solja bt aktva ar rpus parlamenta, ko kda aktviste izteica di: Es teiku t es uzskatu, ka Latvija ldzinsies Eiropas valstm, ja tik tiem ik nedu mums bs redzami mtii, piketi, kaut kas tds, kas liecina, ka sabiedriskajam viedoklim ir neprprotama nostja konkrt jautjum.

 

Te nu jkonstat, ka, iespjams, tiei Saskaas neprprotam nostja bija tas, kas prn oktobr nodroinja elektorlo katastrofu. Saskaas socildemokratisks partijas kongres delegti secinja, ka redzamkais iemesls zaudjumam, k nesen zioja sabiedrisko mediju portls LSM.LV, esot bijis fakts, ka Saskaas ldei nekavjoties nosodja Krievijas iebrukumu Ukrain un nosauca Krieviju par agresorvalsti. 

 

Ak, t gan! Latvij reistrta poltiska partija uzskata, ka ts vltju baze sastv no nu, k mums to saprast? No cilvkiem, kui uzskata, ka tiei nevajadzja nosodt Krema faista uzbrukumu Ukrain un via remu nosaukt par agresorvalsti? K teica Saskaas ldzinjais lderis: Par Krieviju vai nu labu, vai neko!

 

Ir tiesa, ka taj pa dien, kad Krema faists uzska savu specilo militro operciju kaimivalst, Saeim bija rkrtas sde, ku pieemts Paziojums par Ukrainas suverenitti un teritorilo integritti. Saskaas prstvis Sergejs Dolgopolovs debats bilda: odien es oti gribtu, lai ar, runjot par msu reakciju, par atbalstu cietuajai pusei, un t ir Ukrainas tauta, ms ar atcertos par to, ka Krievijas tauta ar ir cietjas lom in gadjum, jo t ir uzskatma pasaul par agresora valsts tautu. T ir problma, t ir tradija cilvkiem, t ir tradija tautm.

T

e gan jpiebilst, ka cietja krievu tauta vl joprojm, gandrz gadu pc kaa skuma aptaujs saks atbalstm Krema faistu un via genocdu Ukrain. Ldz ar to aubties par ts morlo statusu iet lieki, un prn 24. februr par procesa nosodanu un par agresora nosaukanu par agresorvalsti ardzan nobalsoja visi kltesoie deputti no Saskaas socildemokratisks partijas   93 deputti nobalsoja par, neviens nebalsoja pret. Laikam, ja reiz tagad partija ir nolmusi, ka tiei tpc t paa gada ruden t cieta vsturisku elektorlo izganos, jatzst varbt nevajadzja?!

 

Krema faista barbarisms pelnja nosodanu dien, kad tas sks, un tas pelna nosodjumu vl obaltdien. Saskaa ar visu savu bravrgumu par mtiiem un piketiem, ie, tomr ir noiets etaps Latvijas poltik. Vrds Saskaa poltisko partiju sakrakstos pardjs jau 5. Saeimas vlans 1993. gad, kad kandidja poltiskais spks Saskaa Latvijai. Visu o laiku is poltiskais novirziens turpinjis darboties ar dadiem nosaukumiem. Biei vien Saskaas centrs vai Saskaa socildemokratisk partija vlans ieguva vislabko rezulttu un lielko mandtu skaitu, bet alla un vienmr bijusi opozcij. Nekad neviens cits nav gribjis ar to sdt viens kamans.

 

Un nu krachs 14. Saeimas vlans! Manuprt, otrs iemesls, kpc Saskaai ts bija sta katastrofa, ir saistms ar partiju, kurai aizvadts vlanas bija debija poltik. Runa ir par partiju Stabilittei! T 14. Saeimas vlans sama 6,8 procentus balsu un 11 mandtus likumdevj. Latgal rezultti bija krietni labki   Latvijas austrumu apgabal Stabilittei! izcnja 18,56% balsu. Daugavpil   26%, Rzekn 23,4%. Jdom, tas bija viens iemesls, kpc pagjuaj ned visi Saskaas socildemokratisks partijas deputti Daugavpils pilstas dom, skait septii pazioja, ka izstjas no Saskaas un veidos citu, reionlu poltisko spku. Iespjams, tas tpc, ka poltiki Daugavpil ir sapratui, ka Latgal vltjiem ir lielka apette uz radiklku pieeju attiecb uz Krema faistu un Ukrainu un tpc varbt poltisku kapitlu var pelnt tur.

 

Partija Stabilittei! savu attieksmi pret situciju Ukrain skaidri demonstrja prn 8. decembr, kad Saeim apsprieda lmumprojektu Par Krievijas starptautiskajiem noziegumiem Ukrain un vaingo saukanu pie atbildbas. Stabilittei! frakcijas vadtjs Aleksejs Rosikovs lmuma projektu nosauca par deklaratvu paziojumu, ku patiesb juridiski nenozm neko, un visi 10 tobrd kltesoie Stabilittei! deputti balsoja pret. 15. decembr bija pirm lasjuma balsojums par jaunu Valsts aizsardzbas dienesta likumu. aj gadjum 75 deputti balsoja par, 17 pret. Pdjo skait aj gadjum bija ne tikai Stabilittei! gudrs galvas, bet ar deputti no partijas Latvija pirmaj viet, kuri acmredzot ar neuzskata, ka Krema barbarisma laik msu valstij btu jdara viss iespjamais, lai pilnveidotu savu aizsardzbu. LPV galven figra, msu poltikas kdreizjais buldozers likumprojektu nosauca par bri. Jsaka, paldies Dievam, ka das poltikas piekopji msu parlament ir mazkum.

 

Pagjuaj ned beidzot izkustjs ledus jautjum par tanku piegdi Ukrainai. Ameriki ir teikui, ka vijie ir tik sareti, ka apmcba prass daudzus mneus vai varbt pat gadu. Vciei un citi beidzot ir paudui gatavbu savus tankus Ukrainai nogdt trk un raitk. Ar skusies saruna par kaa lidmanm, ko  Ukrainas prezidents ir ldzies jau sen un intensvi. Civiliztajai pasaulei jautjums te ir viens vai vlamies pankt Krema faista sakvi, vai ne? Protams, vlamies, un  tad atkrt jebkdi jautjumi par tanos vai negribgumu atbalsta piedvan un piegdan. Ir jdara viss iespjamais!

 

 


 

Atpaka