EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Kaŗa 100 dienas un neatbildētie jautājumi
125351

Sallija Benfelde    06.06.2022

 

 

Piektdien, 3. jūnijā, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apritējušas jau 100 dienas. Dažādi eksperti lēš, ka kaŗš turpināsies vēl vismaz divus līdz sešus mēnešus, bet, protams, precīzas prognozes nav iespējamas.

 

Kaŗš Ukrainā ir nežēlīgs un baiss, nereti ukraiņi saka, ka Krievijas armija savā zvēriskumā pārspēj pat hitleriešus Otrā Pasaules kaŗa laikā. 

 

Kaŗa simt dienu laikā Ukrainā ir nogalināts vismaz 261 bērns, gandrīz pieci simti ievainoti, bet, protams, tie ir aptuveni skaitļi, jo okupētajās territorijās bojā gājušo skaits nav zināms, okupanti to slēpj. Mariupolē krievu okupanti sākuši māju nolīdzināšanu, un nešķirojot gruvešus kopā ar līķiem ved uz izgāztuvi, ir paziņojis pilsētas mēra padomnieks Petro Andrjuščenko. Pēc Ukrainas amatpersonu aplēsēm, Mariupolē Krievijas uzbrukumā nogalināti aptuveni 22 000 mierīgo iedzīvotāju. Pilsēta ir faktiski sagrauta, taču tajā joprojām atrodas vairāk nekā 100 000 cilvēku. Pilsētā nav ūdens un vairs nedarbojas kanalizācija, tādēļ pastāv ļoti augsts holeras epidēmijas risks. Mariupole ir kā liela koncentrācijas nometne, kuŗā iedzīvotājus piespiež novākt drupas par niecīgu pārtikas devu, bet daudzi to neiztur pat divas dienas, jo darbs fiziski ir ļoti grūts, turklāt skati, kas atklājas novācot gruvešus, stindzina asinis, un trūdošo līķu smaka ir neizturama. Epidēmijas draudi ir vēl vairākās Krievijas armijas daļēji vai pilnībā okupētās pilsētās, jo Krievija tagad īsteno artilērijas kaŗu – vispirms apdzīvoto vietu vai pilsētu pārvērš drupās un tikai pēc tam uz to dodas kājinieki. Ar artilēriju un raķetēm tiek apšaudītas arī pilsētas, līdz kuŗām Krievijas armija šobrīd nevar tikt – Odesa, Harkiva un tagad, pēc gandrīz mēnesi ilga pārtraukuma atkal arī Kijiva. Smaga situācija ir Hersonā, Severodoneckā un vēl daudzviet. Tiek iznīcinātas slimnīcas, skolas un, protams, arī vēsturiski kultūras pieminekļi. Piemēram, kaŗa simt pirmajā dienā nodegusi sena koka baznīca Svjatohirskā Ukrainas austrumos, liesmas pārņēmušas Visu Svēto klostera galveno templi, kuŗš datēts ar 1526. gadu.

 

Ukrainā šobrīd 3620 apdzīvotās vietas ir nonākušas okupācijā, Melnajā jūrā mīnēti kuģu ceļi un tajā atrodas pieci lielie Krievijas desanta kuģi. 

 

Okupanti zog un laupa visu, sākot no apakšveļas, konserviem suņiem un kaķiem un beidzot ar metallu un graudiem.

 

Ukrainai ir izdevies atbrīvot no okupantiem gan Kijivas apkārtējās pilsētas, pat atkarot daļu no Severodoneckas.

 

5. jūnijā viena raķete “Kalibr” lidojusi bīstami zemu pār Dienvidukrainas atomelektrostaciju Mikolajivas apgabalā. Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija “Enerhoatom” to nosaukusi par kārtējo kodolterrorisma aktu. 

 

Šausmu, zvērību un nodarīto zaudējumu apmērs joprojām zināms tikai aptuveni. Cena par to, ka ukraiņi ne tikai nav zaudējuši savu valsti, bet ir kā buferis starp fašistisko Krieviju un pārējo Eiropu ir neaptverami augsta. ANO ziņo, ka Krievijas iebrukuma dēļ gandrīz 14 miljoni ukraiņu bijuši spiesti pamest savas mājas, vairākiem simtiem tūkstošu vairs nav pieejams ūdens un elektrība, bet vairāki miljoni ukraiņu nezina, ko ēdīs rīt.

 

Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons palielījies, ka viņš ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kopš decembŗa runājis „simtiem stundu”. Makrons arī norādīja, ka „nevajag pazemot Krieviju”, lai kaŗadarbības pārtraukšanas dienā būtu iespējams rast izeju no situācijas diplomātiskā ceļā. Un sacīja: „Es esmu pārliecināts, ka Francijas loma ir būt par lielvalsti-starpnieku.” Izrādās, Rietumvalstis bez Ukrainas līdzdalības strādā pie plāna, kā diplomātiskā ceļā izbeigt Krievijas uzsākto kaŗu. ASV, Lielbritanijas un Eiropas valstu amatpersonas pēdējās nedēļās ir rēgulāri tikušās, lai apspriestu veidus, kā sarunu ceļā izbeigt Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Rietumvalstu vidū pieaugot bažas, ka kaŗš var ievilkties uz vairākiem gadiem, ja Kijiva un Maskava nesēdīsies pie sarunu galda un nepanāks vienošanos. Tiesa gan, ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas pārstāvji ir atzinuši, ka joprojām neredz reālas izredzes uz kādiem diplomātiskiem izrāvieniem vai pamieru tuvākajā laikā. Savukārt Ukraina pašlaik neredz iemeslu atsākt sarunas, jo turpinās aktīva kaŗadarbība. Vēl varētu piebilst, ka smago ieroču piegādes notiek, ik pa laikam prasot Ukrainai apliecināt, ka tā nemērķēs raķetes uz Krievijas territoriju, bet Vācija gan sola, gan pārceļ piegādes termiņus, gan paziņo, ka ieroči vispirms viņiem esot jāsaražo. Par Ungāriju un tās premjeru Viktoru Orbānu pat nav vērts pieminēt, jo, manuprāt, nav skaidrs, ko Ungārija meklē Eiropas Savienībā, un šis polītiķis pamatoti jau tiek dēvēts par “Eiropas Putinu”.

 

Ar vārdu sakot, dažādi „tango danči” turpinās, bet visā šajā informācijas pārbagātības plūsmā nav atbilžu uz dažiem, ļoti vienkāršiem jautājumiem.

 

Proti, vai Rietumvalstis tiešām domā – ja ukraiņi izdzīs okupantus no savas valsts, tie tiks atspiesti līdz robežai, vai Krievija neturpinās šaut no savas territorijas, kamēr tai vien pietiks jebkādu raķešu un artilērijas?

 

Kādēļ Rietumvalstis domā, ka, piekāpjoties Krievijai un atdodot tai daļu savas territorijas, tā ne tikai pārtrauks kaŗu, bet neatkārtos šantāžu un iebrukumus jau pēc ilgāka vai īsāka laika posma, līdzko izdosies attapties un atkopties?

 

Un visbeidzot – kas liek ticēt tam, ka Krievija beidzot ievēros kādu līgumu vai vienošanos? Līdz šim tas nekad nav noticis, un Krievija ir pārkāpusi visu, ko vien vispār ir iespējams pārkāpt. Vai tiešām Rietumvalstis sāk domāt par Ukrainas ziedošanu mīļā miera labad un uzskata, ka tādā veidā sevi pasargās?

 

“Ja Zelenskis tagad parakstīs kaut kādu šausmīgu miera līgumu un prasīs visiem nolikt ieročus, ukraiņi nepārstās cīnīties. Cilvēki pārstās ticēt Zelenskim, bet nepārstās cīnīties”, intervijā žurnālam “Ir” saka “Kyiv Independent” galvenā redaktore Olga Rudenko un skaidro, ka šis Krievijas vājuma brīdis būtu jāizmanto un Rietumiem taču tikai jāsūta ieroči, kamēr ukraiņi cīnās par mums visiem.

 

Atliek tikai piekrist, jo var jau cerēt uz ērtu un labklājīgu dzīvi, ja neesi gluži blakus trakojošam slepkavam, bet domāju, ka tas labākajā gadījumā ir naivi un tuvredzīgi.

 


 

Atpakaļ