EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
K top Covid-19 vakcna Latvij?
113411

Latvijas Biomedicnas ptjumu un studiju centra vadoais ptnieks Dr. biol. Andris Zelti intervij Irnai Brziai    25.08.2020

 

 

Par Covid-19 ir atrodamas neskaitmas publikcijas un viedoki. Dakrt ierindas lastjs ir neizpratn, lasot pretrungus viedokus par vrusa bstambas pakpi. Kur tad ir patiesba?

Patiesba ir kaut kur pa vidu. Oponjot tiem, kas saka, ka t ir vtra dens glz, vartu mint publictos faktus par vrusa izraistm sekm un blakuspardbm, ko is vruss ir radjis tiem, kas ir pat reltvi viegli slimojui: grtbas elpot, nogurums, esoo slimbu saasinans. s sekas var izraist nozmgu darbaspjgo cilvku skaita samazinanos. No otras puses,  ir pagjis tikai pusgads kop pasaule zina par Covid vrusu, tpc ar daudzs valsts noteikti stingri karantnas paskumi.

 

No kuienes tad sti tas ir atceojis pie mums?

Molekulri bioloiskie dati diezgan skaidri parda, ka vruss ir prnests no dzvniekiem uz cilvkiem. Es teiktu liel mr tas ir saistts ar cilvku saimniecisko darbbu, jo cilvki apgst aizvien jaunas territorijas prtikas raoanai, vietas, kur ldz im cilvki nav bijui, tdjdi vii nonk kontakt ar tur esoajiem dzvniekiem, kas rada inficans risku.

 

Cik daudz ir zinms par o vrusu?

di vrusi virusologiem ir pazstami. Ja paskatmies uz vrusa genoma uzbvi, tad nav pamata domt, ka tas ir mkslgi radts. Ldzgi koronovrusi dzvniekiem tika atklti jau pagjuaj gadsimt. vrusu grupa spj infict gan cilvkus, gan dzvniekus. Lielk daa cilvku organismu ar dzvnieku izcelsmes vrusu tiek gal, tau, ja starp iem individiem bs cilvks ar vju imnsistmu, tad vruss tur var aizerties. Notiek nelielas vrusa izmaias, pielgoans cilvka organismam. Rezultt odien mums ir pandmija ar gandrz 20 miljonu saslimuo un ap 700 tkstoiem miruo. ASV un nas zintnieki gatavojas veikt ptjumu, lai tik tiem noskaidrotu, vai Uhaas tirgus un eksotiskie dzvnieki patiem ir t vieta, no kuienes vruss ir clies.

 

Kpc neaizliedz eksotisks gaas lietoanu prtik?

Valsts likumdoana nosaka, kas ir prtikas produkti. Tau ne viss valsts da likumdoana pastv. n vienmr bijui populri eksotiski dieni, kas balstti tautas tradicijs.

 

Populrs ir viedoklis, ka slimba ldzga gripai. Droi vien tpc ar dadas  valstis reaja dadi.

is vruss nav tik oti maings k gripas vruss, bet tam ir augstks prneses koeficients, tas ir lipgks nek gripas vruss. Saslimuais infic vismaz divus un vairk cilvkus. Tas ir augstks rdtjs nek gripai. Es skaidrotu valstu valdbu  reakciju ar to, ka skotnji trka informcijas, cik bstams ir is vruss, jo tas ir pilngi jauns, epidemiologiem nebija nekdu statistiskas datu, ldz ar to oti grti izteikt jebkdas prognozes. 

 

Paskumi, kas tika veikti Latvij, izrdjuies diezgan efektvi

Roku mazgana, distance, sejas maskas. Ir viedoklis, ka s maskas nav efektvas. Manuprt maskas tomr mazina risku. Pirmajs pris diens cilvks nemaz nezina par savu saslimanu, tpc maskai ir liela nozme, pai slgts telps, paskumos, sabiedriskaj transport, lidosts, lidmans. Neapaubmi, is vruss ieness nopietnas prmaias ikdienas dzv un paradumos. Jau tagad  patmazi brni sveicinoties dod elkoni, nevis roku.

 

Socilajos tklos lasm ar, ka vruss esot mkslgi radts. Vai tas  mts, vai patiesba?

Ja vruss btu mkslgi izveidots, tad vakcna, visticamk, jau btu tirg. Turklt, mkslgi radot du vrusu, sekas nav prognozjamas.

 

Labas, droas vakcnas izveide tie ir apmram 15 gadi, bet mums sola to izstrdt  pusgada gada laik. K tas  iespjams?

Pusgada laik izveidot vakcnu, kas atbilstu vism Pasaules veselbas organizcijas prasbm, ttad veikt pirmsklniskos un klniskos ptjumus tas vartu bt izdarms tikai tad, ja ptniekiem vai farmcijas kompanijai jau ir iepriekja pieredze. Vairkas farmcijas kompnijas ir strdjuas, piemram, pie pirms SARS vakcnas pirms 20 gadiem. Pc btbas t ir laba iestrde vakcnas platforma, uz k bzes var izstrdt COVID vakcnu. Pirm tda kompanija bija no ASV Moderna/National Institute of Health vii jau uzskui tres fazes klniskos ptjumus vairks pasaules valsts. Ar Oksfordas Universitte sadarbb ar britu-zviedru kompaniju AstraZeneca vii ir tikui ldz 3. klnisko ptjumu fazei. Daudzu valstu valdbas jau ir rezervjuas vakcnu dozas no m kompnijm.

 

Ar Latvijas ptnieki strd pie vakcnas izveides?

Pavisam ir etri  dadi virzieni, pie k strd farmcijas kompnijas. Pirmais virziens balstts uz vrusa nuklenskbm. Pasaul ldz im vl nevienas da veida vakcnas noprkamas nav, tas ir kaut kas pilngi jauns. Otrs virziens balsts uz modifictiem vrusiem, kas produc daias, kam uz virsmas bs tas Covid krontis, veidojot antivielas. ideja manuprt,  ir diezgan perspektva. Treais virziens ir uz koronvrusa atseviiem proteniem balstts, kas ir tikai paemta daa no vrusa un pa form sagatavota t, lai pret to veidotos antivielas tiek veidota vakcnas formula kop ar dadm palgvielm. Vakcna, pie kuas ms eit,  Rg,  strdjam,  ar pieder pie s grupas. Ms iemontjm dau no koronvrusa protena mkslg augu vrus. Ceturtais virziens ir minjums atrast jau esos vakcnas, kas btu izmantojamas koronvrusa slimniekiem. Viena no tdm ir, piemram, tuberkulozes vakcna.

 

Tas ir tas lielais jautjums, ku ptjumu virziens dos rezulttu?

To varsim redzt tad, kad sksies apjomgie klniskie ptjumi ar daudziem tkstoiem dalbnieku, kad vienu un to pau vakcnu prbauds dads pacientu grups, dads valsts vis pasaul. Vakcnas iedarbba atkarb no rases un vecuma var bt atirga.

 

Kpc joprojm visi ir oti piesardzgi?

Tpc, ka neviens nezina, vai un k vakcna pasargs no vrusa. Rietumu pasaul grti iedomties, ka kds, zinot to, ka cilvki no vrusa smagi slimo un ar mirst, btu gatavs organizt klnisko ptjumu, kur vispirms cilvkus vakcin un pc tam mkslgi infic. Ttad st atbilde par vakcnas efektivitti bs tad, kad t tiks prbaudta relos vrusa infekcijas apstkos.

 

Esam izminjuma trusi?

Civlizts pasaules tika to nepieauj.

 

Un kda ir izeja? Primti? impanzes?

J, ir veikti di ptjumi, primtos vakcnas strd. Tomr joprojm trkst informcijas par to, vai vakcna aizsargs cilvkus un, ja aizsargs, tad cik efektvi.

 

Latvijas valdba pierusi piecus miljonus eiro valsts ptjumu programmai Covid-19 seku mazinanai. kds ir jsu pienesums aj projekt?

Viena no programmas sastvdam ir  jaunu vakcnu radana. Latvijas Biomedicnas ptjumu un studiju centrs sadarbojas ar Latvijas Organisks sintzes instittu. Ms piedvsim jaunus mkslgos vrusus, pie kuiem ar Organisks sintzes institta izstrdto imikliju  paldzbu vars piet gabalius no jaun SARS vrusa. 

 

Uz jsu ptjumu centra izstrdts vakcnas izveides platformas bazes veic tiek izstrdta vakcna.

Ms ar veices kompnijm vakcnu izstrd sadarbojamies jau  kop 2002. gada. Koronavrusa vakcnas izstrdei kompanija SAIBA ir izveidojusi vairku universitu un privto laboratoriju konsorciju, kas izmanto msu izstrdto vakcnas izveides platformu, ko ms Rg izveidojm jau pirms seiem gadiem. Platforma ir materilu un darbbu komplekss, kas veiksmes gadjum dod iespju izveidot jaunu vakcnu.

 

K tapa s vakcnas platforma?

Skums bija interesants. Msu akadmisks darbbas virziens ir saistts ar augu vrusiem, un ms  nepiecieamo augu vrusa genu, kas ir s platformas pamat, ieguvm no infictm lillijm piemjas drz...

 

Kpc tiei is augu vruss ir tik nozmgs? 

Tpc, ka tas ir elastgs un taj var iemontt gabalius no citiem vrusiem. Ms ar genu inenierijas paldzbu augu vrusa karkas ievietojam tdus protena gabalius,  pret kuiem gribam dabt antivielas. Koronovrusa gadjum tas ir gabali no vrusa, tau princips nemains. T ir s msu platformas btba. Uz msu izstrdts platformas pamata jau ir izveidotas vairk nek 10 dadas eksperimentls vakcnas.

 

Js uzskt dalbu ptjum oti laikus?

Tikldz februra skum veic tika atklts pirmais Covid-19 gadjums, kollgas ar mums sazinjs un aicinja uzskt darbu pie vakcnas. Mums atlika tikai ievietot koronavrusa fragmentus msu platform.   Msu darba uzdevums bija  radt sistmu, kas auj iegt vakcnu lielos daudzumos.

 

Kd stadij is ptjums ir pareiz?

Rpnc gatavojas saraot vairkus tkstous dozu, lai vartu veikt pirms klnisks fazes ptjumus, kas pc btbas pards, vai vakcna nav indga.  Pagaidm par efektvitti var spriest no netieiem eksperimentiem.

 

Kad vakcna vartu bt gatava?

Oktobr novembr vakcna vartu bt gatava nkamajam ptjumu posmam. Palaik tiek diskutts, ku valst veikt pirms fazes ptjumus. Ar o vakcnu tiks vakcinti brvprtgie cilvki.  Vakcna tiek gatavota ar primtu ptjumiem process norit parallli, jo ir milzgs laika spiediens.  Parasti vakcnu izstrde notiek soli pa solim, tpc process norit daudzus gadus. Covid gadjum mums ir laika limits. eit ir t stratisk atirba. Tpc Covid vakcnu projekti ir liels izaicinjums vism farmcijas kompanijm.

 


 

Atpaka