Juris Lorencs 02.07.2024
ASV prezidents Džordžs V. Bušs bija pirmais polītiķis, kuŗš lietoja terminu ļaunuma ass (axis of evil). Savā gadskārtēja uzrunā amerikāņu tautai par stāvokli valstī (State of the Union) 2002. gada 29. janvārī viņš pieminēja trīs valstis, kas apdraudot mieru un demokrātiju pasaulē - Irānu, Irāku un Ziemeļkoreju. Ir pagājuši 22 gadi. Un atkal mēs esam spiesti runāt par ļaunuma asi.
Vairāki ietekmīgi Rietumu polītiķi (Republikāņu partijas senators Mičs Makonels, ASV Kongresa priekšsēdētājs Maiks Džonsons, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs) izteikušies, ka šodienas ļaunuma asi veidojot Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja. Es šai kompānijai pieskaitītu arī Baltkrieviju. Tā ir valsts, kas jau šodien sākusi hibridkaŗu pret Latviju, organizējot nelegālo robežpārkāpēju barus pie mūsu robežām. Pēdējās nedēļās bieži tiek locīts Ziemeļkorejas vārds. 19. jūnijā šo valsti apmeklēja Krievijas diktators Vladimirs Putins. Vizītes laikā tika noslēgts stratēģiskās partnerības līgums, faktiski militārs pakts, kas paredz savstarpēju palīdzību uzbrukuma gadījumā. Ziemeļkorejas komūnistu režīms ir slavens ar savu nežēlību. Jebkādas brīvdomības izpausmes šajā valstī tiek apspiestas. Saskaņā ar organizācijas Christian Solidarity Worldwide ziņām, ap 200 tūkstošiem cilvēku ieslodzīti koncentrācijas nometnēs viņu kristīgās pārliecības dēļ. Mēs varam tikai minēt, kas notiek Ziemeļkorejas iedzīvotāju galvās, cik lielā mērā viņi ir iespaidoti no valdošā režīma rīkotās smadzeņu skalošanas. Taču viena lieta gan zināma pavisam precīzi - abu Koreju iedzīvotāju vidējais gaŗums. Dienvidkorejā tas ir 168 centimetri, savukārt Ziemeļkorejā - 160 centimetri. Ziemeļkorejieši ir par astoņiem centimetriem īsāki nekā viņu tautieši pussalas dienvidos! Iemesls šai anatomiskajai atšķirībai ir trūcīgais uzturs. Pārbēdzēji no Ziemeļkorejas liecina pat par bada nāves gadījumiem. Zīmīgi ir Korejas pussalas attēli, kas uzņemti no kosmosa naktī. Tajos redzama gaišās ugunīs apgaismotā Dienvidkoreja un tumsā iegrimusī Ziemeļkoreja. Kamēr Dienvidkorejas tauta radīja Samsung, Hyundai un LG Electronics, Ziemeļkorejas režīms visu savu savu pastāvēšanas laiku ražoja ieročus. Noliktavas ir pilnas ar artilērijas šāviņiem un raķetēm, kas tagad tiek pārdotas (varbūt pat dāvinātas) Krievijai.
Vēsture liecina, ka neviena tirānija nav mūžīga. Vienlaikus mēs nezinām, kad Ziemeļkorejā iesāksies polītiskas pārmaiņas. Varbūt pēc mēneša, varbūt pēc vairākiem gadiem. Tas, ko gan var paredzēt diezgan droši - ka tās būs ļoti straujas un vardarbīgas. Ka situācija mainīsies nedēļu, varbūt pat dažus dienu laikā. Illustrācijai piemērs no nesenas vēstures. 1989. gada nogalē Padomju Savienībā pilnā sparā ritēja Gorbačova pārbūves un atklātības polītika. 9. novembrī krita Aukstā kaŗa simbols - Berlīnes mūris, Austrumeiropā viens pēc otra bruka komūnistu režīmi. Bet ar vienu izņēmumu! Rumānijas režīms, ko dažkārt dēvēja par staļinisma palieku, palika stabils un šķietami nesatricināms. 24. novembrī Rumānijas diktatoru Nikolaje Čaušesku atkārtoti ievēlēja par kompartijas ģenerālsekretāru- uz pieciem gadiem. Šie pieci gadi ilga tieši vienu mēnesi. 21. decembrī -Čaušesku galvaspilsētas Bukarestes centrā sapulcināja milzīgu mītiņu savam atbalstam, ko tiešajā ēterā translēja televīzija. Tā sākumā cilvēki ar kompartijas lozungiem rokās vētraini sveica mīļoto vadoni. Pagāja dažas minūtes, un šie paši cilvēki jau skandēja: Vācies prom! un - Žurka! Čaušesku pārtrauca runu, un rumāņu tauta televīzijas ekrānos pēkšņi ieraudzīja nevis visvareno, lepno diktatoru, bet gan apjukušu, bezpalīdzīgu un dezorientētu cilvēku. Valstī sākās masu protesti, faktiski tautas sacelšanās, kuŗas laikā armija pārgāja protestētāju pusē. Tālāk notikumi risinājās kā Holivudas trillerī: Čaušesku slēpjas kompartijas mītnē, kopā ar sievu bēg no ēkas jumta ar helikopteru, tiek apmānīts un nodots armijas virsnieku rokās. Seko arests, ātra tiesa un nāvessods, kas tika izpildīts 25. decembrī. Milzīga mēroga vēsturiski notikumi, kas ilga vien četras dienas. Personīgi es esmu pārliecināts, ka notikumi Ziemeļkorejā attīstīsies līdzīgi. Jo ilgāk valdīs Kims Čenuns, jo lielāka būs atšķirība starp Korejas ziemeļiem un dienvidiem, jo straujāks un asiņaināks būs Ziemeļkorejas komūnistu režīma sabrukums. Vienīgā lieta, kas šajā brīdī interesēs Dienvidkoreju, Japānu un ASV - kas notiek ar Ziemeļkorejas kodolieročiem, kādu spēku kontrolē tie atrodas? Es nebrīnītos, ja īpašas gaisa desantnieku vienības jau tagad atrodas nemitīgā gatavībā, lai X stundā neitrālizētu Ziemeļkorejas kodolraķetes.
Bet pagaidām tā ir vēlmju domāšana, fantāzijas par tēmu kas būtu, ja būtu. Bijušais finanšu ministrs Uldis Osis šajās dienās sociālajos tīklos raksta: Rietumi ir polītiski pārāk vāji, lai noteiktu tādu Krievijas blokādi, kas ja ne pilnībā izslēgtu, tad līdz minumam samazinātu tās iespēju mobilizēt kaŗam nepieciešamos resursus. Par to liecina jau gadu desmitiem noteiktās ekonomiskās sankcijas Irānai vai Ziemeļkorejai. Taču tās nez kāpēc nav ne iznīkušas, ne padevušās, bet - tieši pretēji - ar savu militāro potenciālu ir pieaugošs drauds starptautiskajai drošībai. Viens no uzskatāmākajiem Rietumu vājuma piemēriem bija nesenās televīzijas priekšvēlēšanu debates starp Džo Baidenu un Donaldu Trampu. Kopējais iespaids- bēdīgs un bezcerīgs. Patiesie uzvarētāji šajās debatēs bija Putins, Ziemeļkorejas diktators Kims un viņiem līdzīgie. Prezidents Baidens izskatījās pavisam apjucis, viņš mulsa un nespēja pabeigt iesāktos teikumus. Biedē doma, ka šis vecais vīrs šodien ir brīvās pasaules līderis, kuŗa pilnvaru laikā notiek kaŗš Eiropā un Tuvajos Austrumos. Ka viņa polītiskā vadība varētu ilgt vēl četrus gadus. Vēlētājiem pasniegtā izvēle starp Baidenu un Trampu liecina par nopietnu krizi Amerikas polītikā un sabiedrībā. Vienlaikus valstīm, kas līdz šim paļāvušas uz ASV līdeŗa lomu pasaulē, pienākuši sarežģīti, pat drūmi laiki. Ukrainai, Eiropai un Izraēlai jāiemācās tikt galā pašu spēkiem. Tas būs lēns, mokošs, bet nepieciešams pārmaiņu process. Diemžēl tas sakrīt ar laiku, kad Krievijas diktators apsver plānus uzbrukt kādai no NATO valstīm. Putins ir pārliecināts, ka Rietumi ir noguruši un sašķelti. Ka alianses valstis neapvienosies, lai aizstāvētu savus sabiedrotos. Viens no iespējamajiem mērķiem ir arī Latvija ar tās apjomīgo piekto kolonnu.
Tas nenozīmē, ka mums jādzīvo ar nolemtība sajūtu. Vienkārši jādzīvo bez illūzijām un jābūt gataviem visiem iespējamajiem attīstības scenārijiem.
Atpakaļ
.jpg)
